EIROPAS LATVIEU LAIKRAKSTS
Aldis Austers: Latvieiem Dziesmusvtku aicinjums ir asins!
50405
Eiropas Latvieu apvienbas Mksliniecisks padomes vadbas tikans Brisel 2014. gada septembr. Stv no kreiss: A. Austers, K. Grasis, L. mideberga, I. Millers. S no kreiss: J. Kronbergs, A. Baltmane, M. Opeskins, I. Grietia, I. El Tawil. Iztrks

Ar Eiropas Latvieu apvienbas prieksdi Aldi Austeru sarunjs Aiga Leitholde    30.12.2014

 

2015. gad Brisel, Beij no 18. ldz 21. jnijam norisinsies Eiropas Latvieu kultras svtki, kuos pulcsies Eirop dzvojoie latviei, lai dziedtu, dejotu un beus iepazstintu ar latvieu kultras daudzveidbu. Sarun Eiropas Latvieu kultras svtku direktors Aldis Austers ststa par svtku idejas pirmskumiem, gatavoans procesu un mkslu bt kop. 

 

Cik sena ir ideja par Eiropas latvieu Dziesmusvtkiem?

 

ir tradicijas atjaunoana - trimdas gados Eirop tika organizti Eiropas latvieu dziesmu un deju svtki. Kop ir bijui sei di svtki, pdjie notika 1989. gad Helsingborg, Zviedrij. Pc Latvijas Neatkarbas atjaunoanas bija domts, ka Eiropas latviei dziesmu un deju svtkus brauks svint uz Latviju. Tagad situcija ir mainjusies daudzi latviei brauc uz citm Eiropas zemm, tpc vlamies atjaunot o tradiciju. Latvieu kopienas rzems vieno iespja dziedt koos un piedalties deju kops, teta un folkloras grups. Msu kultras identitte ir daudz spcgka par msu poltisko identitti. Ms, latvieus, valoda, dziesma un deja uzrun vairk nek taisnguma idejas. obrd Rietumeirop ir apmram 25 kori, 15 deju kopas un vairki teti un folkloras kopas. Vartu teikt, ka Eiropa mums ir k piektais Latvijas reions. Protams, ms mlam un cienm Latvijas Visprjos Dziesmu un deju svtkus, tau o lielo svtku starplaik vlamies vl vienu lielu tautisko sarkojumu Eirop. Tpc nkamvasar pulcsimies Brisel, kur satiksimies, sadziedsimies un pardsim sevi. Zmgi, ka tajs pilsts, kur trimdas gados notika Dziesmusvtki, latviei kuva atpazstami k tauta. Ja obrd Briseles iedzvotjiem pajautju, kas ir Latvija un latvietis, atbilde btu esmu dzirdjis, bet neko konkrtu nevaru pateikt. Kad Brisel sapulcsies vairki tkstoi latvieu tautastrpos, dzieds un dejos, veidosies ieskats par Latviju k par zemi, kas bagta ar aktulm un uniklm kultras tradicijm. Bei diez vai vartu tik kupl skait sapulcties tik apjomg kultras sarkojum. Latvieiem Dziesmusvtku aicinjums ir asins!

 

Vai Brisele par savtku norises vietu tika izraudzta tpc, ka nkamaj gad Latvija bs Eiropas Savienbas prezidjo valsts? 

 

J, protams, tpc izvljmies Briseli. Tikpat labi varjm braukt uz Londonu vai Dublinu. Latvijas prezidentra ir unikls notikums Latvijas vstur ms pusgadu bsim pasaules starmeu gaism. Un mums k tautai tas ir oti nozmgs notikums! 

 

K js apzint Eiropas latvieu diasporas?

 

Ms apvienojam latvieu kopienas 15 Eiropas zems, ar kum jau iepriek esam organizjui kopgus projektus. Lielks no tm atrodas rij, Lielbritanij, Vcij, Zviedrij. Mums ir ciea sadarbba ar Franciju, Luksemburgu, Beiju, Nderlandi un Norviju. Ar Igaunij ir daudz latvieu. o Eiropas latvieu kultras svtku mkslinieciskaj padom ietilpst cilvki gandrz no vism m valstm. Inguna Grietia prstv rijas latvieus, ir Mksliniecisks padomes prieksdtja. Padomes viceprezidents ir Marks Opeskins no Vcijas. Par koriem atbild Lilija Zobens no Lielbritanijas. Vias palgs ir Ilmrs Millers no Somijas. Par folkloras nozari rpjas Laura mideberga no Igaunijas, viai paldz Andra Zobens-East no Lielbritanijas. Par litertru atbild Juris Kronbergs no Zviedrijas.  Kamermzikas nozare Kristapa Graa przi no Vcijas. obrd esam samui 600 pieteikumus dalbai Eiropas Latvieu kultras svtkos.

