EIROPAS LATVIEU LAIKRAKSTS
Eiropas nkotne un EP vlanas
131027

Sallija Benfelde    23.01.2024

 

 

 

Pagju gada Eirobarometra rudens aptauja liecina, ka Latvij 42% iedzvotju par svargko problmu, ar kuu saskaras Eiropas Savienba (ES), atzst kau Ukrain. Vl 24% Latvijas iedzvotju par svargu problmu ES atzst imigrciju, k ar tikpat 24%, uzskata, ka t ir starptautisk situcija kopum. Savukrt no ES pilsoiem kopum 28% par svargko problmu ES atzst kau Ukrain, bet 28% uzskata, ka problma ir imigrcija. Ar ES pilsoi kopum par treo svargko jautjumu uzskata starptautisko situciju t dom 24% ES dalbvalstu pilsoi. Ceturtaj un piektaj aptaujas viet gan Latvij, gan Eiropas Savienb kopum ir jautjumi par cenu pieaugumu un inflciju. T dom 22% Latvijas un 20% ES pilsou.

 

Starptautisk situcija Eirop tiem nav glui tda, kdu to vltos vairkums ES dalbvalstu. Ugrijas premjram Viktoram Orbnam Eiropas Savienb tagad ir atbalsttjs, ku run agresorvalsts prezidenta Putina vrdiem proti, sestdien, 20. janvr, Slovkijas premjrs Roberts Fico pazioja, ka Ukraina nav suverna valsts un ka t atrodas pilng ASV ietekm un kontrol. Tredien, 24. janvr, Uhorod, kas atrodas Ukrainas rietumos pie robeas ar Slovkiju, Fico paredzta tikans ar Ukrainas premjerministru Denisu mihau. Es viam pavstu, ka esmu pret Ukrainas dalbu NATO un ka uzliku tai veto, piebildis Fico. T btu vienkri pamats Treajam pasaules kaam, nekas vairk. Fico sestdien Slovkijas  sabiedriskajam medijam RTVS ar sacja, ka viengais veids, k izbeigt Krievijas kau pret Ukrainu, ir Kijevai atdot dau savas territorijas iebrucjiem. Slovkijas premjers ar solja pateikt Ukrainas premjrministram, ka nekdus ierous no Slovkijas ukraii nesaems. K zinms, prokrieviskais premjers Fico prma varu decembr pc tam, kad via kreisi populistisk partija uzvarja septemba vlans ar soljumiem prtraukt ierou stanu uz Ukrainu, blot Kijevas potencilo dalbu NATO un iebilst pret sankcijm pret Krieviju. Pagjuaj ned Fico pauda atbalstu Ungrijas premjeram Orbnam, ku decembr bloja 50 miljardu eiro vrto ES paldzbas paketi Ukrainai. Es nekad nepiekritu, ka valsts ir jsoda par cu par savu suverenitti. Es nekad nepiekritu dam uzbrukumam Ungrijai, otrdien kopg preses konferenc ar Orbnu Budapet sacja Fico. Ar Slovkijas Kultras ministrija paziojusi, ka atsks sadarbbu ar Krieviju un Baltkrieviju pc ts apturanas 2022. gada mart pc Krievijas iebrukuma Ukrain. Ir acmredzami, ka Fico ignor to, kas ir skaidrs ne tikai militrajiem ekspertiem piekpans Krievijai un okupts territorijas atdoana, lai prtrauktu kau, nozms tikai to, ka Krievijai ir iespja atjaunot savu armiju, atpsties un pc tam no jauna doties uzbrukum. Daudzi eksperti uzskata, ka trs ldz piecu gadu laik td gadjum Krievija var iebrukt ar kd NATO valst un oti iespjams, ka t vartu bt ar Latvija. Piemram, 20. janvr Daily Mail  ir publicjis dadu militro ekspertu un atvaintu militrpersonu viedokus par Krievijas iespjamo uzbrukumu Eiropai laika period ldz 2044. gadam. Admirlis Robs Bauers, NATO Militrs komitejas prieksdtjs, aicina valdbas un iedzvotjus gatavoties lielm izmaim sav dzv un paredz liela mroga militru konfliktu tuvkajos divdesmit gados. Atvaintais brigdes enerlis Kevins Raians uzskata, ka ogad Krievijas militrie izdevumi palielinsies ldz 140 miljardiem dolaru, un bs treadaa no visa valsts budeta. Raians teic, ka tik milzgiem izdevumiem nav jgas, ja runa ir tikai par iebrukumu Ukrain, td, visticamk, Krievija gatavojas kaam ar Ukrainu. Bijuais ASV bruoto spku komandieris Eirop enerlis Bens Hodess savukrt uzskata, ka Krievija td gadjum nekavsies ar raeu triecieniem par Eiropas pilstm un atgdina, ka Eiropai nav adekvtas un droas pretgaisa aizardzbas sistmas pret raetm.  si sakot, Krievijas iebrukums Ukrain ir kuvis par resursu kau. Bez atbalsta un paldzbas ukraii neuzvars, bet tikai uzvara aj ka var pasargt pasauli no globlas tradijas. 

