EIROPAS LATVIEŠU LAIKRAKSTS
Lai skan etnogrāfiskā kokle
38798

   03.10.2013

Desmitais koklētāju saiets Latgalē sākās ar piemiņas brīdi kokļu meistaram Donatam Vucinam, kam sekoja  izstādes „Kokļu dienām desmit gadi” atklāšana, kas Varakļānu muzejā būs apskatāma līdz 18. novembrim. Paralēli iekārtota arī retrospektīva izstāde par biedrības „Latgales tradicionālās kultūras centrs „Latgaļu sāta”” piecu gadu darbību. Biedrības dibinātājs Dainis Mjartāns pateicās visiem tiem, kuri aizgājušajos gados  atbalstījuši  biedrības centienus, to vidū ir arī PBLA Kultūras fonds, Latviešu Fonds, kā arī mūsu tautieši Vācijā, ASV, Kanādā un Austrālijā. Biedrības „Latgaļu sāta” par savu mērķi uzskata latgaliskas kultūrvides saglabāšanu un tradicionālo prasmju pārmantojamības veicināšanu.

Kā klātesošajiem norādīja pasākuma organizatore Marika Zeimule, katram no četrpadsmit koncerta dalībniekiem ceļš pie kokles bijis savādāks. Kristīne Liede un Māra Vidiņa no Rīgas koklēt sāka biedrības „Latgaļu sātas” tradicionālās kultūras bērnu nometnēs pie skolotājas Māras Vucinas-Bērziņas. Valdis Ērglis kokli nopelnīja savulaik strādādams pie kokļu meistara Donata Vucina. Tālis Karlsons no Praulienas koklēšanas māku pat mācījis latviešu jauniešiem tālajā Sibīrijā, arī Artūrs Krolmanis pēc profesijas frizieris ar kokli pabijis Sibīrijas plašumos. Katru gadu koklētāju saietā redzam jaunas sejas šoreiz – Aiju Spridzāni, Solveigu Kaļvu, Lindu Nebēdnieci, Elīnu Macijevsku. Pirmo reizi Varkļānu pili pieskandināja somu kantele Jenni Venalainenas izpildījumā.

M.Zeimule izteica pateicību madonietim Aivaram Zariņam, kas savulaik mācījis koklēšanu bērniem Ērgļos, Madonā, Varakļānos piebilzdama, ka  neskatoties, uz to, ka koklēšana iekļauta Latvijas kultūras kanonā, reti Latvijā kur  koklēšanu uz etnogrāfiskajām koklēm piedāvā apgūt skolās. Varbūt pašvaldības sasparosies, jo interese taču ir!

Koncerts pierādīja to, ka kokle daudziem jauniešiem kļuvusi par mīļu instrumentu un nevis kādu arhaisku muzeja priekšmetu. Klausītāji varēja baudīt kā kokles skaņās pārvēršas Imanta Kalniņa kompozīcijas, varēja dziedāt līdzi skanot „Pi Dīveņa gari goldi”, bet Latvītes Cirses koklētāju saietam radītā kompozīcija elektriskajai koklei „Saulīt vēlu vakarā” izpildot ar lociņu, bija avangardisks kokles spēles paraugdemonstrējums.

Par pasākuma ieskaņu gādāja varenās Varakļānu sievas Kristīnes Strodes vadībā. Saieta dalībniekus sirsnīgi sveica un darba sparu un enerģiju vēlēja Varakļānu novada priekšsēdētājs Māris Justs un novada muzeja direktore Terēze Korsaka.

Koklētāji un viesi vakaru pavadīja „Latgaļu sātā” Dekšāres pagastā, kur netrūka ne dziesmu, ne danču.


 

Atpakaļ