EIROPAS LATVIEU LAIKRAKSTS
Atgrieans Latvij pc ilgstoi pavadta laika rzems
126242

   13.09.2022

 

 

Galvenie iemesli, kpc cilvki izvlas doties prom no Latvijas, ir finansili apsvrumi, aubas par izredzm gt pankumus vai citas iespjas Latvij. Lielk daa biei vien vlas saemt augstkus ienkumus un uzskata, ka sevi Latvij nespj piepildt. Atgrieoties vislielkie izaicinjumi ir aubas un nezinana par to, k btu pareizi jrkojas un kdi dokumenti jnokrto. Btiskkais jautjums, plnojot atgrieanos, visbiek ir ar ko skt? Doans prom un atgrieans Latvij ne vienmr atspoguo 1015 prombtn pavadtos gadus, tau tie katr zi ir paplainjui dada veida un rakstura perspektvas un izaugsmes iespjas. das iezmes vrojamas no lielks daas remigrantu, kui atgriezuies mjs. 


Kristinas Kreitles ststs

Pc deviiem rzems pavadtiem gadiem Kristina Kreitle ar divus gadus veco meitiu atgriezusies Aizkraukles novad. Kristina ststa, ka pdj vieta, kur uzturjusies rzems, bija Francijai piedero neliel kalnain sala pie Indijas okena. Augstk kalnos daba kst ldzga Latvijai, aug beles un plmes. Jsmojot par dabu kalnos, Kristina saprata, ka tas viss ir ar pie vecmmias Latvij! Tas mudinjis braukt mjs. Kristina atzst, ka jebkdi izaicinjumi ir patkama dzves sastvdaa, jo viai oti patk meklt risinjumus problmm un via tic, ka risinjumi un atbildes ir daudz un dadas. Pc atgrieans Latvij galvenokrt grtbas sagdja iet pret apkrtjs vides stereotipiem un skepsi, ka Latvij, turklt mazpilst atrast darbu nevars. Tau Kristina pati sev radja darba vietu, un nu ir jaun uzmja. Kristina ststa, ka lielks grtbas, ar kum obrd nkas saskarties, ir atrast sev ldzgi domjous cilvkus ar ldzgu dzves filozofiju, brnu audzinanas metodm un anas paradumiem.

 

Veselgs uzturs ir mans persongais ce uz apzintbu it vis aj dzv, veselgm emocijm, pozitviem ieradumiem un par plantas Zeme ilgtspjbu. Studjot modes dizainu Vels, atklju okjoas lietas par modes aizkulism un k t ietekm msu ekosistmu un cilvku labkljbu. Pc tam vljos uzzint ar par citu industriju, galvenokrt prtikas un medicnas nozaru negtvajm un ne tik skai apspriestajm pusm. Zinju, ka pasauli un pat tuvkos maint nespju, bet vien sevi. Td produktu - veselgas herbls kkas radju sev, meitiai un, protams, domubiedriem, ststa Kristina. Via ir Esi uzmjs Aizkraukles novad 2022! uzvartja, un ar pavaldbas ldzfinansjumu izdevies stenot biznesa ideju.

 

Ststa Anete Spalvia, remigrcijas koordinatore

Atgrieoties Latvij, imenes biei saskaras ar btiskm vides izmaim, kam nepiecieams psiholoisks atbalsts, k ar latvieu valodas apmcbas brniem. Pdjo mneu laik liela daa imeu vlas saemt konsultcijas par dada veida socilajiem jautjumiem. Pc atgrieans btiskkie izaicinjumi ir sagatavot brnus skolai, paiem atrast darbu un turpint karjeras izaugsmi. Savukrt lielkie izaicinjumi, atrodoties rzems ir pastvt par sevi un kt pilngi patstvgam. Liela daa remigrantu vismaz reizi divos gados apmekl Latviju dodas vizts, lai saemtu medicniskos pakalpojumus, apciemotu radiniekus un draugus, kui dzvo Latvij.

 

Bdama Zemgales plnoanas reiona remigrcijas koordinatore, esmu prliecinjusies, ka vissvargkais ir saglabt mieru un plnveidgi izvlties periodu, kad btu vlams atgriezties Latvij. bra situcija Latvij un pasaul ietekm ar remigrantu plnus par atgrieanos. Biei vien ldz ar atgrieanos remigrantam dzve jveido burtiski no skuma, tpc svargi izsvrt dadus to ietekmjous faktorus.