 

Msu goda patroni ir Vaira Ve-Freiberga un Valdis Dombrovskis. oti laba sadarbba ir izveidojusies ar Eiropas kustbu Beij un UNESCO prstvniecbu Brisel. Msu sarkojums notiks vienlaicgi ar vietjo Fête-de-la-Musique festivlu. Lai ar msu svtki ir pavisam cita rakstura, cilvki ajs diens pilst mekls mziku un atrads ar ms! du kou tradiciju, dejoanu vii nepazst, beiem mzicana vairk saists ar populro mziku un dezu, tpc varbt bsim patkams prsteigums. Mums bs ar viesmkslinieki no Latvijas fonds Viegli, piedalsies ar dziedtja Kristne Krkle-Puria. Via pavads kous, k ar organizs danu vakaru. Bs latvieu baroka mzikas ansamblis no Bzeles. Esam plnojui litertras lasjumus. Svtki ilgs etras dienas pirmaj tiks sagaidti dalbnieki, otraj dien ms izkldsim Brisel un veidosim zibakcijas koncertus, lai pievrstu uzmanbu lielajam kopkoncertam. Piektdien notiks enerlminjumi, bet sestdien lielais koncerts. Svtdien no rta dievkalpojums, sarkojums brniem un ekskursijas pa pilstu. 

 

Koi jau apgst repertura dziesmas. Pirms svtkiem Brisel bs sadziedans minjumi Stokholm, Minster un Dublin, kur sabrauks reionu koi. Dejotji satiks uz pirmo minjumu tutgart jau novemba nogal. Brisel bs kopgs lielais minjums un lielais koncerts. 

 

Kur tiei Brisel notiks Dziesmusvtku sarkojumi?

 

Vietas izvle bija diezgan grts jautjums.  Bija divas izvles iespjas palikt rpus, zem klajas debess, uz ielas bvjot skatuvi, vai tomr rkot iektelps. Abm iespjm ir savi plusi un mnusi. obrd strdjam ar ideju par ra norism. Ms zinm, ka tas ir drgk, saretk, bet taj pa laik efektvk. Dziesmusvtkiem tiem piedien notikt brvdab. Esam noskatjui vietu Mont-des- Arts, kas atrodas blakus Briseles centrlajai stacijai. Paskumu organizt iektelps btu ltk un vienkrk, bet di ms nebtu pilstnieku redzeslok tas ir rezerves variants. Protams, ir liela varbtba, ka Brisel ls. Lietus gan nebaida ne dziedtjus, ne dejotjus. K bs ar skattjiem? Tpc esam izvljuies o vietu netlu no centrls stacijas un ar pilstas centrl laukuma, ku neatkargi no laika apstkiem vienmr ir pilns ar cilvkiem. 

 

Visprjos Latvijas Dziesmu un deju svtkos dejotji piedals atlass, tiek organizti kou kai. Vai izvrtjat ar Eiropas latvieu kopu kvalitatvo sniegumu?

 

Protams, reperturs ir japgst un jspj augstvrtgi nodziedt. Tpc organizjam pirmssvtku minjumus, kuos piedalsies msu virsdirienti. Bet msu pieeja ir demokrtiska. Patiesb ir tautas akcija, ms esam kop, lai vienkri dziedtu un dejotu. 

 

Vai kd valst latvieiem dejoana ir populrka par dziedanu, un otrdi?

 

J, piemram, Spnij dejoana ir populrka. Tur ir tautas deju kopa, bet nav kou. 

 

K tas izskaidrojams?

 

Pirmkrt, deju kop ir mazk cilvku. Lai izveidotu kori, vajag vismaz astous cilvkus. Astoi dejotji savikrt ir pietiekami daudz. Otrkrt, tas ir atkargs no entuziasma, no t vai ir zings cilvks, kas organiz kopu darbbu. Latvieus vislabk vieno koi, dejoana un mazi brni. Kad imen ienk brni, veckiem rodas vlme vius savest kop, lai reizi ned brni, kop spljoties, mctos latvieu valodu. di tiek dibintas latvieu nedas nogales skolas. Ja du iespju nav, tad latviei aiziet katrs sav virzien. Beij ir jau vairki koi, ir ar spcgi dejotji. Nderland ir koris, bet nav dejotju. 

 

Un vl Spnij latviei bija dzvojui astous, devius gadus kop Latvijas iestans Eiropas Savienb, bet nebija interesjuies cits par citu. Viiem tas neita svargi. Kad palika skumji, vii atlidoja uz Latviju, padzvoja kdu laiku un lidoja atpaka. Tad vstniecbas rkotaj paskum Spnij dzvojoie latviei satiks un iepazins. obrd Spnijas latviei rko rgulras tikans, viiem ir sava deju kopa, skola brniem, ikgadjs sporta sples. Viss notiek! Vii ir laimgi un priecgi, ka ir atradui cits citu. Esmu prliecints, ka ds brdis pienks visiem latvieiem vis pasaul. 

 


 

Atpaka


Apskatt komentrus (0)



atstj tuku: atstj tuku:
vrds:

JSU KOMENTRS:


Ievadiet drobas kodu:

Visual CAPTCHA