Sallija Benfelde 23.07.2024

22. jūlijā, ritēja jau 880. pilna mēroga kaŗa diena Ukrainā. Krievijas okupanti šajā kaŗā zaudējuši jau 567 670 militārpersonu, un, protams, skaitlis nav absolūti precīzs, jo intensīvu kauju laikā precīzus skaitļus ir grūti nosaukt. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis savukārt pauž, ka uz katriem sešiem, astoņiem ievainotajiem ukraiņu kaŗavīriem ir viens bojā gājušais. Krievijas ekonomiskā situācija pamazām pasliktinās, par spīti tās mēģinājumiem apiet sankcijas un atrast aizvien jaunus sabiedrotos to apiešanā. Lasīt vairāk ...

Sallija Benfelde 16.07.2024

Jūlija otrās nedēļas baisākais notikums bija agresorvalsts uzbrukums Kijivā - lielākajai bērnu slimnīcai Ukrainā. Tiešs raķetes trāpījums, divi mediķi gājuši bojā, astoņi bērni ievainoti, viens bērns miris. Protams, Krievija apgalvo, kas slimnīcā bijis „Azov” kaujinieku centrs, jo terroristiem visā pasaulē tā ir ierastā lietu kārtība – izmantot iedzīvotājus, it sevišķi bērnus, kā vairogu kaujiniekiem. Tādēļ viņi negrib un nespēj iedomāties, ka cilvēki tā nerīkojas. Turklāt meli jau sen ir terroristu ikdiena. Lasīt vairāk ...

Sallija Benfelde 09.07.2024

Uz jautājumu, kas šodien ir Baltkrievija un kas tajā notiek, intervijā Latvijas TV3 Baltkrievijas opozīcijas līdere un Apvienotā pārejas kabineta vadītāja Svjatlana Cihanouska atbildēja: „Baltkrievija joprojām ir Baltkrievija tās cilvēku dēļ. Baltkrievijas sabiedrība pašlaik dzīvo kā Staļina laikos – absolūtā terrorā, tirānijas un baiļu gaisotnē. Lukašenko apspiež baltkrievus. Četrus gadus pēc kārtas, kopš 2020. gada, milzīgās represijas nav apstājušās nevienu brīdi, katru dienu tiek aizturēti 15-20 cilvēki par savu nostāju pret kaŗu un pret Lukašenko." Lasīt vairāk ...

Sallija Benfelde 02.07.2024

Cilvēki mēdz palikt atmiņā, pat ieiet vēsturē gan ar saviem vārdiem, gan darbiem. Nereti gadu gaitā, piemēram, sacītais iegūst citu nozīmi – reizēm ironisku, reizēm daudz plašāku nekā autors vēlējies. Un nav arī tā, ka vienmēr kaut ko prātā paliekošu pasaka vai uzraksta rakstnieki un mākslinieki – tā gadās arī polītiķiem, Latvija nav izņēmums. Arī Latvijas polītiķu izteikumi reizēm folklorizējas, kļūst par tādiem kā sakāmvārdiem. Neapšaubāmi, viens no tādiem polītiķiem ir nupat ievēlētais Eiroparlamenta (EP) deputāts, kuŗš ne reizi vien nosaucis Latviju par „muļķu zemi”, nu jau bijušais 14. Saeimas deputāts, gan Saeimā, gan EP ievēlēts no Šlesera partijas „Latvija pirmajā vietā” – Vilis Krištopans. Lasīt vairāk ...

Juris Lorencs 02.07.2024

ASV prezidents Džordžs V. Bušs bija pirmais polītiķis, kuŗš lietoja terminu “ļaunuma ass” (axis of evil). Savā gadskārtēja uzrunā amerikāņu tautai par stāvokli valstī (State of the Union) 2002. gada 29. janvārī viņš pieminēja trīs valstis, kas apdraudot mieru un demokrātiju pasaulē - Irānu, Irāku un Ziemeļkoreju. Ir pagājuši 22 gadi. Un atkal mēs esam spiesti runāt par “ļaunuma asi”. Lasīt vairāk ...

Ligita Kovtuna 18.06.2024

Konferenci ar šādu nosaukumu, atzīmējot divdesmit gadus kopš Latvijas pievienošanās NATO, 13. jūnijā Rīgā bija sarīkojusi PBLA – diasporas organizāciju jumtorganizācija. Rīkotāju ideja bija vēstīt un atminēties par to, kāda bijusi trimdas loma, palīdzot Latvijai panākt iestāšanos Ziemeļatlantijas aliansē, kas esošajos ģeopolitiskajos apstākļos ir mūsu valsts drošības garantija. Lasīt vairāk ...