 

Jatzm, ka remigrcijas koordinators var sniegt atbalstu par pakalpojumiem imenm, mjoka jautjumiem, darba un uzmjdarbbas iespjm, socilo un sadzves jautjumu risinanu.


K prvart psicholoisks problmas?

Kdas mdz bt remigrantu emocijas un psiholoiskais stvoklis, atgrieoties Latvij un k prvart grtbas un pielgoties jaunajai dzvei? Kda ir imenes nozme emocionls labsajtas radan? Par to ar klnisko psiholoi Ivetu Ozolu-Cruli un nu jau divkrtjm remigrantm Elnu Dimanti un Leldi Burvi-Alksni, k ar Antru Priednieci, kura otreiz remigrjusi uz palikanu rij, Latvijas Radio raidjum Globlais latvietis. 21 gadsimts runja urnliste Agnese Drunka.

 

Klnisk psiholoe Iveta Ozola-Crule ogad aizstvjusi maistra darbu Latvijas Universitt, kas izstrdts par paai persongi tuvu tmu - remigrantu psicholoisko veselbu un emocijm, atgrieoties dzimten. Pati Iveta Latvij atgriezs pc septiu gadu prombtnes rij un Vcij. Elna Dimante - IT speciliste un fotografe no Dublinas, Latvij atgriezusies jau pa otram lgam. Pirmo reizi Latviju atstja brva k putns. Otrreiz devas studt, bet palika rij, dibinja imeni, kur piedzima brni. obrd, pc otrs atgrieans Latvij jau kop ar diviem brniem via par mjm sauc Rgu. Tam, ka imene atgriezsies Latvij, mamma savus 10 un 12 gadu vecos dlus gatavoja etrus gadus.

 

Brnu pirm reakcija bija diezgan negtva: K tad ms brauksim prom? Man te draugi, Latvij nevienu, izemot radus, nepazstu! Lielk spe bija zaudt skolu un draugus, dlu skotnjs sajtas raksturo Elna. 

 

Vii bija izgjui sagatavoans procesu, un man bija liels prieks skatties, k vii etru gadu laik kuvui gatavi aizbraukanai. Brni dzvoja visam ldzi un pat gaidja to brdi.

 

Viens no gludas prcelans prieknoteikumiem no emocionl viedoka ir tiei sagatavoans, norda klnisk psicholoe. Tas nosaka, cik viegli vai grti bs iejusties Latvij. Prombraucot, visi alla oti rpgi gatavojas. Atgrieoties mjs, tas notiekot retk. Turklt atgrieans ir emocionli grtka, novrojusi Ozola-Crule.

 

Pirmos mneus vai apmram gadu kop atgrieans psiholoe sauc par medusmnesi. Tas mdz beigties, saskaroties ar relitti, prbaudjumiem. Tad var gadties emocionla lejupslde, kas jpamana un jprvar. Bet dam atgrieans okam ir tendence izldznties un priet, mierina Ozola Crule. Vienlaikus psiholoe norda, ka is roz briu nokrianas brdis mdz bt iziros taj, vai cilvks paliks Latvij, vai atkal dosies prom.

 

Sav ptjum Ozola-Crule secinjusi, ka ir vairki faktori, kas paldz atgrieans procesam noritt gludk. Piemram, vieglk ir atgriezties kop ar imeni, jo t sniedz aizsardzbu un atbalstu, kas paldz izvairties no vientulbas.

 

Via secinjusi, ka grtk atgriezties ir jaunkiem cilvkiem un tiem, kuri rzems pavadjui oti ilgu laiku. Tpat grtks is process var bt, atgrieoties no atirgkas valsts. Piemram, no Vcijas remigrt vartu bt vieglk, nek no Meksikas. Turklt, lai cik priecgs notikums btu atgrieans, to alla pavada zaudjuma sajta par rzems atstto dzvi. o sajtu vajag izsrot, mudina psicholoe.

 

emot vr sava maistra darba aktulitti, Iveta Ozola-Crule plno veidot pierdjumos balsttu reemigrantu atbalsta programmu, kas autu strdt ar vism problmm, ar ko remigranti mdz saskarties. Viasprt, tas btu valstiski nozmgi, jo atkrtota emigrcija pareiz ir viena no atgrieans oka prvaranas stratijm.

 

Publikcijas autore Ligita Kovtuna pateicas Anetei Spalviai un koliem latviesi.com par sadarbbu!

 


 

Atpaka