EIROPAS LATVIEŠU LAIKRAKSTS
Sidnijs Aivenss. DEBESIS TIK TUMŠAS
48372

   30.09.2014

 

IZNĀKUSI JAUNA GRĀMATA

SIDNIJA AIVENSA ATMIŅU STĀSTS

"DEBESIS TIK TUMŠAS"


Grāmatu varat iegādāties Latvijas grāmatnīcās,

bet pie mums redakcijā Ģertrūdes ielā 27 - lētāk. 

 

10.00 EUR

 

Varam izsūtīt pa pastu. Kontaktus meklējiet www.brivalatvija.lv



Sidnija Aivensa atmiņas ir sava veida brīnums: viņš nebija steidzies ar to izdošanu un bija izvairījies no šablonisma, kas nereti piemīt atmiņu rakstītājiem. Sidnija Aivensa memuāri latviešu lasītājiem var interesēt vairāku iemeslu dēļ. Pirmkārt, kā stāstījums par Otrā pasaules kara notikumu ķēdi, kura Aivensam iesākās 1941. gada 22. jūnijā un turpinājās līdz kara beigām. Otrkārt, tas it ebreju izdzīvotāja stāsts, kā Sidnijs nonāca Daugavpilī, kur viņa dzīve vairākkārt karājās mata galā, un kā viņam laimējās izdzīvot.

 

Beidzot, vēsturniekiem Aivensa atmiņas dod tiešas liecības par holokausta pirmajiem soļiem Latvijā, specifiski Daugavpilī.


Fragmenti no grāmatas:

 

"Vai dzirdat?" Makss jautāja.

 

"Jā... vāciešu balsis." Augsne šeit bija slapja, šur tur uz zālainiem pauguriņiem auga krūmi.

 

Pēkšņi likās, ka atrodamies murgā: ainava bija klāta ar rīta miglu, un, kaut gan divreiz mainījām virzienu, lai tiktu prom no balsīm, mēs tās visu laiku dzirdējām un nevarējām no tām aizbēgt. Jutāmies bezpalīdzīgi, neredzama ienaidnieka ielenkti. Visbeidzot kļuva skaidrs, ka turpināt ceļu ir veltīgi, un mēs izstiepāmies zem krūmu pudura.

 

Šis agrais rīts bija gaismas pilns, debesis zilas un gaiss svaigs, pāris miglas mākoņi vēl ložņāja starp krūmiem. Tas bija ērmoti - dažbrīd nebija dzirdama ne skaņa, un tad mēs izdzirdējām aizsmakušas vāciešu balsis un zirgu zviegšanu. Tālumā mēs neko nevarējām saskatīt.

 

Pēc brīža mūs pārņēma spēku izsīkums, un mēs aizsnaudāmies.

 

Nezinu, vai tās bija tikai pāris minūtes vai varbūt stundas, bet piepeši mūs pamodināja ložmetēju uguns. Izklausijās, it kā būtu atvērušies elles vārti. Uzliesmoja ložmetēji, un varēja saskatīt gaisā lidojam zemes kušķus. "Vai viņi šauj uz mums...?" 


 

Atpakaļ


Apskatīt komentārus (1)



atstāj tukšu: atstāj tukšu:
vārds:

JŪSU KOMENTĀRS:


Ievadiet drošības kodu:

Visual CAPTCHA