EIROPAS LATVIEŠU LAIKRAKSTS
Sirds dāvana Likteņdārzam
75339
Dāvanas pasniegšana Likteņdārzā

Valda Auziņa    03.01.2017

 

Līdzīgi kā Likteņdārzs, kas top, iesaistoties tautai, arī Ārvaldis Lūsis mākslas darbu veidojis kopīgi ar ģimeni. Ideja dāvināt Likteņdārzam viesu grāmatu Ārvaldim jau radusies sen, bet to īstenot pamudinājusi sieva Zenta. Dzīvesbiedre, kuŗa vienmēr atbalstījusi un palīdzējusi, iesējusi grāmatas lapas, kamēr fotografiju, kas iedvesmojusi atainot uz grāmatas vāka Likteņdārza amfiteātri, atradusi meita Aija.

 

Ārvalda Likteņdārzam radītā viesu grāmata jau glabā pirmos parakstus. Likteņdārza daudzfunkcionālās sabiedriskās ēkas laika kapsulas svinīgās iebūvēšanas sarīkojumā šā gada 2. decembrī tajā parakstījies Likteņdārza idejas autors, „Kokneses fonda” dibinātājs Vilis Vītols ar sievu Martu, „Kokneses fonda” padomes locekle, dzejniece Māra Zālīte, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards un Latvijas Republikas Saeimas deputāts Imants Parādnieks. Pats mākslinieks 2016. gada 18. novembrī grāmatā ierakstījis šādus vārdus: „Mierinājumu pagātnei, spēku šodienai un iedvesmu piepildīt savus sapņus nākotnē. Likteņdārzam no mākslas meistara Ārvalda Lūša.”

 

Ādas apstrādei Ārvaldis Lūsis pievērsies astoņdesmito gadu beigās, apmeklējot Rīgas Kultūras un tautas mākslas centra "Ritums" Tautas lietišķās mākslas studiju "Plastika", apgūstot ādas māksliniecisko apstrādi. Mākslinieka darbi guvuši atzinību gan Latvijā, gan ārpus tās. 1985. gadā Ārvaldis saņēmis Tautas daiļamata meistara nosaukumu, un liela daļa viņa darbu atrodas ārzemēs: Amerikas Savienotajās Valstīs, Krievijā, Igaunijā u.c. valstīs. Ārvaldis Lūsis darinājis kāzu albumus, viesu grāmatas, jostas, siksnas, rokassprādzes, portfeļus, gleznas, krēslus un citus mākslas priekšmetus. Viņa darbi izstādīti Lietišķās mākslas mūzejā un Brīvdabas mūzejā. Ārvaldis Lūsis veidojis viesu grāmatas arī vairākām vēstniecībām. Atmodas gados leģendārais „Labvakar” trijnieks dāvanā no Ārvalda Lūša saņēmuši īpaši viņiem vienā eksemplārā darinātu dambretes komplektu no ādas. 

 

Lai arī lielāko daļu mūža meistars veltījis mākslai, pēc profesijas Ārvaldis Lūsis ir šoferis. Viņa prasmes nav zudušas – nav tādu auto remontdarbu, ko viņš nespētu veikt. Kā saka sieva un meita, Ārvaldim esot zelta rokas. Mīlestība pret automašīnām māksliniekam nav zudusi nekad – Ārvaldis joprojām izbauda auto vadīšanu, kā arī viņa uzturētā „Pobeda” kādreiz priecēja Rīgas Motormūzeja apmeklētājus.

 

Savukārt sievas Zentas aizraušanās ir dārzkopība – viņiem pieder dārzs Plakanciemā, kur abi aktīvi rosās pavasarī un vasarā. Arī vasarnīca ir pāra kopdarbs, kas būvēta kopīgiem ģimenes spēkiem. Zenta un Ārvaldis ir kopā jau vairāk nekā 50 gadu. Mīlestību pret sievu Ārvaldis apliecinājis visa mūža garumā un 2007. gadā sievu pat pieteicis Rīgas domes konkursā „Labā zvaigzne 2007”, kur Zenta guvusi balvu „Labākā sieva”. Ārvaldis savai sievai svētkos ir veltījis arī dziesmu. 

 

Latviskās tradicijas turpinās arī ģimenes nākamajās paaudzēs – Ārvalda un Zentas meita Aija ir dejotāja un deju kolektīvu vadītāja. Dzimtu turpina divas mazmeitas un viens mazbērniņš. Šobrīd pāris pirmssvētku laiku pavada, aktīvi strādājot un uzburot svētku sajūtu Ziemsvētku tirdziņā tirdzniecības centrā „Domina Shopping”. 

 

Likteņdārza īstenotāji pateicas Ārvaldim Lūsim un viņa ģimenei par atbalstu Likteņdārzam. Ārvalda Lūša vārds iemūžināts uz plāksnītes pie Informācijas ēkas un arī bruģakmeņu alejā. 

 


 

Atpakaļ


Apskatīt komentārus (0)



atstāj tukšu: atstāj tukšu:
vārds:

JŪSU KOMENTĀRS:


Ievadiet drošības kodu:

Visual CAPTCHA