EIROPAS LATVIEU LAIKRAKSTS
Ja nezinm vsturi, tad esam k mazi brni pieauguo pasaul
130486
Foto: Ieva Andersone

Valdis Klins, vstures zintu maistrs, pedagogs un mcbu grmatu autors intervij Sallijai Benfeldei    14.11.2023

 

 

 

Darbinieki, sargiet savu valsti, izkopiet to, jo ziniet ja nebs Latvijas, nebsit ar js reiz sacja Msu valsts pirmais Prezidents Jnis akste.

 

Valda Klina vrds ir pamanms dads diskusijs par vstures mcanu Latvij un dadiem mtiem, leendm un izdomjumiem par vsturi.Pirms pieciem gadiem iznca vsturnieka grmata Latvijas valsts ststs, kas iepazstina ar Latvijas vsturi vairk nek 100 gadu gaum. Grmata, kuu var last ar lielu interesi, ir Ievads Ukrainas vstur, kas iznca pagjuaj gad. Katras nodaas beigs ir ar Ukrainas un Latvijas vsturisks parallles. Piemram, noda par aizvsturi msdienu Ukrainas territorij autors raksta, ka 4.-2. gadu tkstot pirms msu ras Ukrainas territorija bija ciei saistta ar t.s. indoeiropieu kultras veidoanos un atzm, ka zintnei joprojm nav vienota viedoka par s kultras izcelsmes vietu. Viena no hipotezm ir, ka ts skumi mekljami tiei msdienu Ukrainas territorij. Nodaas beigs lasms, ka, piemram, auklas keramikas kultra, kas Latvijas territorij konstatjama 3.-2. gadu tkstot pirms msu ras, bija viens no indoeiropieu kultras atzariem. Un pagjuaj gad Valdis Klins uzrakstja un izdeva ar grmatu Pieaugua puikas atmiu klade t gan nav nopietns vsturisks darbs, bet ataino okupcijas laiku t, k to tolaik redzja puika, vlk skolnieks un students. 

 

Mdz sact, ka ms nemcmies no vstures. Vai t tiem ir?

Mana prliecba ir, ka vsture nemca neko, bet vsture liek makst par kdm. Tas ir vecs strds, kop pastv cilvce vai vsture ir likumsakarga? Ja t ir likumsakarga, tad vsture ir dzves skolotja, jo no kdm ms mcmies. Bet vsture nekad neatkrtojas. Ja viens cilvks ir bezgalgs sav btb jeb k saka mans kolis vsturnieks Edgars Engzers, tad vsture ir oti ldzga kvantu mechnikai, jo taj nevar prognozt rezulttu. Kvantu mechniska sav zi ir pret parastajiem fizikas likumiem. Ar katrs cilvks ir bezgalgs savs jts, doms, darbbs. Nav divu viendu cilvku, kur nu vl visa sabiedrba! Kdreiz, kad strdju Izgltbas satura centr, man bija diskusijas ar dabaszintniekiem. Vii man vaicja, kd ms nemcm vstures likumsakarbas, lai vartu prognozt nkotni? Dabaszintns ir skaidrs var veikt eksperimentus, kuos redzamas likumsakarbas, un atkrtot eksperiment rezultts bs ldzgs. Vstur, pirmkrt, nav iespjams veikt eksperimentu un, otrkrt, katra situcija ir cita. Td ir oti grti pateikt, kas vstur ir kda. Kas vienam iet kda, otram ir pankums jeb pareiza darbba. Td jautjums par mcanos no kdm vstur ir neatbildams. Tas ir k taj grieu filozofa Hraklta teicien, ka vien up ms nevaram divreiz iekpt. Ms, piemram, nevaram veikt eksperimentu, kas btu noticis, ja Latvija 1939. gad 5.oktobr neparaksttu Savstarpjs paldzbas paktu ar Padomju savienbu. Vai klasiskais piemrs par to, kas btu, ja Hitlers tiktu uzemts Vnes Mkslas akadmij? Vai vi ktu par diktatoru un btu scies Otrais pasaules ka? Vsturei ir savs ritms, ne likumsakarbas.Tik, cik cilvki ir ldzgi viens otram, tik ldzgi ar dados laikmetos atkrtojas vai notiek dadi notikumi. 

