EIROPAS LATVIEU LAIKRAKSTS
Brvbas anatomija: 2023. gada septembris
129980
Foto: Ukrainas prezidenta birojs

Sallija Benfelde    26.09.2023

 

 

 

Svtdien, pilna mroga kara 577. dien, Ukrain jau gjui boj gandrz 276 tkstoi Krievijas militristu. Notiek smagas kaujas, lai atbrvotu okupts territorijas, ukraii lnm virzs uz prieku.  Tomr situcijas sais raksturojums palaik nav mierinos: Putins acmredzot ir gatavs karot ldz pdjam dzvajam Krievijas iedzvotjam, ja vien pats tik ilgi nodzvos. Un dara visu, lai eltu starptautisko sabiedrbu, kas atbalsta Ukrainu. Krievijas iedzvotjiem ka Ukrain tiek skaidrots, k Krievijas ca pret NATO aizsargjoties un frontes lnija ir Ukrain. Eirop Ungrija atkltk vai slptk atbalsta Putinu, prasot labumus gan no Krievijas, gan no citm Eiropas valstm jeb, citiem vrdiem, visus antajot un liekot saprast, ka var pilngi nostties vien vai otr pus. Ar Slovkijas un Serbijas attieksme pret Ukrainu un Krieviju ir svrstga. Serbij simptijas pret Krieviju ir diezgan izteiktas un eksperti saka, ka Serbijas iedzvotjiem patk uzzmtais Putina portrets un nevis stais, dzvais Putins, par kuu oti daudzi neko nezina. Poltiu attieksmi ietekm ar priekvlanu gaisotne vairks valsts Polij, Slovkij un ar gaidms prezidenta vlanas ASV. 

 

Atbalsts, nogurums un propaganda

Vcijas Mrala fonds ir publicjis jaunu ikgadjo ptjumu Transatlantisks tendences 2023. Ptjums atklj sabiedrbas atbalsta lmeni Ukrainai dads pasaules valsts, k ar to, ka Rietumeiropas jaunatnes vid simptijas pret Krieviju un nu ir lielkas nek vartu domt. "Gan Eirop, gan Amerik atbalsts Ukrainai ir liels. Piemram, Ukrainas dalbai NATO Amerik ir 61% [sabiedrbas] atbalsts, Lielbritanij 70%, Lietuv 76%, Polij 71%, un Portugl visaugstkais 78%. Bet, piemram, Rumnij tikai 53%, Latvijas Radio raidjum paststja  Vcijas Mrala fonda Ziemeu novirziena vadtja un drobas poltikas ptniece Kristne Brzia. Via gan piebilst, ka Rumnija Ukrainai sniedz oti lielu finansilo atbalstu, un tas vartu bt faktors, kd ts sabiedrba ir mazk atbalstoa.  Ja skats uz to, kuas valstis ir skeptiskk noskaotas par iespjamo Ukrainas dalbu NATO un Eiropas Savienb, k ar par finansilo atbalstu Ukrainas atjaunoanai, ir jskats uz Vciju, Italiju, Franciju k uz valstm, kuas sabiedrbas lmen negrib tik oti to atbalstt k citas valstis, skaidroja Brzia. Izrds, Vcij 37% jaunks paaudzes uztver Krema ietekmi k pozitvu procesu. Tas liek satraukties, vai tas ir tri paaudu jautjums, vai tas ir ar socilo mediju jautjums, jo Krievijai tajos, protams, ir liela ietekme. Tas liek domt, kas ir t informcija, kuu jaunk paaudze uztver visvairk? Kas notiek jaunks paaudzes ikdien un mediju telp, kas liek tai domt, ka ts valstis, kuas nospie cilvkus globli un uzbrk citm, ka no tm nevajag baidties, ka ts nevajadztu negatvi uztvert? T ir rpe gan Eirop, gan ASV, nordja Brzia. Acmredzot jaunieiem, kas nekad nav izjutui brvbas trkumu, ir grti saprast, ka t nekad netiek dota mgi un  ka par to jcns vienmr.

 

ANO, Kongress un vlanas 

Kop pilna mroga kaa skuma Ukrainas prezidents Volodimrs Zelenskis jau otrreiz viesojs ASV. Vizte notika no 18. ldz 21. septembrim. 19. septembr Zelenskis ar runu uzstjs ANO 78. enerlasamblej ujork un runja gan par Krievijas Federcijas kodoldraudiem pasaul, prtikas piegu apdraudjumu, par Krievijas nolauptajiem ukraiu brniem un vl daiem jautjumiem. Vairki ASV mediji atzmja, ka runa bijusi asa un tiea. Piemram, The New York Times rakstja, ka Zelenskis Krievijas agresiju raksturojis k apdraudjumu, kas izies rpus Ukrainas robem un ir bstams visai pasaulei.  Ukrainas prezidents ar atzmja, kda ir bijusi ANO loma: zle ir redzjusi daudzus kaus, bet nav bijusi aktva aizstve pret agresiju. Daudzos gadjumos visskaks ir bijuas bailes no kara no kara, kas bs pdjais kar, pc kura vairs neviens nesapulcsies enerlasamblejas zl.(..) Ukraina atdeva savu kodolierou arsenlu, kas bija treais lielkais. Toreiz pasaule nolma, ka Krievijai jkst par spka sargtju. Bet vsture liecina, ka tiei Krievija devidesmitajos gados kododolatbruoanu bija pelnjusi visvairk. Un Krievija to ir pelnjusi ar tagad kodolieroi nedrkst piedert terroristam! Terroristam nav tdu tiesbu! Zelenskis ar runja par to, ka Krievija blo Ukrainas ostas, lai neautu eksportt graudus un ka td veid t cenas pasaules tirg radt prtikas defictu, regult cenas un izmanto prtiku k ieroci. Jpiebilst, ka nkamaj dien Zelenskis uzstjs ANO Drobas padom un runja par Drobas padomes reformm.

