EIROPAS LATVIEŠU LAIKRAKSTS
Topiet jūs Latvijai / Pamats un spēks!*
130948
Foto: Gatis Dieziņš

Sallija Benfelde    11.01.2024

 

 

 

Pagājušā gada 5. aprīlī Saeima pieņēma Valsts aizsardzības dienesta likumu, kas stājās spēkā jau nākamajā dienā. “Pret” nobalsoja 11 Rosļikova partijas “Stabilitātei!” frakcijas deputāti, bet nebalsoja pieci deputāti no Šlesera partijas “Latvija pirmajā vietā” frakcijas.

 

Likuma mērķis ir “nodrošināt Latvijas pilsoņu sagatavošanu valsts aizsardzības uzdevumu veikšanai, kā arī stiprināt valsts un sabiedrības noturību un reaģēšanas spējas kā daļu no visaptverošas valsts aizsardzības”. Citiem vārdiem sakot – Latvijas pilsoņiem ir vajadzīgas pamatprasmes un zināšanas, lai vajadzības gadījumā spētu aizstāvēt savu valsti. Protams, debates Saeimā bija plašas, bet apstākļos, kad atrodamies kaimiņos agresorvalstij, kas ne tikai iebrukusi Ukrainā, ignorējot jebkādus līgumus un konvencijas, bet apdraud mieru Eiropā un pasaulē, ar profesionālo armiju vien nepietiek. Un, protams, visus pilngadīgos Latvijas iedzīvotājus nevar padarīt par profesionāliem kaŗavīriem, bet pamatprasmes un zināšanas ir jānodrošina lielākai pilsoņu daļai. 

 

Tiesa gan, minētā likuma Pārejas noteikumu 8. pants nosaka, ka “līdz 2027. gadam valsts aizsardzības dienestā neiesauc pilsoņus, kuŗi pastāvīgi dzīvo ārvalstīs un normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā savu dzīvesvietas adresi ārvalstīs ir paziņojuši Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei.” Vienkāršāk sakot – Latvijas pilsoņi, kuŗi ir piedzimuši un dzīvo ārpus Latvijas vai tie pilsoņi, kuŗi aizbraukuši strādāt vai mācīties ārpus Latvijas, var tikt iesaukti pēc izlozes principa no 2027. gada. Turklāt tiem, kuŗi aizbraukuši no Latvijas strādāt vai mācīties un ir vecumā no 18 līdz 27 gadiem, par to jāpaziņo Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei. Pretējā gadījumā var notikt tā, ka izlozē pēc nejaušības principa iegadās arī viņu uzvārds, jo valsts nezina, ka šobrīd viņi ir daļa no diasporas.

 

Kādēļ obligātais iesaukums – tātad ar izlozes palīdzību – likumā paredzēts tikai no 2027. gada? Likums nosaka, ka pilsonim, kuŗš tiek iesaukts, darba devējam pēc dienesta jānodrošina tā pati vai līdzvērtīga darba vieta. Savukārt mācību iestādei jānodrošina iespēja turpināt mācības tajā pašā specialitātē un kursā. Likums darbojas Latvijas territorijā, bet to nevar likt pildīt citu valstu mācību iestādēm vai darba devējiem, tādēļ tiek meklētas iespējas, kā līdz galam izvedot valsts aizsardzības dienesta sistēmu. “Tas nav izdarāms ātri un vienkārši. Ja mēs to gribētu izdarīt uzreiz, tad likums vēl tagad nebūtu stājies spēkā, dienests nenotiktu,” skaidro 14. Saeimas deputāts, Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs Raimonds Bergmanis.

 

Tomēr brīvprātīgi aizsardzības dienestā Latvijas pilsoņi likumā noteiktajā vecumā var pieteikties jau tagad. Raimonds Bergmanis teic, ka daži Latvijas pilsoņi no diasporas jau pieteicās pirmajos iesaukumos.