 

Zinmas ldzbas tomr ir, un reizm pat oti lielas. Situcija Eirop pirms Otr pasaules kaa un tagad ir ldzga, bet ar atirga.

J, tiei t. Ja skam analizt Hitlera un Putina runas, tad ldzba ir absolta. Gandrz vieni un tie pai formuljumi un idiomas, retorika ir tiei tda pati. Tomr situcija ir pilngi cita. Ir kodollaikmets, ir kodolieroi, citas valstu savienbas. Mani vairk interes Viduslaiku vsture, esmu lasjis lekcijas par Austrumeiropas un zijas viduslaikiem. obrd krievu liberlajs aprinds iemots ir teiciens par to, ka Putins ir oti ldzgs Aleksandram evskim, ku sarva attiecbas ar Rietumiem, meklja sabiedrotos Austrumos un brauca pie mongou ordas pc jarlika jeb lguma, rkojuma. K zinms, senkrievu kazists uz paa jarlika pamata kdam no kaziem tika pieirtas tiesbas dvties par lielkazu, ievkt nodokus Zelta ordas lab, stenot tiesu varu un likumus. Tagad Putins brauc uz nu.Tas atgdina to, k senkrievu kazi brauca uz Zelta ordu pc ataujas valdt.

 

Ja no vstures neko daudz nevar mcties, tad kd t ir jzina?

Vsture jmcs, jo t izskaidro, kdu ceu ir gjusi pasaule. Piemram, ms atrodamies burvg viet, Css, un te apkrt es visur redzu vsturi Teitou ordea architektru, redzu 17. un 18. gadsimta kas, 19. un 20. gadsimta miju. Un tas ir ne tikai materilaj kultr, bet vis msu doman, pasaules uztver, vrtbu sistm viss ir vsture. Ja nezinm vsturi, tad esam k mazi brni pieauguo pasaul, kui neko nesaprot. Kas ir viu vecki, kas notiek ap viiem? Kd vstures skolotju konferenc tika uzdots provokatvs jautjums kd ir jzina par Livoniju? Toreiz atbildju lai Csu pilsdrupas nesk izjaukt pa akmeiem, k romiei kdreiz jauca Kolizeju un tempus, jo akmei labi, noder mju pamatiem. T var nojaukt ar pai sevi, jo visa garg un materil kultra, kas ir ap mums, ir gaa, gandrz bezgalga vstures procesa rezultts. Jaunieiem, ar kuiem strdju, vaicju, k viiem iet vai reliija vius ietekm? Parasti vii atbild, ka tas vius neinteres, ka tas nav viiem. Tad jautju, k vii dom, k radus Latvijas valsts kontras, robeas? Tas ir 13. gadsimta Krusta kau rezultts 14. gadsimta Livonijas, Lietuvas un Krievzemes sadaljums o kau rezultt. K ir radus ts trs zvaigznes Latvijas erbon? Tas ir reformisma un katolicisma valstu cas rezultts: luterisk zviedru Vidzeme, katolisk pou Latgale jeb Inflantija un Kurzemes hercogiste. Kas ir jaunlatvieu skums? T ir reliiska hernhtieu kustba. Vai, piemram, kpc es neaplaupu vai nenogalinu kdu, ku man nepatk? Es sekoju bauiem, kas ir pamat msu domanai. Jautju ar, vai pagtn, pc viu domm, ir bijui sliktie laiki un vai nkotn bs labk? Vii mj ar galvu un saka, ka t bs, bet es viiem, savukrt, saku, ka viiem ir bibliska domana - js domjat Vecs Derbas katgorijs (smaida). Bbele par to run, ka pagtn ir labi un slikti laiki, ir iptes gsts, ir persieu gsts un ir Dvida un Zlamana ziedu laiki, ir Otrais templis, un tie ir labie laiki. Nkotn bs mesija, un bs labie laiki. Ms domjam oti ldzgi, uz laiku ms raugmies ldzgs katgorijs, un ts ir kristietiskas. Ms nedomjam, ka viss iet pa apli un rt bs tas, kas bija kdreiz. Ir jsaprot, kas ms esam un kur ms esam. Bet vsture mums neatbilds, kur ms aiziesim? 