 

Manuprt, si un kodolgi par to sav blog 22. janvr par to rakstjis Ukrainas prezidenta biroja vadtja padomnieks Michailo Podoaks: Atklti runjot, tikai trs parallli procesi ms var novest pie vajadzg rezultta:  Krievijas Federcijas obligts taktisks sakves kaujas lauk, totla Krievijas Federcijas izolcija starptautiskajs institcijs (skot ar ANO Drobas padomi) un Krievija nesps saemt ievrojamus iemumus no izejvielu prdoanas. 

 

Jpiebilst, ka cerbai, ka Krievij kaut kas var mainties, ka iedzvotji protests pret Putina poltiku, nav nekda pamata. Krievij un Baltkrievij represijas pret iedzvotjiem, kui uzdroins kaut ko paust pret kau vai vienkri neiepatkas varai, tikai kst nelgkas. Krievijas Valsts Dom jeb parlament visu laiku tiek iesniegti dadi likumprojekti esoo likumu mainanai. Piemram, ir iesniegts likumprojekts ar grozjumiem imenes kodeks. Neiedziinoties juridisks ekvibliristikas skumos, ie grozjumi paredz, ka brnam ir tiesbas skai paust tikai savu vecku uzskatus jeb citiem vrdiem sakot, ja brns kaut ko saka, tad tas nozm, ka t noteikti dom via vecki, jo uz savu viedokli tiesbu nav un nevar bt. Savukrt cits grozjumu likumprojekts paredz, ka par nepareizm zim un attieksmi pret armiju un par to, ka cilvks ir nevlamas organizcijas biedrs, var tikt konsfiscts paums. Piemram, urnlists ir uzrakstjis nepareizu rakstu par kau Ukrain un par to samis honorru, tiesnesis un tiesa var uzkatt (ja t vlas), ka urnlists ir nopelnjis, prkpjot likumu un ka via paums ir konfiscjams. Ar algu var uzskatt par pelnanu, prkpjot likumu, ja cilvks, piemram, strd kd cilvktiesbu organizcij. 

 

Td starptautiskaj situcij Eiropas Parlamenta (EP) lmumi saistb ar atbalstu un paldzbu Ukrainai ir oti svargi un btiski, it sevii td, ka pastv pretrunas aj jautjum Eiropas Savienbas dalbvalstu vid. Neapaubmi, ka jnij EP vlans tiks ievlti ar Orbna un Fico uzskatu atbalsttji, td Latvijai un ts drobai ir oti svargi, lai ajs vlans piedaltos ar tie msu valsts pilsoi, kui dzvo rpus Latvijas. Pilsou izvle, balsojot par kdas Latvijas partijas EP deputtu kandidtiem, patiesb oti ietekms Latvijas nkotni, ts drobu un neatkarbu.

 

 


 

Atpaka