 

Dienests paredzēts no 18 līdz 27 gadu vecumam, tajā var pieteikties brīvprātīgi vai arī notiks izloze, ja ar brīvprātīgajiem nepietiks, lai aizpildītu paredzēto vietu skaitu. Turklāt vietu skaits dienestā pakāpeniski tiek palielināts. Brīvprātīgi var pieteikties arī sievietes. Jāpiebilst, ka pirmais iesaukums valsts aizsardzības dienestā tika īstenots 2023. gada 1. jūlijā un līdz šim vajadzīgais pilsoņu skaits pieteicās brīvprātīgi. Pirmā izloze jeb atlase pēc nejaušības principa notiks 2024. gada 23. janvārī. Kā zināms, 2023. gada 1. decembrī, noslēdzās pieteikšanās trešajam valsts aizsardzības dienesta iesaukumam, kuŗam brīvprātīgi pieteicās 515 Latvijas pilsoņi. Pēc pieteikšanās noslēguma atlases speciālisti izskatīs saņemtās pieteikuma anketas, lai izvērtētu pilsoņa atbilstību Valsts aizsardzības dienesta likumā noteiktajiem kritērijiem. Ja netiks konstatēti šķēršļi dienestam, tiks veikta veselības pārbaude – katram pilsonim tiks sniegta informācija par pārbaudes laiku, vietu, kā arī visiem uz pārbaudi līdzi ņemamajiem dokumentiem. 

 

Svarīgi ir arī zināt, ka aizsardzības dienests var notikt trīs veidos: kā militārais dienests Nacionālajos Bruņotajos spēkos 11 mēnešus, un 2024. gadā iesauks 600 jauniešus – 120 personas janvārī un 480 personas jūlijā. Dienestam var pieteikties arī Zemessardzē. Piesakoties brīvprātīgi, līdz 200 jauniešu varēs arī dienestu pildīt Zemessardzē, kopumā dienot piecus gadus un ik gadu apmācībā piedaloties 28 dienas. Ir iespējams pieteikties arī alternatīvajam dienestam, bet jāzina, ka komisija vērtēs, vai ir pamats vēlmei dienēt alternatīvajā dienestā – piemēram, reliģija.

 

Ne mazāk svarīgi ir zināms, ka dienests paredz arī kompensācijas. Brīvprātīgajiem militārajā dienestā esošajiem 600 eiro, izlozes kārtībā militārajā dienestā iesauktajiem 300 eiro un alternatīvajā dienestā dienošajiem – 400 eiro mēnesī. Dienestu beidzot militārā dienesta brīvprātīgie saņems vēl 1100 eiro, kompensācijas nauda tiks rēķināta proporcionāli nodienētajam laikam. Ja dienests tiek beigts ātrāk – piemēram, slimības dēļ, tad arī kompensācija tiks maksāta proprocionāli nodienētajam laikam. Slimības gadījumā tiek maksātas t.s. “slimības naudas”. Zināmu kompensāciju saņems arī Zemessardzē dienošie, tā tiek rēķināta par dienām, kad tiek pildīti uzdevumi. Pēc Valsts aizsardzības dienestu pabeigušajiem pilsoņiem valsts finansē arī daļu studiju programmu. Valsts aizsardzības dienesta karavīram, kas pilda dienestu 11 mēnešus Nacionālo bruņoto spēku regulāro spēku vai Latvijas Republikas Zemessardzes vienībā un alternatīvā dienesta veicējam bērna uzturēšanai dienesta laikā piešķir pabalstu. Pabalsta apmērs ir atkarīgs no aprūpē esošo bērnu skaita.

 

Protams, visu likumu pārstāstīt nav iespējams vienā komentārā, bet lasītāji var sūtīt savus jautājumus redakcijai, tie tiks apkopoti un tad kāds no Saeimas komisijas vai Aizsardzības ministrijas speciālistiem sniegs atbildes.

 

Valsts aizsardzības dienesta likumi ir daudzās Eiropas un pasaules valstīs. Igaunija to pieņēma uzreiz pēc neatkarības atjaunošanas, nu vairākus gadus tāds likums darbojas arī Lietuvā. Interesants ir Saeimas Analītiskā dienesta pētījums, kas publicēts pagājušā gada septembrī “Pasaules valstu pieredze obligātā militārā dienesta izmantošanai valsts aizsardzībai”. Ar šo pētījumu un tā galvenajām atziņām tuvākajā laikā iepazīstināsim mūsu lasītājus. 

 

*Kārlis Jēkabsons, (1879–1946)

 


 

Atpakaļ