Aizstāvot Kariņu
Juris Lorencs    10.04.2024

 

 

 

Bijušais premjērs, pašreizējais ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš (Jaunā Vienotība) 28. martā pēc tikšanās ar premjeri Eviku Siliņu (Jaunā Vienotība) paziņoja, ka 10. aprīlī atkāpsies no ministra amata. Iemesls - sāktais kriminālprocess par iespējamu valsts līdzekļu izšķērdēšanu komandējumos, izmantojot īrētas privātās lidmašīnas pakalpojumus. Joprojām atklāts paliek jautājums, vai lēmumu atkāpties pieņēma pats Kariņš, vai arī “pierunāja” (piespieda?) viņa paša partija - Jaunā Vienotība. Te vietā būtu atgādināt, ka kriminālprocess nav ierosināts ne pret Kariņu, ne arī pret kādu citu amatpersonu, bet gan par pašu privātu lidojumu izmantošanas faktu. Kā lai raksturo notiekošo? Latviešu valoda ir bagāta ar idiomām. Valodniecībā idioma ir vārdu savienojums, kuŗa nozīme saprotama tikai labam valodas zinātājam. Viens no šādiem piemēriem latviešu valodā ir vārds “uzmest”. Kādā tik nozīmē tas netiek lietots bez parastā “uzmest” ar nozīmi “uzsviest”! Cilvēks var “uzmest lūpu”, “uzmest kūkumu”, “uzmest aci”, “uzmest skici”, “uzmest jaku” mugurā un “uzmest garu” pirtī utt. Izrādās, iespējams “uzmest” arī pašu cilvēku. Ar to saprot cinisku nodevību pēc tam, kad no cilvēka izsūkts labums, kad apkārtējiem viņš kļuvis lieks, nevajadzīgs, pat traucējošs. Izskatās, kaut kas līdzīgs patlaban notiek ar Kariņu. 

 

Bet nu visu pēc kārtas. Sāksim ar to, ka Kariņš nav parasts Jaunās Vienotības polītiķis. 2002. gadā viņš bija viens no partijas Jaunais laiks dibinātājiem, kas vēlāk pārtapa Jaunajā Vienotībā. 2019. gada janvārī Kariņš atstāja Eiropas Parlamentu, lai uzņemtos Latvijas valdības vadītāja pienākumus. Jaunajai Vienotībai tas bija sarežģīts laiks. Partija ar astoņām balsīm knapi iekļuva 13. Saeimā. Priekšā bija Covid- 19 pandēmija un Krievijas iebrukums Ukrainā. Tieši premjers Kariņš kalpoja par Jaunās Vienotības lokomotīvi 14. Saeimas vēlēšanās, kas notika 2022. gada oktobrī. Toreiz Jaunā Vienotība uzvarēja pārliecinoši. Partija saņēma 19 % balsu, kas deva 26 deputātu vietas un iespēju sastādīt valdību. Par premjeru atkārtoti apstiprināja Kariņu.

 

Saprotams, laikā, kad Kariņš vadīja valdību, viņam bieži nācās pārstāvēt Latviju ārzemju vizītēs un starptautiskās apspriedēs. Premjēra lidojumi nebija izpriecas braucieni, viņš ceļoja valstiskās darīšanās. Galamērķi- Eiropas valstu galvaspilsētas, arī Žešuvas militārais lidlauks Polijā, caur kuŗu uz Ukrainu tiek piegādātas Rietumu militārās kravas. Manuprāt, ja Kariņam patiešām kaut ko var pārmest, tad to, ka viņš lidoja pārāk reti. Personīgi es nešaubos, ka katrs premjerministra komandējums kalpoja Latvijas interesēm. Turklāt Kariņa lidojumi nebija noslēpums, par tiem zināja plašs cilvēku loks- sākot no Valsts kancelejas ierēdņiem un beidzot ar lidostas darbiniekiem. Tie nebija noslēpums ne pašreizējiem (ZZS, Progresīvie), ne iepriekšējiem (Apvienotais saraksts, Nacionālā apvienība) koalīcijas partneriem. Par tiem nerunāja vairākus gadus, līdz beidzot “atcerējās” aizvadītā gada rudenī, kad kļuva skaidrs, ka Kariņš būs Jaunās Vienotības līderis Eiropas Parlamenta vēlēšanās. Lielākos pārmetumus Kariņam izsaka bijušie kolēģi valdībā - Apvienotais saraksts un Nacionālā apvienība. Žurnālistu aprindās gan klīst baumas, ka daži Kariņa “klupinātāji” esot meklējami arī Jaunās Vienotības iekšienē. Kas zina... Viens gan ir skaidrs- izskatās, ka Jaunā Vienotība patlaban nepietiekami aizstāv savu līderi, patiesībā “upurē” viņu.

