EIROPAS LATVIEŠU LAIKRAKSTS
Latviešu džezs uz pasaules skatuvēm
83078

Latvijas Radio bigbenda vadītājs Māris Briežkalns intervijā Ligitai Kovtunai    19.12.2017

 

 

Latvijas Radio bigbends jau­no – 2018. – gadu sāks ar koncer­tiem prestižākajās Amerikas – džeza dzimtenes – koncertzālēs. Tas ir lielisks jauna cēliena sā­­kums un droši vien arī rezultāts iepriekšējo gadu darbam?

 

Patiešām – tas ir rezultāts il­­g­am Latvijas džeza mūzikas at­­jau­­no­šanas darbam, kas sākās aiz­va­dītā gadsimta 90. gados, un tas ir vainagojies ar gaidāmajiem koncertiem – 8. janvārī būs divi kon­certi Linkolna centrā Ņu­­jorkā, DZ klubā (pirmais pus­astoņos vakarā, otrs – pusdesmitos – tautieši mīļi lūgti!). 10. janvārī koncertēsim Kenedija centrā Vašingtonā (septiņos pēc­­pusdienā). Īstenībā Amerikas dže­za publikai jau esam koncer­tējuši pirms četriem gadiem, to­­reiz ar manis vadīto Māŗa Briež­kalna  kvintetu,  sagatavojot “aug­­s­ni” minētajiem ielūgumiem, ko mums piedāvāja Linkolna centrs. Atceros, ka tolaik Ņujorkas konservatorijas džeza klases mācīb­spēks Deivs Šreders (Dave Schro­e­der) bija pār­steigts par latviešu džezu, kā tas attīstījies Latvijā. Atskaņojām mū­su pašu tautasdziesmu im­­provizācijas un lat­vie­šu kompo­nistu skaņdarbus, kas bija kā svaiga gaisa malks džeza dzimtenes klausītājiem. Gēršvins un citi standarti jau ir ierasti, bet latviešu džezs šajā žanrā bija kaut kas pilnīgi jauns.

 

Kaut kas pilnīgi jauns un svaigs latviešu džezs savulaik bija arī austrālietim Džeimsam Morisonam (James Morrison), kuŗš džeza improvizācijās ap­­da­rinājis latviešu tautas­dzies­mas. 2016. gadā deviņas no tām izdotas diskā ar nosaukumu Mare Balticum, kuŗām Mori­sons gan pats bijis aranžētājs, gan spēlējis trompetes, trombona un sakso­fona partijas.

 

Ar Morisonu mūsu sadarbība turpinās, un viņa kompozīcijās arī galvenokārt būs mūsu Ame­rikas koncertprogrammās. Mo­­risons ir ne vien supermūziķis – multiinstrumentālists, bet arī ta­­lantīgs pedagogs. Vispār – cil­vēks, kam par ļoti daudz ko ir pa­­dziļināta interese. Tā, piemēram, trīs stundu gaŗajā ceļā uz Liepāju viņš mums aizrautīgi stāstīja par suņiem... 

 

Kad, pirmo reizi tiekoties Lon­donā, viņš jautāja, par ko tad ir stāstīts mūsu “Tumša nakte, zaļa zāle” un “Pūt, vējiņi!”, atbildēju – bet tu klausies mūziku! Pēc tam pateikšu! Džeims aranžēja pēc izjūtām. Dienu pirms koncerta saviem vārdiem izstāstīju dziesmu saturu, un viņš teica, ka, pie­­­m­ēram, mūsu “Pūt, vējiņos!” viņš saklausījis ... prieku un spēku! Cik tas ir svētīgi, ja citkārt kāds uz mūsu tautas mūzikālo mantojumu paskatās no malas! Un at­­rod kādu izskaidrojumu vai pa­­matojumu mūzikālajā ģenētikā.      

 

Latviešu džezs jau piedāvājis arī kādu citu mūzikālo pār­stei­gumu – Laima Jansone izpil­da džeza improvizācijas ar kokli. Par ko cits latviešu izcelsmes džezmenis – Jānis Steprāns no Kanadas sirsnīgi brīnījās.

 

Jā, tas ir patiešām moderns un radošs piegājiens, kas apliecina, ka improvizācija ar kokli ir iespē­jama, lai gan instruments ir it kā “ierobežots”. Bet kopā ar mūsu izcilo perkusionistu Arti Orupu un basģitaristu Andri Grunti tas izdevās – īstenībā tapa savdabīgs latviešu etnodžezs ar kokli cen­­t­rā. Ir nācis klajā arī disks “Zar­bugans”. Un ārzemju eksperti bija pārsteigti un ieinteresēti par šā­­du netradicionālu džeza mū­­zikas lasījumu. Tas ir kā dimantam at­­rast jaunu šķautni. Laima ir ļoti radoša personība, ar spē­cīgu enerģiju.

