EIROPAS LATVIEŠU LAIKRAKSTS
Svinības leģendai
131566

Emīlija Pavlovska    14.03.2024

 

 

 

Šī gada 10. februāris Ņujorkas latviešu skolā tika aizvadīts īpašu svētku noskaņās - svinot leģendārās latviešu dejotājas Vijas Vētras 101. dzimšanas dienu. 

 

Dejotāja un choreografe Vija Vētra ir sniegusi koncertus četros kontinentos. Tas ir tikai viens atzars no viņas krāšņās karjēras. Vija Vētra ir indiešu un sakrālās dejas kustības aizsācēja, ieviešot sakrālo deju kā dievkalpojuma daļu Austrālijā, Lielbritanijā, ASV un Latvijā. 1951. gadā viņa atvēra deju studiju Sidnejā. Pēc tam ceļš mākslinieci aizvedis arī uz Rietumvāciju, bet 1967. Gadā Vija Vētra  atvēra deju studiju Ņujorkā, dejoja baleta izrādēs un nodarbojās ar indiešu dejām. Dzimtajā Latvijā viņa viesojas kopš 1990. gada katru gadu ar deju meistarklasēm un koncertiem. Vija ir Triju Zvaigžņu ordeņa kavaliere un saņēmusi Latvijas Republikas Ministru kabineta balvu par nozīmīgiem darbiem un nopelniem Latvijas valsts attīstībā. Turklāt vēl 101 gada vecumā Vija Ņujorkā senioru mākslinieku centrā pasniedz jogu, falundafu un indiešu dejas roku elementu vingrinājumus.

 

Ņujorkas latviešu skolā mākslinieces jubilejas svinēšana kļuvusi par tradiciju. Pagājušajā gadā  savu 100. dzimšanas dienu māksliniece svinēja gan Ņujorkas latviešu skolā, gan arī  Latvijā, kur viņa dejoja divu stundu izrādi uz lielās skatuves Latviešu biedrības namā. Viju Vētru simtgadē sveica divi prezidenti: Amerikas valsts prezidents Džo Baidens un Lavijas valsts tā brīža prezidents Egils Levits. Arī Ņujorkas mērs Ēriks Adams sveica V. Vētru un 6. februāri NYC pasludināja par Vijas Vētras dienu. Izrādās, ka māksliniecei ir tikpat gadu, cik  aviokompānijai FinAir, un kompānija abu svētkos uzdāvināja dejotājai biznesa klases biļeti uz Latviju. Ņujorkas latviešu skola ar lielu godu Viju uzņēma pagājušajā gadā, uz apaļo 100 gadu jubileju, tāpēc atzīmēt 101. gada dienu kopā ar gaviļnieci šogad visiem skolas dalībniekiem bija liels atkalredzēšanās prieks. 

 

Svinības iesākās, sagaidot jubilāri ar pirmajiem sniegpulkstenīšiem. Katra skolēna sniegtais ziediņš drīzi vien mākslinieces rokās drīzi vien veidoja skaistu pavasarīgu pušķi. Tad māksliniece aicināja visus stāties aplī uz dejas rituālu. Īpaši darināta tibetiešu gonga skaņu pavadībā bērni un citi viesi varēja dalīties laba vēlējumos caur deju. Rituāla laikā dalībnieki varēja gan sazemēties ar pasauli, gan kārtīgi izstaipīties. Arī iesoļojot otrajā dzīves simtgadē, Vijai Vētrai tas nesagādā nekādas grūtības - viņa viegli aizniedz grīdu ar pirkstgaliem, katrā vingrinājumā rāda piemēru lokanībā. 

 

Svētku turpinājumā visiem klātesošajiem bija iespēja baudīt Vijas sirslietu - ziedu mandalu likšanu. Māksliniece stāsta, ka jau ilgus gadus katru reizi, kad saņem ziedus, tos saglabā, lai varētu ziedlapiņas izmantot madalu veidošanā. Vēlāk viņa ziedlapas izkaisa upē, iezīmējot dzīvības apli. Proti, lapas var atkal atgriezties dabā, trūdēt un augt no jauna. 

 

Svētkos liela nozīme tika pievērsta māksliniecei nozīmīgajai apļa simbolikai. “Rituālā apļa pateicības deja zemei un debesīm. Apļa simboliskais spēks iecepts klinģera rinķī ar vieniniekiem abās pusēs. Apļa enerģija iemirdzējās ziedu mandalās, kuŗas pēc svētkiem atdevām atpakaļ dabai. Esam pateicīgi daudzajiem svētku dalībniekiem, kas bija ieradušies sveikt mākslinieci un svinēt kopā ar mums,”- tā par svētkiem izsakās to režisore un Ņujorkas latviešu skolas vadītāja Līga Balode.

 

Dejotāju bija ieradušies sveikt daudzi. Īpašu runu un atmiņu stāstu par pirmajiem iespaidiem par Viju teica Latvijas pilnvarotā vēstniece ANO Sanita Pavļuta–Deslandes. Dziedātāja Arta Jēkabsone mākslinieci priecēja ar jaunas dziesmas pirmatskaņojumu, tekstam bija izvēlēts Voldemāra Avena dzejolis “Dejotāja”, kas ir veltīts Vijai Vētrai. Noslēgumā arī Ņujorkas pamatskolas bērni dejotājai bija sarūpējuši sirsnīgu mūzikālu priekšnesumu.

 

Bez dejas spara un dejotgribas nav iedomājama neviena diena jubilāres mūžā. Lai gan lielu daļu dzīves leģendārā dejotāja pavadījusi citur pasaulē, viņa atzīst, ka sirds atdzīvojas tieši Latvijā, tāpēc teju katru gadu cenšas apciemot Tēvzemi. Kad vaicāts, kur Vija smeļas spēku, viņa teic – Latvijā, dzimtenē. Tur ir viņas saknes. 


 

Atpakaļ