
.jpg)
Ar Eiropas Latvieðu apvienîbas priekðsçdi Aldi Austeru sarunâjâs Aiga Leitholde 30.12.2014
2015. gadâ Briselç, Beïìijâ no 18. lîdz 21. jûnijam norisinâsies Eiropas Latvieðu kultûras svçtki, kuºos pulcçsies Eiropâ dzîvojoðie latvieði, lai dziedâtu, dejotu un beïìus iepazîstinâtu ar latvieðu kultûras daudzveidîbu. Sarunâ Eiropas Latvieðu kultûras svçtku direktors Aldis Austers stâsta par svçtku idejas pirmsâkumiem, gatavoðanâs procesu un mâkslu bût kopâ.
Cik sena ir ideja par Eiropas latvieðu Dziesmusvçtkiem?
Ðî ir tradicijas atjaunoðana - trimdas gados Eiropâ tika organizçti Eiropas latvieðu dziesmu un deju svçtki. Kopâ ir bijuði seði ðâdi svçtki, pçdçjie notika 1989. gadâ Helsingborgâ, Zviedrijâ. Pçc Latvijas Neatkarîbas atjaunoðanas bija domâts, ka Eiropas latvieði dziesmu un deju svçtkus brauks svinçt uz Latviju. Tagad situâcija ir mainîjusies – daudzi latvieði brauc uz citâm Eiropas zemçm, tâpçc vçlamies atjaunot ðo tradiciju. Latvieðu kopienas ârzemçs vieno iespçja dziedât koºos un piedalîties deju kopâs, teâtºa un folkloras grupâs. Mûsu kultûras identitâte ir daudz spçcîgâka par mûsu polîtisko identitâti. Mûs, latvieðus, valoda, dziesma un deja uzrunâ vairâk nekâ taisnîguma idejas. Ðobrîd Rietumeiropâ ir apmçram 25 kori, 15 deju kopas un vairâki teâtºi un folkloras kopas. Varçtu teikt, ka Eiropa mums ir kâ piektais Latvijas reìions. Protams, mçs mîlam un cienâm Latvijas Vispârçjos Dziesmu un deju svçtkus, taèu ðo lielo svçtku starplaikâ vçlamies vçl vienu lielu tautisko sarîkojumu Eiropâ. Tâpçc nâkamvasar pulcçsimies Briselç, kur satiksimies, sadziedâsimies un parâdîsim sevi. Zîmîgi, ka tajâs pilsçtâs, kur trimdas gados notika Dziesmusvçtki, latvieði kïuva atpazîstami kâ tauta. Ja ðobrîd Briseles iedzîvotâjiem pajautâju, kas ir Latvija un latvietis, atbilde bûtu – esmu dzirdçjis, bet neko konkrçtu nevaru pateikt. Kad Briselç sapulcçsies vairâki tûkstoði latvieðu tautastçrpos, dziedâs un dejos, veidosies ieskats par Latviju kâ par zemi, kas bagâta ar aktuâlâm un unikâlâm kultûras tradicijâm. Beïìi diez vai varçtu tik kuplâ skaitâ sapulcçties tik apjomîgâ kultûras sarîkojumâ. Latvieðiem Dziesmusvçtku aicinâjums ir asinîs!
Vai Brisele par savçtku norises vietu tika izraudzîta tâpçc, ka nâkamajâ gadâ Latvija bûs Eiropas Savienîbas prezidçjoðâ valsts?
Jâ, protams, tâpçc izvçlçjâmies Briseli. Tikpat labi varçjâm braukt uz Londonu vai Dublinu. Latvijas prezidentûra ir unikâls notikums Latvijas vçsturç – mçs pusgadu bûsim pasaules starmeðu gaismâ. Un mums kâ tautai tas ir ïoti nozîmîgs notikums!
Kâ jûs apzinât Eiropas latvieðu diasporas?
Mçs apvienojam latvieðu kopienas 15 Eiropas zemçs, ar kuºâm jau iepriekð esam organizçjuði kopîgus projektus. Lielâkâs no tâm atrodas Îrijâ, Lielbritanijâ, Vâcijâ, Zviedrijâ. Mums ir cieða sadarbîba ar Franciju, Luksemburgu, Beïìiju, Nîderlandi un Norvçìiju. Arî Igaunijâ ir daudz latvieðu. Ðo Eiropas latvieðu kultûras svçtku mâkslinieciskajâ padomç ietilpst cilvçki gandrîz no visâm ðîm valstîm. Inguna Grietiòa pârstâv Îrijas latvieðus, ir Mâkslinieciskâs padomes priekðsçdçtâja. Padomes viceprezidents ir Marks Opeskins no Vâcijas. Par koriem atbild Lilija Zobens no Lielbritanijas. Viòas palîgs ir Ilmârs Millers no Somijas. Par folkloras nozari rûpçjas Laura Ðmideberga no Igaunijas, viòai palîdz Andra Zobens-East no Lielbritanijas. Par literâtûru atbild Juris Kronbergs no Zviedrijas. Kamermûzikas nozare – Kristapa Graða pârziòâ no Vâcijas. Ðobrîd esam saòçmuði 600 pieteikumus dalîbai Eiropas Latvieðu kultûras svçtkos.
