EIROPAS LATVIEŠU LAIKRAKSTS
Eiropas latviešu apvienības sanāksme Londonā
26576

   20.09.2012

Šā gada 8. un 9. septembrī Lielbritanijas galvaspilsētā Londonā, Daugavas Vanagu fonda namā, notika Eiropas latviešu apvienības (ELA) ikgadējā biedru organizāciju sanāksme.

Tajā bija pārstāvētas latviešu organizācijas no sešām valstīm: Lielbritanijas, Vācijas, Zviedrijas, Īrijas, Beļģijas un Francijas. Sanāksmi ar savu klātieni pagodināja viesi - LR Ministru prezidenta biroja vadītāja Olita Augustovska, Ministru prezidenta padomniece Sarmīte Ēlerte, LR Ārlietu ministrijas īpašo uzdevumu vēstnieks Rolands Lappuķe, LR Izglītības un zinātnes ministrijas departamenta direktora vietniece valsts valodas polītikas jomā Liesma Ose. Viņu dalība sēdes laikā deva iespēju pārrunāt ar valsts polītikas attīstību izglītības, kultūras un informācijas jomā saistītus jautājumus, kuŗi attiecas uz ārvalstīs dzīvojošiem tautiešiem. Sanāksmē piedalījās arī pārstāvji no Pasaules brīvo latviešu apvienības (PBLA).

Par godu ELA biedru organizāciju ikgadējai sanāksmei, kā arī apvienības sekmīgai darbībai tika saņemts LR Ministru prezidenta Valža Dombrovska apsveikums. Valdības vadītājs tajā pauž pateicību ELA un PBLA pārstāvjiem par viņu neatlaidīgo darbu latviešu tautas labā, par rūpēm, lai latvieši ārzemēs nostiprinātu saites ar savu valsti un saglabātu izjūtu par piederību savai tautai. Īpaši akcentēta ārpus Latvijas dzīvojošo tautiešu milzīgā aktīvitāte 2012. gada februāŗa referendumā, kuŗā krievu valodai kā otrai valsts valodai tika pausts katēgorisks „nē”, kas pierāda, ka ārzemju latviešiem ir svarīga piederība savai dzimtenei.

ELA atzinīgi vērtē apsveikumā pausto valdības vadītāja viedokli, ka, veidojot attiecības ar ārvalstīs dzīvojošiem latviešiem, nepieciešama labi koordinēta ilgtermiņa pārnozaŗu polītika un ka jāpārtrauc Latvijas pilsoņu dalīšana tajos, kuŗi dzīvo Latvijā, un „aizbraucējos”. ELA un tās biedru organizācijas gadiem ilgi ir strādājušas, lai saglabātu ārvalstīs mītošajos latvisko identitāti un saikni ar Latviju, tāpēc ar prieku uzņēma ziņu, ka valdības 2012. gadā izstrādātajos sabiedrības saliedēšanas, nacionālās identitātes un valsts valodas pozicijas nostiprināšanas priekšlikumos par vienu no prioritātēm noteikts atbalsts latviskuma centieniem ārvalstīs. Taču, vērtējot priekšlikumus valsts asignējumam 2013. gadā, ELA secina, ka virknei aktīvitāšu, kuŗas iekļautas minētajos priekšlikumos un kuŗu īstenošana sākta 2012. gadā, nav piešķirts financējums. Tas apdraud valdības labo ieceŗu īstenošanu un rada vilšanos ārvalstīs dzīvojošos tautiešos, tāpēc valsts amatpersonas tiek aicinātas nekavējoties atjaunot financējumu ārvalstīs dzīvojošo atbalsta pasākumiem iepriekš plānotajā apjomā. Šis aicinājums pausts arī vienā no trim sanāksmes laikā ELA apstiprinātajām rezolūcijām. Šīs rezolūcijas adresāti ir LR Ministru prezidents V. Dombrovskis, LR Saeimas Budžeta un finanču (nodokļu) komisijas priekšsēdis Jānis Reirs, LR Saeimas Izglītības, zinātnes un kultūras komisijas priekšsēde Ina Druviete un LR Saeimas Sabiedrības saliedētības komisijas priekšsēdis Ilmārs Latkovskis.

Londonas sanāksmes laikā tika pieņemta vēl viena rezolūcija, kuŗā ELA aicina NEPL padomi un Latvijas plašsaziņas līdzekļus, plānojot latviešiem ārvalstīs veltītus raidījumus, ieklausīties ārvalstīs dzīvojošo tautiešu viedoklī par to, kas viņiem ir svarīgs. Īpašu uzmanību aicināts pievērst latviešu valodas saglabāšanas problēmatikai latviešu vai jauktajās ģimenēs ārpus Latvijas, kā arī no ārvalstīm atbraukušo bērnu integrācijai Latvijas skolās. Šīs rezolūcijas adresāte ir Latvijas Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome.

Savukārt trešās pieņemtās rezolūcijas pamatā ir ELA atzinums, ka nepieciešams efektīvs līdzeklis saziņai gan ar tiem tautiešiem ārpus Latvijas, kuŗi nav aktīvi iesaistījušies latviešu kopienu dzīvē, gan arī ar tiem, kam nav pieejams tīmeklis. Vajadzīgs arī rīkot atbalsta semināru, lai šo problēmu lietišķi risinātu. Šīs rezolūcijas adresāti ir latviešu organizācijas un plašsaziņas līdzekļi pasaulē.

Vēl sanāksmes laikā tika panākta vienošanās, ka ELA biedru organizācijas vadības kopā ar ELA prezidija locekļiem iepazīsies ar savas valsts vēstniekiem Latvijā un ka lielāka uzmanība tiks veltīta sadarbībai ar citu tautu emigrantu kopienām mītnes zemēs. Ir plānots arī, ka līdz šī gada oktobrim beigsies dokumentālās filmas „Padomju stāsts“ izplatīšanas akcija Eiropā. Lai to veiktu, ELA biedru organizācijas pašlaik gatavo adresātu sarakstus.

Lāsma Ģibiete
ELA komunikāciju referente


 

Atpakaļ


Apskatīt komentārus (0)



atstāj tukšu: atstāj tukšu:
vārds:

JŪSU KOMENTĀRS:


Ievadiet drošības kodu:

Visual CAPTCHA