EIROPAS LATVIEŠU LAIKRAKSTS
Ar moto: neredzēt, nedzirdēt, nedomāt
126168
Photo by cottonbro on pexels.com

Sallija Benfelde    06.09.2022

 

 

Kaŗš Ukrainā nebeigsies ne rīt, ne parīt, ziņas no frontes bieži vien vairs nav mediju pirmajās lapās, un cilvēki nogurst. Tomēr illūziju par Putina režīmu vismaz Eiropā nav vai arī tās pamazām dilst. Protams, nākamā ziema ir galvenais iedzīvotāju bažu cēlonis, un, piemēram, Čechijā, Prāgā 3. septembrī notika demonstrācija pret valdību un gāzes cenas kāpumu, un protestētāji paziņoja, ka Čechijai jābūt neitrālai un jāslēdz tiešie līgumi ar gāzes piegādātājiem, arī Krieviju, kritizēja arī valsts varu par to, ka tā atbalsta Ukrainu kaŗa laikā. Protestā piedalījās aptuveni 70 tūkstoši galēji labējie un galēji kreisi noskaņotie iedzīvotāji. Čechijas premjerministrs brīdināja, ka akciju organizējuši prokrieviskie spēki un atgādināja par Krievijas propagandu.

 

Protams, t.s. „piektā kolonna” ir visās Eiropas valstīs, bet svarīgi ir arī tas, ko domā un saprot Krievijas iedzīvotāji. Vai viņi saprot, kas notiek, vai arī joprojām izvēlas dzīvot pēc principa: neredzēt, nedzirdēt, nedomāt?

 

Septembŗa sākumā Krievijas socioloģisko pētījumu Levadas centrs publicēja kārtējo aptauju rezultātus. Protams, šie rezultāti nav pilnīgi ticami, iedzīvotāji slēpj savus uzskatus, jo baidās tos paust vai arī atsakās aptaujās piedalīties, tomēr kopējo ieskatu tie dod.

 

Jau kopš šī gada marta vairākums Krievijas iedzīvotāju uzskata, ka „valsts dodas pareizā virzienā” – tā aptaujās apgalvo 68-67 procenti respondentu. Kopš pavasaŗa prezidentu Putinu aptaujās atbalsta 83 procenti iedzīvotāju un faktiski nemainīgs, 69-71 procenta robežās, ir arī valdības atbalsts. Arī Krievijas Domi jeb parlamentu atbalsta aptuveni 57-60 procenti aptaujāto.

 

Līdzīga situācija Krievijas iedzīvotāju vidū ir arī jautājumā pat kaŗu Ukrainā. Aptuveni puse iedzīvotāju seko līdzi tam, kas notiek „specoperācijas” jeb kaŗa frontēs. Tiesa gan, šī interese lēnām rūk, bet Krievijas bruņoto spēku atbalsts kaŗā joprojām ir augsts.Var teikt, ka aptaujas liecina – aptuveni puse iedzīvotāju uzskata, ka „specoperācija” jāturpina, bet puse domā, ka vajadzētu sākt sarunas, toties aug pārliecība, ka kaŗš ievilksies. Šī gada martā 29 procenti respondentu rūpīgi sekoja līdzi Ukrainā un ap to notiekošajam, 35 procenti tam sekoja diezgan uzmanīgi, bet bez īpašas intereses par notiekošo bija 27 procenti aptaujāto. Martā par kaŗu Ukrainā un ar to saistītajiem notikumiem vispār neinteresējās 8 procenti. Augustā rūpīgi visam sekoja 21 procents, diezgan uzmanīgi – 30 procenti, īpašas intereses nebija 34 procentiem, bet par to vispār neinteresējās 14 procenti respondentu. Atšķirīga šī interese ir dažādās vecuma grupās. Vecumā no 18 līdz 24 gadiem kaŗam Ukrainā ļoti rūpīgi seko 7 procenti, bet vispār par to neinteresējas 25 procenti aptaujāto. Jo vecāki ir iedzīvotāji, jo lielāka interese par kaŗu un ar visu to saistīto. Proti, 33 procenti 55 gadus un vecāki iedzīvotāji rūpīgi seko līdzi notiekošajam, bet par to vispār neinteresējas tikai 7 procenti gados vecākie respondenti. Līdzīgi ir ar jautājumu par to, vai Ukrainā notiekošais aptaujātos uztrauc. Aprīlī tas ļoti uztrauca 46 procentus, bet augustā – 37 procentus. Protams, ja skatās pēc vecuma grupām, tad visvairāk uztraucas gados vecākie iedzīvotāji, viņu vidū par „specoperāciju” jeb karŗu uztraucas 55 procenti aptaujāto. Šajā vecuma grupā arī visvairāk iedzīvotāju saka, ka personīgi atbalsta Krievijas armijas rīcību Ukrainā: ļoti atbalsta 60 un drīzāk atbalsta kopā pavisam 85 procenti. Gados vecākie arī uzskata, ka tā domā pārējie iedzīvotāji: kopā 64 un 19 procenti iedzīvotāju. Augustā mazliet samazinājies to daudzums, kuri jūt lepnumu par kaŗavīru rīcību Ukrainā – tā jūtas 48 procenti, bet satraukumu, bailes un šausmas kopš marta nemainīgi jūt 31 procents respondentu. Arī to, kuri lepojas ar kaŗavīru rīcību Ukrainā, visvairāk ir gados vecāko aptaujāto vidū – tā jūtas 57 procenti.