Mûsu goda patroni ir Vaira Vîíe-Freiberga un Valdis Dombrovskis. Ïoti laba sadarbîba ir izveidojusies ar Eiropas kustîbu Beïìijâ un UNESCO pârstâvniecîbu Briselç. Mûsu sarîkojums notiks vienlaicîgi ar vietçjo Fête-de-la-Musique festivâlu. Lai arî mûsu svçtki ir pavisam cita rakstura, cilvçki ðajâs dienâs pilsçtâ meklçs mûziku un atradîs arî mûs! Ðâdu koºu tradiciju, dejoðanu viòi nepazîst, beïìiem mûzicçðana vairâk saistâs ar populâro mûziku un dþezu, tâpçc varbût bûsim patîkams pârsteigums. Mums bûs arî viesmâkslinieki no Latvijas – fonds „Viegli”, piedalîsies arî dziedâtâja Kristîne Kârkle-Puriòa. Viòa pavadîs koºus, kâ arî organizçs danèu vakaru. Bûs latvieðu baroka mûzikas ansamblis no Bâzeles. Esam plânojuði literâtûras lasîjumus. Svçtki ilgs èetras dienas – pirmajâ tiks sagaidîti dalîbnieki, otrajâ dienâ mçs izklîdîsim Briselç un veidosim „zibakcijas” – koncertus, lai pievçrstu uzmanîbu lielajam kopkoncertam. Piektdien notiks ìenerâlmçìinâjumi, bet sestdien – lielais koncerts. Svçtdien no rîta – dievkalpojums, sarîkojums bçrniem un ekskursijas pa pilsçtu.
Koºi jau apgûst repertuâra dziesmas. Pirms svçtkiem Briselç bûs sadziedâðanâs mçìinâjumi Stokholmâ, Minsterç un Dublinâ, kur sabrauks reìionu koºi. Dejotâji satikâs uz pirmo mçìinâjumu Ðtutgartç jau novembºa nogalç. Briselç bûs kopîgs lielais mçìinâjums un lielais koncerts.
Kur tieði Briselç notiks Dziesmusvçtku sarîkojumi?
Vietas izvçle bija diezgan grûts jautâjums. Bija divas izvçles iespçjas – palikt ârpusç, zem klajas debess, uz ielas bûvçjot skatuvi, vai tomçr rîkot iekðtelpâs. Abâm iespçjâm ir savi plusi un mînusi. Ðobrîd strâdâjam ar ideju par âra norisçm. Mçs zinâm, ka tas ir dârgâk, sareþìîtâk, bet tajâ paðâ laikâ – efektîvâk. Dziesmusvçtkiem tieðâm piedien notikt brîvdabâ. Esam noskatîjuði vietu Mont-des- Arts, kas atrodas blakus Briseles centrâlajai stacijai. Pasâkumu organizçt iekðtelpâs bûtu lçtâk un vienkârðâk, bet ðâdi mçs nebûtu pilsçtnieku redzeslokâ – tas ir rezerves variants. Protams, ir liela varbûtîba, ka Briselç lîs. Lietus gan nebaida ne dziedâtâjus, ne dejotâjus. Kâ bûs ar skatîtâjiem? Tâpçc esam izvçlçjuðies ðo vietu netâlu no centrâlâs stacijas un arî pilsçtas centrâlâ laukuma, kuºâ neatkarîgi no laika apstâkïiem vienmçr ir pilns ar cilvçkiem.
Vispârçjos Latvijas Dziesmu un deju svçtkos dejotâji piedalâs atlasçs, tiek organizçti koºu kaºi. Vai izvçrtçjat arî Eiropas latvieðu kopu kvalitatîvo sniegumu?
Protams, repertuârs ir jâapgûst un jâspçj augstvçrtîgi nodziedât. Tâpçc organizçjam pirmssvçtku mçìinâjumus, kuºos piedalîsies mûsu virsdiriìenti. Bet mûsu pieeja ir demokrâtiska. Patiesîbâ ðî ir tautas akcija, mçs esam kopâ, lai vienkârði dziedâtu un dejotu.
Vai kâdâ valstî latvieðiem dejoðana ir populârâka par dziedâðanu, un otrâdi?
Jâ, piemçram, Spânijâ dejoðana ir populârâka. Tur ir tautas deju kopa, bet nav koºu.
Kâ tas izskaidrojams?
Pirmkârt, deju kopâ ir mazâk cilvçku. Lai izveidotu kori, vajag vismaz astoòus cilvçkus. Astoòi dejotâji savikârt ir pietiekami daudz. Otrkârt, tas ir atkarîgs no entuziasma, no tâ vai ir zinîgs cilvçks, kas organizç kopu darbîbu. Latvieðus vislabâk vieno koºi, dejoðana un mazi bçrni. Kad ìimenç ienâk bçrni, vecâkiem rodas vçlme viòus savest kopâ, lai reizi nedçïâ bçrni, kopâ spçlçjoties, mâcîtos latvieðu valodu. Ðâdi tiek dibinâtas latvieðu nedçïas nogales skolas. Ja ðâdu iespçju nav, tad latvieði aiziet katrs savâ virzienâ. Beïìijâ ir jau vairâki koºi, ir arî spçcîgi dejotâji. Nîderlandç ir koris, bet nav dejotâju.
Un vçl – Spânijâ latvieði bija dzîvojuði astoòus, deviòus gadus kopð Latvijas iestâðanâs Eiropas Savienîbâ, bet nebija interesçjuðies cits par citu. Viòiem tas neðíita svarîgi. Kad palika skumji, viòi atlidoja uz Latviju, padzîvoja kâdu laiku un lidoja atpakaï. Tad vçstniecîbas rîkotajâ pasâkumâ Spânijâ dzîvojoðie latvieði satikâs un iepazinâs. Ðobrîd Spânijas latvieði rîko rçgulâras tikðanâs, viòiem ir sava deju kopa, skola bçrniem, ikgadçjâs sporta spçles. Viss notiek! Viòi ir laimîgi un priecîgi, ka ir atraduði cits citu. Esmu pârliecinâts, ka ðâds brîdis pienâks visiem latvieðiem visâ pasaulç.
Atpakaï
Apskatît komentârus (0)