 

Ja ir kāda lieta, ko Kariņam patiešām var pārmest, tad tā ir 2023. gada 14. augustā notikusī atkāpšanās no Ministru prezidenta amata. Jaunajā E. Siliņas vadītajā Ministru kabinetā, ko apstiprināja 15. septembrī, kopā ar Jauno Vienotību strādā ZZS un Progresīvie. Manuprāt, nacionāli orientēto spēku, Nacionālās apvienības un Apvienotā saraksta izstumšana no valdības laikā, kad Krievija turpina agresiju Ukrainā, bet Krievijas polītiķi un masu mediju katru dienu draud arī Latvijai, bija kļūda. Pats Kariņš šajā valdībā uzņēmās vadīt Ārlietu ministriju. Viņa vēlmi var saprast. Ārlietu jomā Kariņam ir liela, pat unikāla pieredze, ko devusi gan atrašanās Eiropas Parlamentā (2009- 2019), gan Latvijas valdības vadītāja amats (2019- 2023). Ārlietu ministra amats Latvijā parasti dod ievērojamas polītiskās dividendes. Bet ar vienu nosacījumu - ja blakus neatrodas citi spilgti polītiķi, kuŗi arī nodarbojas ar ārpolītiku. Laikā, kad Valsts prezidentes pienākumus pildīja Vaira Vīķe- Freiberga (1997- 2007), viņa ar savu harismu, šarmu un aso domu aizēnoja jebkuŗu no tā laika ārlietu ministriem. Līdzīga situācija izveidojusies šodien. Valsts prezidenta amatā atrodas ilggadīgais ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs, kuŗš šajā amatā atradās veselus 12 (!) gadus. Gribam vai ne, bet ārlietas cilvēkiem joprojām asociējas ar Rinkēviču. Manuprāt, Kariņam jaunajā valdībā (ja nu bez tās patiešām nekādi nevarēja iztikt) vajadzēja ieņemt nevis ārlietu ministra, bet, piemēram, satiksmes, aizsardzības vai iekšlietu ministra amatu. Tad viņš varētu braukāt pa reģioniem, iepazīstināt ar savu polītiku, pie viena reklamējot sevi kā kandidātu Eiropas Parlamentam. Divi Kariņa braucieni uz reģioniem, jau atrodoties ārlietu ministra amatā, - uz Tukumu un Valmieru, kuŗos viņš ar vietējiem polītiķiem un uzņēmējiem apsprieda ārvalstu investīciju piesaisti, sabiedrībā izsauca neviennozīmīgu reakciju. Ko ārlietu ministrs dara Latvijā? Viņam jābraukā pa pasauli! Dīvaina attieksme: lido uz ārzemēm- slikti, brauc pa Latviju - atkal slikti... Tā nav laba zīme gan pašam Kariņam, gan vēl jo vairāk viņa partijai Jaunā Vienotība. 

 

Latvijas jaunāko laiku vēsture liecina, ka partijas, kas, izpatīkot medijiem un aptauju reitingiem, sāk “upurēt” savus polītiķus, pat līderus, zaudē populāritāti un ar laiku noiet no polītiskās skatuves. Spilgtākie piemēri - savienība Latvijas ceļš un Tautas partija. Nav izslēgts, ka līdzīgs liktenis gaida arī Jauno Vienotību. Kas ir ieguvēji un zaudētāji no šīs “lidojumu lietas”? Lielākie vinnētāji- polītiskie konkurenti, īpaši jau opozīcijas partijas. Zaudētāji - partija Jaunā Vienotība kopumā. Bet vislielākā zaudētāja diemžēl ir Latvijas valsts.