Raits Eglītis 09.10.2018
Sēdes svinīgo atklāšanas ceremoniju vadīja PBLA priekšsēdes vietnieks un ALAs priekšsēdis Pēteris Blumbergs. Viņš uzsvēra, ka pasaules latviešu organizētā sabiedrība atzinīgi novērtē sadarbību ar Latvijas valsti un sajūt valsts atbalstu tās darbībai. Viņš piebilda, ka PBLA no savas puses cenšas dot pretim un palīdzēt Latvijai polītiski, ekonomiski, kā arī uzturot latvisko izglītību un kultūru svešumā.
PBLA valdes priekšsēde Kristīne Saulīte, atklājot sēdi un summējot PBLA paveikto, teica: Mēs visi kopā gādājam par Latvijas drošību un atpazīstamību pasaulē, palīdzam veicināt ārvalstu ieguldījumus Latvijā, veidojot visāda veida kontaktus. PBLA novērtē, ka Latvijas polītiķi un diplomāti arvien vairāk uzskata diasporu par Latvijas vēstnešiem pasaulē. K. Saulīte savā svinīgajā uzrunā uzsvēra, ka PBLA turēsies pie savām tradicionālajām vērtībām, bet nebaidīsies arī no jauniem izaicinājumiem. Piemēram, PBLA iestāsies par to, lai Latviešu Evanņģēliski luteriskā baznīca ārpus Latvijas netiktu svītrota no vēstures lappusēm, un PBLA aicina tautiešus ārvalstīs aktīvi un atbildīgi piedalīties 13. Saeimas vēlēšanās.
Šis gads ir mūsu lielais vērtību pārbaudes gads, kas parāda, ko mēs kā nācija augstu turam svētu, svarīgu. Mūsu nākotne ir mūsu pašu rokās, bet ikvienam no mums, neatkarīgi no amata, statusa vai dzīvesvietas, ir jāuzņemas personīga atbildība, jāspēj vienoties un strādāt kopā, tikai tā mēs varam mūsu Latviju uzbūvēt par tādu zemi, uz kurieni cilvēki ne vien atgriezīsies, bet nekad no tās nevēlēsies doties projām, teica K. Saulīte.
Saeimas priekšsēde Ināra Mūrniece, papildus paldies vārdiem PBLA, nevairījās pievērsties arī gaidāmo vēlēšanu temai. Viņa teica, ka šis ir ne tikai Latvijas Simtgades un skaisto Dziesmu un deju svētku gads, bet arī izaicinājumu un pārbaudes gads visiem. Ja diasporai ir svarīgi, lai iesākto darbu varētu turpināt un koalīciju veidotu tās polītiskās partijas, kas ir stingri pateikušas savu atbalstu Satversmei un latviskajām vērtībām, kas Latvijas cilvēkiem ir atklāti un skaidri pateikušas, ka Latvijai ir jāturpina būt gan par Eiropas Savienības, gan NATO dalībvalsti, ka mūs vieno Satversmē noteiktais pamats latviešu valoda un ka mums ir svarīga transatlantiskā sadarbība ...nedrīkstētu balsot par populistiem, uzsvēra I. Mūrniece. Mēs redzam, ka zem šīs āksta cepures ir paslēpies Kremļa sabiedrotais, kas droši vien, zvārgulīšiem skanot, būtu gatavs veidot divjūgu ar Saskaņas centru, viņa teica.
Arī Ministru prezidents Māris Kučinskis uzsvēra, ka vislielākās bažas ir iespējamo pēcvēlēšanu koalīciju modeļu veidošanā, kuŗu rezultātā varētu notikt Latvijas ārpolītisko prioritāšu maiņa. Viņš teica, ka par šādu iespēju netiek skaļi runāts, tikai šad tad var sadzirdēt (kritiskas) piezīmes, pat no t.s. latviskajām partijām par nesamērīgi lielo aizsardzības budžetu, NATO kaŗavīru klātbūtni un bruņojuma iepirkumu izmaksām.
PBLA valde pārrunāja organizācijai svarīgus tematus kultūras, izglītības, valsts drošības un ekonomiskās attīstības sfērās un pieņēma attiecīgas rezolūcijas.
Atsaucoties uz valdības pārstāvju brīdinājumiem par iespējamu valsts ārpolītiskā kursa maiņu pēc 13. Saeimas vēlēšanām, valde vienbalsīgi balsoja par rezolūcijām, kas nosoda Krievijas agresīvo polītiku, dezinformācijas kampaņas un militārās mācības, kas vērstas uz visas pasaules, Baltijas un Austrumeiropas valstu brīvības un demokratisko procesu destabilizēšanu, kā arī pateicas Ziemeļatlantijas līguma organizācijai (NATO) par tās bruņoto spēku bataljona uzturēšanu Latvijā un sevišķi Kanadas, ASV, Spānijas, Čehijas, Albanijas, Italijas, Polijas, Slovēnijas un citām sabiedroto valstīm par ieguldījumu Latvijas Valsts drošības stiprināšanā. Valde arī vienojās turpināt veikt darbu mītņu zemēs, lai stiprinātu Latvijas valsts drošību. Šo apņēmību stiprināja arī valdes vizīte Ādažu militārajā bazē, satiekot Kanadas un citu valstu kaŗavīrus, kas ikdienā ar ieročiem rokās sargā Latvijas drošību. PBLA viesu vizīti vadīja bazes komandieris pulkvedis Ilmārs Atis Lejiņš, kuŗš pats ir dzimis trimdinieku ģimenē ārpus Latvijas, bet nu jau vairāk nekā 20 gadus ir Latvijas armijas dienestā.
