EIROPAS LATVIEŠU LAIKRAKSTS
Latviskā vēstnieces
78823
"Austrumkalna" meitenes kopā ar savu draudzeni Janu, kuŗa koncertā mūzicēja kā bundziniece

Terēze Bogdanova    23.05.2017

 

Zināmajā DVF Londonas namā 72 Oueensborough Terrace latviešu fokloras grupa “Austrumkalns” draugu, atbalstītāju un radu pulkā svinēja sava debijas albuma “Akcenti” iznākšanu. Sarīkojums ar lielisko mūziku, dančiem un latvisko tradiciju svinēšanu atsauca atmiņā manu iepazīšanos ar visām grupas dalībniecēm, pirmos iespaidus un to, ka folkloras grupas izveide likās tikai laika jautājums šīm lieliskajām latvietēm – trešās paaudzes „trimdiniecēm”.

 

Man ir gods pazīt “Austrumkalna” dalībnieces Lailu Grīnbergu, Annu Grīnbergu-Saull, Andru Zobens-East un Karolīni Zobens-East nu jau gandrīz desmit gadus. 2007. gada rudenī, kad viņas satiku dažādos sarīkojumos Londonā, biju patīkami pārsteigta par viņu neviltoto lepnumu par savu piederību latviešiem, un par darbu latviešu valodas uzturēšanā un kopšanā, par latviešu dziesmotā krājuma pārzināšanu. Turklāt viņas visas pastāvīgi nēsāja kādu latviskās piederības zīmi: gredzenu vai aproci. Tas bija laiks, kad Latvijā vēl nebija izplatīts rotāties un lepoties ar sava kultūras mantojuma zīmēm, kas nu ir mainījies, šķiet,  jo īpaši kopš 2013.gada Vispārējiem dziesmu un deju svētkiem, kad, kā atceros,  atpakaļlidojumā uz Londonu vai ikviens lidmašīnas pasažieris,  ne tikai svētku dalībnieki, bet arī skatītāji un atbalstītāji, rotājās ar kādu latvisko aksesuāru. 

 

Taču “Ausrumkalna” dalībniecēm šīs piederības demonstrēšana bija gluži dabiska jau laikā, kad tas vēl nebija kļuvis par “modes kliedzienu”. Toreiz viņas satiku kā studentes vai tikko studijas beigušas jaunietes, kad dzīve piedāvā tik daudz interesanta un saistoša un laika veltīšana sava kultūras matojuma kopšanā varētu šķist mazliet vecmodīga un ne tik interesanta, īpaši šī laikmeta un vides iespaidā. Taču viņas apliecināja, ka arī kultūras mantojuma kopšana var būt aizraujoša aktīvitāte. 

 

Latvisko piederību, tāpat kā latviešu rotas, viņas nēsāja ar lepnumu, tādējādi arī iepazīstinot savus nelatviešu draugus, jaunākās paaudzes latviešu trimdiniekus ar šī kultūras mantojuma skaistumu. Māsas Andra un Karolīne jau tolaik Londonas latviešu skolā un Eiropas vasaras skolā mācīja mūzikas pamatus un jaunākās paaudzes latviešus aizrāva tautasdziesmu burvībā. Laika gaitā viņas visas  iesaistījās Londonas latviešu kultūras dzīvē arvien aktīvāk –  dziedāja Londonas latviešu korī, dejoja un deju kopā. Andra ne tikai palīdzēja un joprojām palīdz vecākiem koŗa vadīšanā, bet arī ir pārņēmusi Viktora Griguļa aizsākto darbu deju kopas “Londona dejo” vadīšanā un virzīšanā. Meitenes ir piedalījušās Vispārējos dziesmu un deju svētkos, kā gan citādi ir bijis lielisks ieskrējiens sava mūzikālā projekta veidošanā un tautasdziesmu aranzēšanā un izpildīšanā.

 

Koncertā aizvadītajā sestdienā Laila, Anna, Andra un Karolīne bija sapulcējušas arī savus nelatviešu draugus, kā arī Andras un Karolīnes audzēkņus no Londonas latviešu skolas un Eiropas vasaras skolas laikiem. Visi ar prieku iesaistījās dančos, skaitīja ritmu, meģināja dziedāt līdzi un vienkārši baudīja latviskās tautasdziesmas skanējumu lieliskās četrotnes izpildījumā. 

 

„Austrumkrasts” apliecina, ka folklora un folkloriskais skanējums nav jātur zem pūra, bet jāsvin, jācildina un jāceļ godā. Liels paldies  par skaisto vakaru, brīnišķīgo albumu “Akcenti” un nenovērtējamo misijas darbu, ko esat uzņēmušās latviskā mantojuma kopšanā! 

 


 

Atpakaļ


Apskatīt komentārus (0)



atstāj tukšu: atstāj tukšu:
vārds:

JŪSU KOMENTĀRS:


Ievadiet drošības kodu:

Visual CAPTCHA