Sallija Benfelde 18.06.2024

Tātad deviņi deputāti Eiroparlamentā no Latvijas ir ievēlēti: Valdis Dombrovskis un Sandra Kalniete no Jaunās Vienotības, Roberts Zīle un Richards Kols no Nacionālās apvienības, Ivars Ījabs no “Latvijas attīstībai”, Reinis Pozņaks no Apvienotā saraksta, Mārtiņš Staķis no “Progresīvie”, Nils Ušakovs no “Saskaņas” un Vilis Krištopans no “Latvija pirmajā vietā”. Protams, ja skatās, kā vēlējuši reģioni un ārpus Latvijas dzīvojošie pilsoņi, aina ir visai atšķirīga. Lasīt vairāk ...

Sallija Benfelde 11.06.2024

Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanas ir notikušas, EP vēlēšanās Latvijā piedalījās 591 226 vēlētāji, un deviņi deputāti no Latvijas ir ievēlēti. Lasīt vairāk ...

Juris Lorencs 29.05.2024

Polītikas vērotāji jau labu laiku rakstīja, ka Krievijas militārie panākumi Ukrainā to iedrošināšot veikt provokācijas pret citām valstīm. Tagad tas ir noticis. Lasīt vairāk ...

Sallija Benfelde 29.05.2024

Ukrainai un visai pasaulei ir vajadzīgs miers, nevis pauze starp diviem uzbrukumiem, saka Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis. Jūnijā Šveicē notiks Globālais miera samits, kuŗā dalību jau apstiprinājušas 80 valstis, pagaidām izņemot ASV un Ķīnu, kuŗa ir vienojusies ar Brazīliju samitā nepiedalīties. Samits notiks 15. un 16.jūnijā, tajā būs valstis no visiem kontinentiem, tai skaitā G7, G20 un BRICS grupas dalībvalstis. Lasīt vairāk ...

Sallija Benfelde 09.05.2024

Latvijas neatkarības atjaunošanas dienas svētki nosvinēti. Šogad tie svinēti, ik pa brīdim pašiem sev atgādinot, ka brīvība un neatkarība nav mūžīgā dāvana, kuru kāds nekad nekāros atņemt. 7. maija Ukrainas Bruņoto spēku ģenerālštāba ziņas liecina, ka iebrukuma gados Ukrainā Krievijas zaudējumi ir jau 475 300 kritušu un ievainotu militārpersonu. Krieviju tas nav apturējis, Lieldienu laikā Krievija turpināja nežēlīgos uzbrukumus Ukrainai. Lasīt vairāk ...

Juris Lorencs 09.05.2024

15. maijā pieminēsim vēsturisku jubileju. Aprit 90 gadi kopš Ministru prezidenta Kārļa Ulmaņa un viņa domubiedru sarīkotā valsts apvērsuma- Saeimas padzīšanas un Satversmes darbības apturēšanas. Viens no vispretrunīgākajiem notikumiem Latvijas vēsturē, kura nozīme un iespaidu uz valsts tālāko attīstību vērtē joprojām. Bet viss sākās, kā rakstīja tālaika avīzes, ar “saulaino 15. maija rītu”. Lasīt vairāk ...

Sallija Benfelde 25.04.2024

Levadas Centrs, kuŗš jau sen Krievijā ieguvis „ārvalstu aģenta” statusu, martā veica vairākas interesantas aptaujas: par Ļeņinu un viņa lomu Krievijas dzīvē un par vēlmi emigrēt no Krievijas un attieksmi pret tiem, kuŗi to jau ir izdarījuši. Arī par populārāko informācijas avotu Krievijā. Lasīt vairāk ...

Sallija Benfelde 17.04.2024

Jau sen visiem atbalstītājiem vairāk vai mazāk ir skaidrs tas, ko nesen īsi un konkrēti pateica Kijivas Drošības foruma priekšsēdētājs, bijušais Ukrainas premjerministrs (2014. – 2016) Arsēnijs Jaceņuks: „Nekavējoša Ukrainas aizsardzība no barbariskajiem Krievijas agresoru uzbrukumiem ir goda, drošības un visas Eiropas nākotnes jautājums”. Tomēr bailes no tā, ka agresors var sadusmoties tik ļoti, ka, par spīti jebkuriem veselā saprāta apsvērumiem, var mēģināt uzbrukt arī Ukrainas atbalstītājiem – ja ne šodien, tad varbūt pēc laiciņa, liek būt ļoti uzmanīgiem ar palīdzību. Protams, Eiropa desmitiem gadu ir dzīvojusi ar pārliecību, ka visus jautājumus var atrisināt ar līgumiem, konvencijām un pārrunām, tādēļ nav attīstījusi lielu militāro rūpniecību, bet tagad šis jautājums ir dienaskārtībā. Lasīt vairāk ...