PBLA valde pieņēma atbalsta rezolūciju topošajam Diasporas likumam. Nozīmīgi, ka šī rezolūcija tika pieņemta vienbalsīgi, illustrējot to, ka pārrunas sēdes gaitā saliedēja PBLA dalīborganizācijas. Rezolūcijā PBLA pauž atbalstu Saeimas centieniem izstrādāt Diasporas likumu un aicina pieņemt to vēl 12. Saeimas sasaukumā, lai saliedētu Latvijai piederīgos cilvēkus pasaulē un palīdzētu tiem veidot noturīgu saikni ar Latviju. Visas PBLA dalīborganizācijas, rezolūciju pieņemot, vienojās par definīciju, kas nosaka, ka diaspora ir ārvalstīs pastāvīgi dzīvojoši Latvijas pilsoņi, latvieši un citi, kam ir saikne ar Latviju, un viņu ģimenes locekļi. Diasporas definīcija ir strīdīgs jautājums Saeimas partiju vidū un faktiski ir kļuvusi par šķērsli likuma virzībai. Arī PBLA valdes locekļu vidū domas par šo definīciju dalījās, tomēr kopējas pozīcijas dēļ tika nolemts vienoties par ELAs un jurista Egila Levita proponēto diasporas definīciju.
PBLA valdes locekļi pārrunās pieskārās arī dubultpilsonības jautājumam, visumā atzinīgi novērtējot likuma ietekmi uz diasporu, tomēr, pēc Krievijas latviešu pārstāves Laumas Vlasovas ieteikuma, nolēma pieprasīt Latvijas Republikas Saeimai un Ministru kabinetam nekavējoties risināt jautājumu par dubultpilsonības saglabāšanu nelielai daļai Krievijā dzīvojošo latviešu, kas, būdami nepilngadīgi, kļuva par Latvijas Republikas pilsoņiem laika periodā no 1992. līdz 1995. gadam.
Debates skāra arī LELBĀL un LELBA attiecības. To rezultātā valdes locekļi izšķīrās pievienoties priekšsēdes Kristīnes Saulītes viedoklim, ka PBLA nedrīkst pieļaut LELBĀL izrakstīšanu no Latvijas vēstures. Rezolūcijā PBLA valde pauž pārliecību, ka, pieņemot likumu Grozījumi Latvijas evaņģēliski luteriskās Baznīcas likumā, Saeima rīkojas pretēji Latvijas Republikas Satversmei un pieprasa, lai Latvijas Republikas Saeimas deputāti to neatbalsta. Valde nolēma rakstīt atkārtotu vēstuli Saeimai un valdībai, uzsverot PBLA valdes nemainīgo nostāju šajā jautājumā.
Izglītības darba grupas rezolūcijas pauž bažas par valsts atbalsta diasporas izglītībai nākotni un atkārtoti aicina iekļaut šo financējumu valsts pamatbudžetā. Valde arī aicināja Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministriju un Valsts izglītības satura centru uzņemt sakarus ar Eiropas Savienības mītņu zemju Izglītības ministrijām, lai nodrošinātu latviešu valodas kā svešvalodas mācīšanu Eiropas Savienības valstu skolās un latviešu valodas eksāmenu akreditēšanu šo valstu izglītības sistēmā.
Valde pieņēma rezolūciju, izsakot pateicību Kultūras ministrijai un Latvijas Nacionālajam kultūras centram par izcili noorganizētajiem XXVI Vispārējiem latviešu Dziesmu un XVI Deju svētkiem 2018. gada vasarā, un diasporas kopu iesaisti tajos. Valdes locekļi aicināja valsts iestādes turpināt atbalstu projektam Dziesmu un deju svētku tradicijas ilgtspējas nodrošinājums un latviešu kultūras pieejamība ārvalstīs saglabāšana no Latvijas Valsts budžeta.
Runājot par praktiskiem jautājumiem, PBLA valde uzklausīja Latvijas Brīvības fonda priekšsēža Roberta Kukaiņa ziņojumu par PBLA financiālo stāvokli, ko viņš raksturoja kā labu, jo valde ir saimniekojusi taupīgi. Valde starp citu nolēma:
- rīkot PBLA Kultūras konferenci Cēsīs 2019. gada 30. septembrī un 1. oktobrī Latvijas Valsts Simtgades zīmē. Lai to sarīkotu, pieņemt Kultūras ministrijas piešķirtos līdzekļus un piesaistīt projekta izpildīšanai profesionālu projektu vadītāju
- pieņemt 2019. gada budžetu, nosakot, tas nevar pārsniegt ASV $349.300
- izveidot Drošības, Izglītības un Kultūras padomes, izvirzot nozaru vadītājus no sava vidus
- rīkot nākamo valdes sēdi Rīgā 2019. gadā no 2. līdz 4. oktobrim, tūlīt pēc PBLA Kultūras konferences Cēsīs.
Ielādēju...
|
Atpakaļ
Apskatīt komentārus (0)