 

Kdai, jsuprt, jbt vsturei Latvijas visprizgltojoo skolu programms un vai ts tdas ir?

(Smagi nopas). Tas ir drmatisks un liels jautjums. Ts ir dadas lietas: tas, kam tur jbt un tas, kas tur ir. Dieml. Vispirms par to, kas bija un kam bija jbt. Manuprt, pamatu pamatos ir jbt Eiropas kultrai un vsturei. Viedoki atiras. Ir vstures skolotji, kui dom, ka ir jbt tikai Latvijas vsturei, bet uzskatu, ka Latvijas vstur ms neko nevaram saprast, ja to neskatm Eiropas kontekst. Turklt 20. un 21. gadsimt jau jbt pasaules kontekstam. Bez t visa ms nevaram saprast ne Krusta kaus, ne Rietumu kristgs kultras ienkanu eit. To visu nav iespjams saprast, ja nezina Eiropas kultrlaikmetus. Vsture ir fakti un ststs par iem faktiem. Katrs no mums vsturi redzsim atirgi, mums katram tomr bs atirgs ststs, pat ja zinsim vienus un tos paus faktus. K teica kds mans kolis lai btu interese par vsturi, ststiem par to jbt interesantiem, bet neviens ststs nekad nebs sti patiess, ststi vienmr ir subjektvi, tad ar rodas interese. Patiesi var bt tikai fakti. Protams, ja tie ir sti, patiesi un pierdti. Tpc domju, ka ir jbt priekstatiem un izpratnei par Eiropas vsturi un kultru, izcelsmi, varbt ar par pau senko: par Antko laikmetu, tpat par Viduslaiku un Jaunko laiku vsturi. Uz fona varam veidot ststu par Latvijas vsturi, skatoties, k tas, kas notika Eirop, ietekm to, kas notika eit. Reizm, tas, kas notiek eit, ietekm ar to, kas notiek rpus Latvijas, piemrus var atrast. Tie diez vai bs romantiskie priekstati par hercogu Jkabu, bet par komnismu, kur latvieu loma, grozi k gribi, ir oti liela. Kaut vai strlnieku ststs, kas ietekmja globli, tikai, protams, to lomu nevajag prsplt. Domju, ka tdas zinanas ir pamatu pamats, bet t obrd nav. 

 

Kdas tagad ir vstures programmas?

Lielos vilcienos gan laikam jteic, ka pamatskolas programmas modelis vsturei izdevs. Pamatskol ir t: no 1. ldz 3. klasei mca socils zinbas, kur atsevii ir vstures un patriotisma jautjumi par Latviju, par valsti, par simboliem, tur ir vstures elements. No 4. ldz 6. klasei ir kurss Socils zinbas un Latvijas vsture ar ststiiem un nodarbbm, kur ir ar par Latvijas vsturi, bet ne agrk par 1918. gadu. Par Latvijas valsts neatkarbu, okupciju, kau un neatkarbas atjaunoanu, par to, kas ir Saeima, kas ir demokratija. Tie ir vienkri, nesareti ststi par imenm, attli, ststi par vecm avzm un urnliem. Ar par to, k tos last un meklt svargko, jo msdiens skolni jau gandrz vairs nezina, kas ir druktie mediji. No 7. klases ldz 9. klasei ir atsevis priekmets Latvijas un pasaules vsture. Tur ir vsturiskie laikmeti, skot ar pirmatnjo sabiedrbu, antk pasaule, viduslaiki, Livonija un t ldz msdienm. Manuprt aj model btu vajadzgi preczjumi par laiku un telpu, tie btu jieliek Standart, kas ir viengais satura normatvais dokuments skolotjiem.