 

Interesanti ir arī dati par to, ko Krievijas iedzīvotāji domā par okupētās Hersonas un Zaporižjes nākotni. 45 procenti uzskata, ka šīm territorijām jākļūst par daļu no Krievijas vai arī jābūt neatkarīgām valstīm, un puse respondentu okupētajās territorijās atbalsta referendumus. Ja referendumos Ukrainas iedzīvotāji nobalsotu par apgabalu iekļaušanu Krievijas sastāvā, tad 75 procenti Krievijas iedzīvotāju to atbalstītu. Protams, visvairāk referendumus un territoriju iekļaušanu Krievijas sastāvā atkal atbalsta gados vecākie iedzīvotāji, un viņus acīmredzot nemulsina tas, ka referendumi notiktu zem ieroču stobriem.

 

Protams, šie aptauju dati ir šokējoši, tomēr nevajadzētu aizmirst arī par represijām Krievijā. Latvijā strādājošais Krievijas ziņu portāls „Meduza” ir nopublicējis Krievijas iekšlietu sistēmas atskaites datus par pēdējiem 6 mēnešiem par represijām. Kopš 24. februāra līdz 17. augustam Krievijā ir aizturēti 16 437 cilvēki, kuŗi piedalījušies pretkaŗa protestos, Valsts Dome ir pieņēmusi 16 jaunus represīvus likumus vai labojumus jau esošajiem dokumentiem. Par „armijas diskreditēšanu” ir ierosinātas 3780 lietas, to skaitā ir arī krimināllietas un cilvēki jau notiesāti un atrodas ieslodzījumā. Kopš kaŗa sākuma 15 organizācijas Krievijā ir pasludinātas par „nevēlamām”, un aptuveni 7 tūkstoši interneta lapu ir bloķētas saistībā ar „kaŗa cenzūru”, plašs ir arī „arvalstu aģentu” saraksts. Secinājumi ir skarbi: represijas faktiski ir ieviesušas Krievijā diktatūru, pretkaŗa kustība ir sagrauta, aktīvistus un neatkarīgos polītiķus apcietina vai arī spiež emigrēt no Krievijas. Tādēļ nepārsteidz, ka iedzīvotāji negrib ne dzirdēt, ne redzēt, ne zināt, kas patiesībā notiek Ukrainā un saistībā ar kaŗu. Un, protams, daļa iedzīvotāju joprojām tic Putina un viņa atbalstītāju sacītajam.

 

Tikmēr Ukrainā kaŗa laikā nogalināti jau vismaz 382 bērni, bet ievainoti vismaz 740. Ukrainas varasiestādes arī informē, ka bombardēšanā un apšaudēs nodarīti postījumi 2328 mācību iestādēm, no kurŗām 289 pilnībā sagrautas. Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska sieva, valsts pirmā lēdija Olena Zelenska intervijā britu raidsabiedrība BBC sacīja: „Cenas kāpj arī Ukrainā. Bet bez tā mūsu cilvēki tiek arī nogalināti. Kad jūs skaitāt penijus savā bankas kontā vai kabatā, mēs darām to pašu un skaitām mūsu upurus.”

 

Par Zelenskas sacīto vajadzētu atcerēties arī Latvijai – ukraiņi ar savām asinīm aizstāv arī mūsu brīvību! Neizliksimies, ka neko nezinām un nesaprotam!

 

Jau esmu rakstījusi un varu tikai atkārtot, ka Latvijai šī rudens Saeimas vēlēšanas ir vismaz tikpat svarīgas, kā savulaik referendums par valsts valodu. Protams, daudzās valstīs latviešiem nāksies braukt gaŗu ceļu, tērēt naudu degvielai, bet ir iespējas nobalsot arī pa pastu. Aiciniet visus savus draugus, radus un paziņas piedalīties vēlēšanās gan savās mītnes zemēs, gan Latvijā! Mēs negribam sagaidīt tādu „kārtību”, kāda valda Krievijā, tādēļ ir ļoti svarīgi, lai balsot iet tie, kuŗiem neatkarīga un brīva Latvija ir vērtība, jo prokremlisko partiju atbalstītāji balso gandrīz vienmēr! Būsim kopā par savu Latviju!

 


 

Atpakaļ