EIROPAS LATVIEU LAIKRAKSTS
Ieskats sens avzs
129707

Juris Lorencs    29.08.2023

 

 

 

Ir dai Latvijai un latvieiem svargi datumi, par kuiem atceramies augusta izska. Un, lai ar ogad nevienam no tiem nav apaa jubileja, tos tomr ir vrts piemint. 

 

1939. gada 23. augusts. Maskav tiek parakstts Molotova-Ribentropa pakts ar slepenajiem protokoliem, kas paredz Baltijas valstu okupciju. 1939. gada 1. septembris. Vcija iebrk Polij, sks Otrais pasaules ka. 1989. gada 23. augusts. Pieminot Molotova-Ribentropa pakta 50. gadskrtu, divi miljoni cilvku sadodas roks un izveido di, kas savieno Baltijas valstu galvaspilstas. Vstur akcija ieiet ar nosaukumu Baltijas ce. 1991. gada 19. augusts. Krievij sks t saucamais Augusta pus, grupa sazvrnieku cenas no amata atstdint PSRS prezidentu Michailu Gorbaovu. 1991. gada 21. augusts. Puisti Maskav cie sakvi. Latvijas Augstk Padome pieem likumu Par Latvijas Republikas valstisko statusu, kas piln apjom atjauno 1922. gada Satversmes darbbu un Lavijas valstiskumu. Divas dienas vlk, 23. august, Rg tiek apcietints Alfrds Rubiks. Notikumu loks skas un nosldzas ar simbolisko datumu- 23. augustu. Pa vidu 52 nezias, baiu, nebrves un cerbu gadi.

 

Par iem notikumiem sarakstti aculiecinieku memuri un zintniskas monografijas. Bet k o laiku atspoguoja laikraksti un urnli? Sksim ar Molotova-Ribentropa paktu. Lai gan pielikums, ku tika izlemts Baltijas valstu liktenis, skaitjs slepens, t detaas tri vien nonca atkltb. Jau 1939. gada 26. august britu laikraksts Daily Express public rakstu ar nosaukumu Nazis Have Secret Pact With Russia, ku skaidri norda Baltijas valstis nonkuas Krievijas ietekmes telp. Vai Rgas avzes par to rakstja? Dieml ne. Toties Krlim Ulmanim un Zemnieku savienbai tuvais laikraksts Brv Zeme 30. august  public rakstu Kaa nebs!. Pamatojums- jo Vcija apzinoties, ka tas viai izposttu visu aizjras tirdzniecbu. Divas dienas vlk, 1. septembr, nacistisks Vcijas armija iebrk Polij. Uz urnla Atpta 1. septembra numura vka mazpulcni. Treaj lappus Ulmanis mazpulcnu vid, tlk seko materils Vcija sarg savas robeas. Fotografijas rda pretgaisa aizsardzbas iekrtas, prettanku ogus, ceu barjeras. Nkamais numurs, kas iznca 8. septembr, jau zio Eirop scies jauns kar. Illustrcijai fotografijas ar kaojoo valstu bruu techniku un sa informcija par Poliju, kas toreiz robeojs ar Latviju. Neviena komentra, nevienas analzes, k notiekoais iespaidos msu zemi. Toties vieta atradusies apjomgam rakstam Nu laiks scies. Vieniem scies kar, mums nu laiks.

 

Mazliet citdks ir laikraksts Jaunks Zias. Izdevji tie pai, kas Atptai - Antons un Emlija Benjamii. Laikraksts public materilus par stvokli front, kaojoo valstu ieroiem utt. Cik var noprast, 1. septemba numurs izncis pcpusdien, jo sniedz ts dienas rt noturtas Hitlera runas atststjumu. Grieoties pie parlamenta locekiem, kas bija sapulcjuies kd Berlnes tetr (Reichstgs bija nodedzints), frers apsdz pous vcu minorittes apspiean: Danciga bija un ir vcu pilsta, koridors bija un ir vcisks. Visi ie apgabali par saviem kultras sasniegumiem var pateikties viengi vcu tautai. Dancigu no mums atra, koridoru anketja Polija, un msu tautas briem ajos apgabalos bija jprdzvo vislielks cieanas. Tiei to pau 21. gadsimt teiks Putins par Ukrainu. 2. septembris. Jaunks Zias 7. lappus ievieto skiem burtiem iespiestu oficilu informciju Deklarcija par Latvijas neitralitti. Ts teksts: Pasludinu, ka ka, kas izclies starp rvalstm, Latvija ievros stingru neitralitti. K. Ulmanis, Valsts prezidents. Rg, 1939. gada 1. septembr. Dvaini, dai ziai vajadztu atrasties laikraksta pirmaj lappus, nodruktai milzu burtiem. Ar Jaunkajs Zis nav neviena komentra, nevienas analzes par kau. Nav mekltas atbildes uz jautjumu kpc tas sks, ku vaings, kas ir agresors, kas upuris. Jautjums cik brva bija to laiku Latvijas prese? Vai ar t sama nordjumus ievrot stingru neitrlitti? Jeb izdevji un urnlisti tik oti bija pakauti pacenzrai, ka baidjs izteikt savas domas? Tagad ms zinm Jaunko Ziu un sevii urnla Atpta radt ilzija, ka ka uz mums neattiektos, ilga vien nepilnu gadu, ldz 1940. gada 17. jnijam.

 

Un tad nk prt 1991. gada augusta dienas. Pa Rgas ielm brauk tanki, kaut kur jau tiek sastdti arestjamo un izvedamo saraksti. Bet cilvki nebaids paust savu prliecbu. Dienas redaktors Viktors Daugmalis 19. augusta ievadrakst Ms turpinsim! aicina: Mums jbt spjgiem aizstvt gan savu dzvokli, gan savu ciemu un pilstu, gan savas valsts neatkarbas ideju. Visnota iespjamaj juku laik ikvienam no mums jbt gatavb stties pret kriminlajm bandm un marodieru grupm, kas var pardties rpus abiem lielajiem pretspkiem. Tau katram, kura sirds ir brva no verdzisks padevbas un gvuma, jbt gatavam atbalstt tos, kas ies pagrd, lai turpintu cu par demokrtisku un suvernu Latviju. 20. august Diena public Latvijas Tautas frontes valdes paziojumu, ku teikts: Sagatavot LTF nodau struktras iespjamam darbam nelegl stvokl... Nesadarboties un nesniegt nekdu informciju okupcijas varas iestdm. Ar nicinanu un boikotu vrsties pret apvrsuma prvaldes ielikteiem un viu atbalsttjiem... Dokumentt un fikst visus okupcijas varas noziegumus rkrtjs prvaldes apstkos. Lk, kda ir pareiza reakcija brd, kad urnlisti un izdevji redz Latvija tiek okupta. 21. augusta pcpusdien iznk Dienas specilizlaidums ar milzgiem visrakstiem Proklomta Latvijas neatkarba un Msu stunda ir situsi. Iespjams, nekad sav vstur Latvijas prese nav bijusi tik brva k ajs 1991. gada augusta diens. Brva no cenzras un pacenzras, brva no bailm un naudas varas. Vienota Latvijai, ts brvbai un nkotnei.


 

Atpaka