EIROPAS LATVIEÐU LAIKRAKSTS
Îlens no maisa
124905

Juris Lorencs    10.05.2022

 

 

Aprîïa nogalç Zviedrijas valdîbas vadîtâja Magdalçna Andersone publiski atzina, ka imigrantu integrâcijas polîtika valstî esot izgâzusies. Lûk, viòas vârdi: “Segregâcija ir tik ïoti nostiprinâjusies, ka mçs dzîvojam parallçlâs sabiedrîbâs”. No desmit miljoniem Zviedrijas iedzîvotâju aptuveni 20% patlaban ir imigranti vai viòu pçcteèi. Pçdçjos gados ðajâ valstî lielâ skaitâ ieraduðies patvçruma meklçtâji no Tuvajiem Austrumiem un Âfrikas. Ar ko eiropietim asociçjas vârds “imigrants”? Parasti mums ðíiet, ka viòi ir izteikti atðíirîgi. Ar citâdu âdas krâsu un sveðu reliìiju. Ka viòi neçd cûkgaïu, bet sievietes valkâ lakatus vai pat pilnîgi aizsedz seju. Taèu mums blakus dzîvo sveðinieki, kuºi ârçji izskatâs tâdi paði kâ zviedri, vâcieði, somi vai latvieði. Iespçjams, viòi pat ir dzimuði Eiropâ un runâ vairâkâs valodâs. Diemþçl daudzi no viòiem nav integrçjuðies savâs mîtnes zemçs. Vçl vairâk - ir mums naidîgi noskaòoti. 

 

Gandrîz vienâ laikâ ar Andersones atklâsmi medijos parâdîjâs video, ko sociâlajos tîklos bija ievietojusi kâda ukraiòu meitene vârdâ Olga Kadja. Zviedrijas galvaspilsçtâ Stokholmâ viòa uz ielas bija pamanîjusi sievieti, kuºa noplçð publiskâ vietâ izkârto Ukrainas karogu, iemet to dubïos un mîda ar kâjâm. Starp Olgu un nepazîstamo dâmu izveidojâs dialogs, ko meitene pamanîjâs nofilmçt mobilajâ telefonâ. Uz jautâjumu “Kâpçc jûs apgânat Ukrainas simbolus?” sekoja agresîva tirâde: “Tie ir faðistu simboli! Ukraiòi ir netîri radîjumi, kas cçluðies no krievu tautas. Paskaties uz sevi! Tu esi briesmîga, neglîta kâ pçrtiíis. Visu mûþu bûsi noþçlojama, nabadzîga un netîra. Valkâsi ðos lçtos apavus, ðîs bikses par 150 kronâm. Bet man ir mçtelis, kas maksâ 25 000 kronas, ðalle un rokassomiòa! Tu vienkârði sapûsi! Kâ tu ðeit vari iztikt? Dzîvo no pabalsta? Varbût nodarbojies ar prostitûciju, mazgâ grîdas? Manâ vasarnîcâ ukrainietes arî mazgâ grîdas. Visas ukrainietes ir vai nu prostitûtas, vai apkopçjas”. Sievieti îpaði saniknoja meitenes jautâjums - “Kâpçc jûs nebraucat uz Krieviju?”. Dâma burtiski uzsprâga: “Kas tev par daïu, man tev nav jâatskaitâs! Tu pat nezini, kur es dzîvoju!”

 

Interneta un sociâlo tîklu laikmetâ nekaunîgâ uzbrucçja tika atpazîta momentâni. Izrâdâs, tâ ir kâda Jevgeòija Karlsone (Eugenia Karlsson), kuºa dzîvo Stokholmâ, Skulptörvägen ielâ. Dzimusi Krievijâ kâ Jevgeòija Deòisova, beigusi Ïeòingradas Valsts pedagoìisko institûtu. 1990. gadâ pârcçlusies uz Zviedriju, studçjusi Linðçpingas universitâtç, strâdâjusi Stokholmas priekðpilsçtas Tçbijas ìimnazijâ. Paðreizçjâ darba vieta - valstij piederoðs apmâcîbu un personâla komplektçðanas uzòçmums “Lernia”. Nu jau gan bûtu jâsaka- bijusî, jo pçc skandâla darbs Karlsonei tika uzteikts. Vçlçtos citçt kâdu komentâru, ko Youtube kanalâ zem video ar Karlsones “uzstâðanos” bija ielicis kâds krievu valodâ rakstoðs vçrotâjs: “Mîïie Zviedrijas iedzîvotâji! Tieði ðâdu cilvçku dçï parasti sâkâs kaºð. Sâkumâ viòi mîl krievu valodu. Tad viòiem liekas, ka ar krievu valodu vien ir par maz, ka viòi tiek apspiesti. Un, visbeidzot, viòi aicina krievu armiju, lai viòus glâbtu, piemçram, no ukraiòiem. Zviedru slepenajiem dienestiem nenâktu par ïaunu papçtît, kâ ðî vecmâmiòa dzîvo un kâdu jaunatni ir izaudzinâjusi. Vai viòa un viòas ìimene vispâr iederas Zviedrijas sabiedrîbâ?”