 

Izklauss labi, pamatskola dod visprju priekstatu. Kda ir programma vidusskolai?

T ir liel problma. Vidusskol ir trs lmeu kursi. Vidusskolni jau sen zina, ko vii grib vai negrib. Mana pieredze liecina, ka vii to zina jau desmitaj klas, kd virzien grib specilizties, un btu mugi neaut viiem to dart. Vidusskol ir pamatkurss, kas ir visprjos priekmetos, taj skait vstur un socilajs zinbs, kas kop ir viens priekmets. Lai saemtu dokumentu par vidjo izgltbu, ir jbt humanitriem priekmetiem, un o kursu izvlas, piemram, matmatii, specils vidjs mzikas un mkslas skolas un ar profesionls izgltbas iestdes. Tad ir Optimlais kurss Vsture un socils zintnes. Ir padziintais kurss, ku ir Vsture IIdivpadsmitajm klasm, kas ir tuvu augstskolas lmenim. Problma ir t, ka programms Vsture un socils zinbas un Vsture un socils zintnes ir apvienotas daudzas zintnes vien priekmet: vsture, politoloija, tiesbas, jurisprudence, reliijas pamati, tika, ekonomika, bizness un uzmjdarbba. Viens priekmets, viena atzme. 

 

Skolas izvlas pamatkursu vai optimlo kursu. Vsture II ir skolnu izvle. Es esmu vstures skolotjs Rgas Teikas vidusskol, kua pc skolnu skaita ir lielk Rg. Vidusskol ir trs parallklases un katr ir aptuveni 30 skolni. Pagjuaj mcbu gad no aptuveni simt skolniem Vsturi II izvljs 11 skolni. Pieciem skolniem vsture oti interesja, bet otri pieci to izvljs, jo negribja izvlties neko citu, un vii to neslpa. kursa lielk problma ir izpldui formuljumi Standart, kas ir pretstat akadmiskm, saretbas zi grti stenojama prasbm ieteicams programmas interpretcij. Piemram, Standarts paredz, ka sasniedzamais rezultts ir: skolni skaidro, k vstur notikusi ca par resursu sadali. Ku vstures laikmet, ku zem? Programm savukrt iekauti neskaitmi kai, skotnj variant tur bija mints pat angu-bru ka. Tas bija ka Dienvidfrik starp briem-holandieiem un britiem. Ja ldz im kursam skolnam nav labu zinanu un nav pieredzes vstures avotu ptniecb, tad no tukas vietas gada laik jaunu zintni un tik apjomgu faktoloiju nevar apgt viena gada laik.

 

Izgltbas satura reforma ir devusi daudz laba un novatoriska, bet pieautas ar nopietnas kdas. Ts jatzst, jlabo standarts, pirmm krtm ir jdom par konkrtm zinanm un procesu izpratni, jo diskutt var tikai par to, ko zini. Latvija nedrkst bt vieng Eiropas valsts, kur nav nodefints skols apgstams vstures laika un telpas - saturs. 

 

Latvijas valsts izaugusi no latvieu tautas vienprtbas, t ir palikusi stipra caur Latvijas tautas vienprtbu, pierdjusi visu savu darba gribu un spju, kas ir msu valsts pamats. Tikmr, kamr tauta nav zaudjusi gribu un spju strdt, tikmr ms varam bt droi, ka msu valsts plauks un attstties uz prieku. Jnis akste, Latvijas valsts pirmais Prezidents

 

 


 

Atpaka