 

Uz tevis rīkotajiem džeza festivāliem jau 18 gadus ierodas izcili pasaules mūziķi, jūs koncertējat pilnās zālēs. Kas pievelk slavenos māksliniekus un klausītājus?

 

Džeza mūzika ir unikāla ar to, ka mūziķi jūtas brīvi tēmā un izpildījuma formā, kādā savu mū­­zikālo pārdzīvojumu izstāsta. Klausītājiem acīmredzot šī brī­vība patīk, ir pa prātam. Labam džeza mūziķim jābūt vidutājam starp mūzikas radītāju un klau­sītāju. Ja tas izdodas, tad zāles ir pilnas. Atskatoties džeza vēsturē, – tas radās aizvadītā gadsimta sā­­kumā ASV, Ņūorleānā, kur ie­­brauca bēgļu kuģi no visas pa­­saules un kur sastapās Afrikas mūzika ar Eiropas kultūru. Laikā pēc pilsoņu kaŗa vēl aktuālas bija militāro orķestru instrumentu skaņas, kam pievienojās afro­ame­rikāņu ritmi. Metriskā mū­­zika sastapās ar emocionālo, un baltajiem, mūzikā skolotajiem cilvēkiem kļuva tīkama. Īstenībā taču arī Bacha mūzikā ir tema un improvizācija.

 

Un izrādās, ka džezs ir or­­ganiski pieņemams arī latvieša mentālitātei.

 

Mēs turklāt radām savējo, ne­­kopējam jau tradicionālo. Vēl vairāk – mēs savos koncertos gal­venokārt atskaņojam latviešu mūziku – kā tautasdziesmu, tā Arvīda Žilinska, Emīla Dārziņa un citu klasiķu skaņdarbu ap­­dares. Arī mūslaiku – maestro Rai­monda Paula, Ulža Stabul­nie­ka, Raimonda Raubiško, Gu­­nāra Rozenberga u.c. Tā ir mūsu ūnikālitāte, mēs ejam savu ceļu.

 

Mūsu maestro Raimonds Pauls ir arī lielisks džeza interprets kā pianists. Vai jūsu Ame­rikas tūrē viņš būs kopā ar Lat­vijas Radio bigbendu? Un ar kuŗu mūsu solistu jūs pārsteig­siet Amerikas klausītājus?

 

Koncertprogrammā būs vairā­kas Paula kompozīcijas, jaunas dziesmas ar tekstiem angļu va­­lodā. Pie klavierēm būs izcilais Viktors Ritovs. Soliste – Kristīne Prauliņa, jaunā latviešu džeza vo­­kāla zvaigzne, kā arī bigbenda mū­­ziķi Kārlis Vanags (saksofons), Laura Rozenberga (trom­pete).

 

Vai vēl joprojām mūzicē arī Māŗa Briežkalna kvintets?

 

Ar kvintetu arī mūzicēsim Ņu­­jorkā – nākamā gada 2. mai­jā būs koncerts M. Barišņikova centrā, ļoti interesantā program­mā, kas saucas Rothko in Jazz. Desmit latviešu komponisti sa­­rakstījuši skaņdarbus, iedvesmojoties no Rotko gleznām, un šo skaņražu vidū ir mūsu Lolita Ritmane, Pēteris Vasks, Ēriks Ešen­valds, Vilis Šmīdbergs, Ar­­turs Maskats, Richards Dubra u.c. Pirms tam šī programma skanēs Briselē un Londonā.

 

Un Latvijā?

 

Laikā starp Jāņiem un lielajiem Dziesmu svētkiem, 28. jūnijā, būs divi koncerti, veltīti Džor­dža Gēršvina 120. jubilejai, kuŗos piedalīsies arī Raimonds Pauls, bet pirms tam – 7. jūnijā koncerts kopā ar Ričardu Bo­nu no Kamerūnas, “dabas brīnu­mu”, vokālistu un basģitāristu, kas Rīgas džeza draugiem sola atnest īstu “Afrikas smaržu”.

 

21. jūnijā jāpaspēj uz Kana­das džeza festivālu, bet novembrī jāpošas uz Londonas džeza fes­tivālu.     


 

Atpakaļ


Apskatīt komentārus (0)



atstāj tukšu: atstāj tukšu:
vārds:

JŪSU KOMENTĀRS:


Ievadiet drošības kodu:

Visual CAPTCHA