 

Vçl kâds video, kas ðajâs dienâs klejo internetâ. To ievietojusi Aïona Kostiþina (Alena Kostizyna) no Vupertâles pilsçtas Vâcijâ. Lûk, viòas uzruna burtiskâ tulkojumâ: “Dârgais Vladimir Vladimiroviè! Pie jums grieþas krieviete no Vâcijas. Mûs te Vâcijâ aicina taupît, retâk mazgâties un salt aukstos dzîvokïos. Bet mçs izturçsim, bieþâk iesim vannâ, noregulçsim lielâku siltumu. Nu kaut kâ taèu vajag atbalstît! Viens lûgums - jûs pasteidzieties, ïoti gaidâm jûs arî Vâcijâ!” Tiem, kuºi tik labi neorientçjas “krievu pasaules” virtuvç, paskaidroju: Vladimirs Vladimiroviès ir Putins, “atbalstît” nozîmç vairâk tçrçt un maksât par Krievijas gâzi. Nu, bet vârdi “gaidâm jûs arî Vâcijâ” ir tieða norâde, ka pçc Ukrainas ieòemðanas gan jau kârta pienâks arî Vâcijai ...

 

Varçtu domât, ka Karlsone un Kostiþina ir aprobeþoti “krievu pasaules” sludinâtâji, kâdu nav pârâk daudz. Diemþçl viòu ir vairâk nekâ mums ðíiet. Jaunîbas gados es bieþi klausîjos BBC krievu valodas raidîtâju. Angïu valodu tolaik vçl îpaði labi nepratu, turklât BBC pârraides Latvijâ netika traucçtas. Viens no mîïâkajiem raidîjumiem bija Sevas Novgorodceva iknedçïas “Popmûzikas programma no Londonas”. 1940. gadâ dzimuðais Seva Novgorodcevs, îstajâ vârdâ Lçvenðteins, bija emigrçjis no PSRS uz Rietumiem 1975. gadâ. Îsu brîdi padzîvojis Austrijâ un Italijâ, viòð pârcçlâs uz Londonu, kur iekârtojâs BBC raidîtâja krievu redakcijâ. Novgorodceva raidîjumi bija informatîvi un asprâtîgi, ar ebrejiem raksturîgo humoru. Katrâ ziòâ kâ mûzikas eksperts viòð man bija liela autoritâte. Diemþçl ðajâs dienâs, sniedzot interviju kâdai Izraçlas radiostacijai, viòð izteica zîmîgu frazi: “Neraugoties uz ukraiòu valodas skaistumu un melodiskumu, es nevaru iedomâties, ka ðajâ valodâ varçtu sarakstît grâmatu par kvantu mechâniku”. Lietas bûtîba pat neslçpjas nezinâðanâ. Patiesîbâ ukraiòu valodâ jau sen ir izdotas pat vairâkas kvantu mechânikas grâmatas. Svarîga ir attieksme, uzskats, ka ukraiòu valoda, salîdzinot ar krievu, ir “mazvçrtîgâka”, ka tajâ nevar bût nekas “nopietns”. Un tâ domâ un runâ cilvçks, kuºð uzdodas par modernu, liberâlu, kosmopolîtisku eiropieti! Pat viòam impçriskâ domâðana izlien kâ îlens no maisa. Bet vienâ ziòâ mçs varam pateikties Karlsonei un viòiem lîdzîgiem. Ja tagad kâds Eiropâ vai ASV sâks skandinât par krievvalodîgo apspieðanu Latvijâ, mums bûs lieliska atbilde- tas, ko mçs nevçlamies redzçt pie sevis, ir uzvedîba, kâdu Stokholmâ nodemonstrçja dâma vârdâ Jevgeòija Karlsone.

 


 

Atpakaï