Juris Lorencs 10.04.2024

Bijušais premjērs, pašreizējais ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš (Jaunā Vienotība) 28. martā pēc tikšanās ar premjeri Eviku Siliņu (Jaunā Vienotība) paziņoja, ka 10. aprīlī atkāpsies no ministra amata. Iemesls - sāktais kriminālprocess par iespējamu valsts līdzekļu izšķērdēšanu komandējumos, izmantojot īrētas privātās lidmašīnas pakalpojumus. Joprojām atklāts paliek jautājums, vai lēmumu atkāpties pieņēma pats Kariņš, vai arī “pierunāja” (piespieda?) viņa paša partija - Jaunā Vienotība. Te vietā būtu atgādināt, ka kriminālprocess nav ierosināts ne pret Kariņu, ne arī pret kādu citu amatpersonu, bet gan par pašu privātu lidojumu izmantošanas faktu. Kā lai raksturo notiekošo? Lasīt vairāk ...

10.04.2024

PBLA aicina tautiešus ārpus Latvijas piedalīties Eiropas Parlamenta vēlēšanās un atzinīgi novērtē vietējās iniciatīvas veidot iecirkņus latviešu centros pasaulē Lasīt vairāk ...

Sallija Benfelde 10.04.2024

Krievija, Baltkrievija, Ziemeļkoreja, Irāna, Hesbollah, jau drīz arī Taliban, ko Krievija gatavojas izsvītrot no terroristu saraksta, – jaunā „Internacionāle” un vēl dažas valstis un organizācijas, kuŗas it kā ir, it kā vēl tajā nav. Ķīna nav Krievijas partneris, tirgojas ar visiem, ja vien tas iespējams, jo tās vienīgā ideoloģija ir izdevīgums un nauda, nevis morāles un ētikas principi. Patiesībā Krievija Ķīnai ir tāda kā „pusdienu uzkoda”, kas labi noder. Sīriju grūti nosaukt par valsti, jo lielu daļu tās territorijas kontrolē Irāna, bet daļu – Krievija, un pārvaldītājs šīm territorijām ir marionete Asads. Un ar „ savas Internacionāles” atbalstu Krievijas uzbrukumi Ukrainā pēdējā mēneša laikā kļuvuši īpaši nežēlīgi un brutāli. NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs intervijā britu raidstacijai BBC brīdināja, ka autoritāri pārvaldītās lielvaras arvien ciešāk sadarbojas pret Rietumu demokratijām. Lasīt vairāk ...

Sallija Benfelde 29.03.2024

Lieldienas ir gaismas un mīlestības atdzimšana. Atkal atgriežas saule un gaisma, dzīvības devēja, tas ir mūžīgais dabas rīts, jo gaismas un tumsas cīņa notiek un būs vienmēr. Tomēr pēdējais gads ir bijis skarbs, un nu jau tā ir gaismas un tumsas, labā un ļaunā kauja. Lasīt vairāk ...

Sallija Benfelde 19.03.2024

Valsts iekšējā un ārējā drošība neapšaubāmi ir viens no galvenajiem pēdējo gadu jautājumiem un uzdevumiem. Valsts Drošības dienests (VDD) ir publicējis pagājušā gada „Publisko pārskatu”. Protams, kaŗš Ukrainā situāciju drošības jautājumos nav padarījis mierīgāku. Pārskatu ikviens var izlasīt VDD mājaslapā, bet, manuprāt, ir vērts izlasīt prognozes šim gadam, lai gan tajās nav nekā negaidīta un neparasta: „Arī šogad Latvijas nacionālajai drošībai lielāko apdraudējumu radīs Krievijas specdienesti. Galvenais izlūkošanas veids saglabāsies izlūkošana no Krievijas territorijas, specdienestu darbiniekiem strādājot savas valsts territorijā un izlūkziņu ieguvei vervējot Latvijas valstspiederīgos, kā arī citu valstu pilsoņus. Lasīt vairāk ...

Pēteris Alberts 14.03.2024

Pēc Otrā Pasaules kaŗa Zviedrijā bez civiliem bēgļiem bija nonākuši vairāki baltiešu leģionāri. Tos, kuri nenomainīja uniformas pret civiliem tērpiem tika internēti un izdoti PSRS. Pirms izdošanas Zviedrija pieredzēja ļoti lielus protestus. Šogad pagājuši apaļi 30 gadi kopš Zviedrijas valdība un kaŗalis izdotiem atvainojās 1994. gadā. Tomēr, viena daļa zviedru sabiedrība, pārsvarā kreiso politisko spēku pārstāvji, piemēram rakstnieks P.U. Enkvists grāmatā “Leģionāri”, un citi vēl joprojām mēģina izdošanu attaisnot, pat faktus sagrozot vai noklusējot. Lasīt vairāk ...