 

Ukrainas prezidenta vizti Vaington ogad septembr ASV mediji raksturoja k saldzinoi vsu uzemanu. Pirms deviiem mneiem Kongress sagaidja Zelenski, pieceoties kjs un ar ilgstom ovcijm. oreiz Kongress atteics viu uzklaust, turklt daudzi republiki ir noskaoti prtraukt ierou piegdi Ukrainai. The new York Times rakstja, ka Zelenska vizte Vaington notiek uz sabiedrbas pieaugoa noguruma fona no kara Ukrain. K zinms, ASV jau ir atbalstjuas militro, ekonomisko, humanitro un cita veida paldzbu 113 miljardu dolaru. Tiesa gan, Zelenskis tiks ar ASV prezidentu Baidenu, aizsardzbas ministru Ostinu, Kongresa paltu un partiju lderiem. 21. septembr notika Ukrainas prezidenta tikans ar  politiiem un uzmjiem ASV Nacionlaj archv. Tiekoties ar poltiiem, Zelenskis pazioja, ka bez ASV atbalsta Ukraina karu zauds, savukrt ASV prezidents Baidens apliecinja, ka ASV ar turpmk atbalsts Ukrainu. Pc sarunm kuva zinms, ka Ukraina saems lielu un oti nopietnu militro paldzbu 325 miljonu dolaru apjom. Baidens ar solja, ka jau pavisam drz Ukrain nonks ar ameriku tanki Abrams. Par daiem citiem bruojuma veidiem zias pagaidm ir pretrungas vieni apgalvo, ka tie jau ir ce uz Ukrainu, citi to noliedz. Droi vien ir vrts atcerties, ka kara laik ne vienmr par vism bruojuma piegdm tiek skai runts, bet laiks rds, kdu bruojumu Ukraina saem no ASV.

 

Tikmr t.s. graudu ka pret Ukrainu scies ar vairks Eiropas valsts, kus drzum gaidmas vlanas. Jau mints ANO enerlasamblejas laik Ukrainas prezidents tiks ar daudzu valstu vadtjiem, bet plnot tikans ar Polijas prezidentu Andeju Dudu nenotika saistb ar domstarpbm Ukrainas graudu eksporta jautjum. Krievijas uzbrukumu d pa Melno jru graudu eksports lielos apmros nav iespjams. Saspljums sks pc tam, kad Polija ska uzpirkt treajm valstm paredztos ltos graudus pou zemnieku graudu cena samazinjs, valst sks protesti un pavasar Ukrainas graudu imports aj valst tika aizliegts. Jpiebilst, ka nav ar skaidrbas pa to, vai daa tranzt esoo Ukrainas graudu netiek izmantoti kontrabandai un k taj vis iesaistti poi.  Protams, ka zemnieku sautums vras pret Ukrainas graudiem, neiedziinoties, kas pie t vaings, vai vara cenas cnties ar iem apaubmajiem darjumiem.  Aizliegumam vajadzja beigties septembr, tau tagad Polija, Ungrija un Slovkija to jau ir aizlieguas valstu lmen. Polijas varas elite pirms vlanm oktobr oti cenas izrdt lielas rpes par vltjiem un viu labkljbu. Tika pat paziots, ka Polija vairs Ukrainai nepiegds bruojumu, lai gan ldz im Polija bija aktva ukraiu atbalsttja un izskanja daudz kvlu runu. Pc tam, kad ASV pieprasja Polijai paskaidrojumus par o kraso nostjas maiu, varas elite gan paskaidroja, ka noslgtie lgumi tiks ievroti un tajos paredztos ierous Ukrainai piegds, tikai neslgs jaunus lgumus. Savukrt Slovkij 30. septembr notiks parlamenta vlanas. obrd aptauju priekgal ir partija SMER un ts lderis Roberts Fico, ku jau ir pris reizes bijis valsts premjerministrs. Vi ir labi zinms k Krievijas atbalsttjs, un ar tagad, priekvlanu laik, pau Krema nostju, runjot par kau Ukrain. Ja valdba pc vlanm Slovkij mainsies, t necentsies paldzt Ukrainai. Nogurums no kara un maings noskaas sabiedrb var izrdties liktengas.  Ungrijas nostja neprsteidz, ts premjers cenas gt labumu no katras situcijas, un iespjams, ka cer tirgoties ar jautjum par ukrainas graudu eksportu. Nevajag daudz, valstm tikai vajag nedaudz sagrozties cit virzien, lai Ukrainas nkotne tiktu apdraudta, uzsver Kristne Brzia. Savukrt Ukraina ir iesniegusi prasbu Pasaules Tirdzniecbas organizcij pret Poliju, Slovkiju un Ungriju, un pagaidm neesot redzamas nekdas pazmes drzam konflikta risinjumam.

 

Tikmr Ukrain katru dienu tiek ievainoti un iet boj brni un pieauguie, un Putins cer, ka ms visi nogursim un vairs neatbalstsim Ukrainu. Via sastdtaj izncinmo valstu sarakst nkams ir Baltijas valstis un Polija.

 

 


 

Atpaka