Cimzes pilsētā ieskandina Dziesmu svētkus
Ligita Kovtuna    11.04.2023

 

Ziemeļvidzemes pērle Valka šajās Lieldienās tiešām bija saposta kā brūte. Pirmā siltā pavasaŗa sestdiena bija izvilinājusi ārā vairāk cilvēku kā citkārt. Vecais, staltais Kultūras nams atvēris durvis daudziem ciemiņiem – Valka aicināja uz senioru koŗu koncertu “Ceļā uz Dziesmu svētkiem”, un ieradušies seši viesu koŗi: “Mantojums” no Madonas, Inčukalna “At­­blāzma”, Siguldas “Gāle”, Cēsu “Ābele”, no Valmieras pat divi – vīru koris “Baltie bērzi” un jauktais koris “Sudrablāse”. Viesmīlīgie viesu uzņēmēji – Valkas kultūras nama jauktais koris “Dziesmu rota” parūpējies gan par ciemiņu ērtībām, gan izklaidēm. Saviesīgā gaisotnē ciemiņi varēja gan ievingrināt balsis, gan patērzēt, beigās pat uzdejot, ielokot kājas pēc vai­rāk nekā divu stundu stāvēšanas uz podestiem. Un arī “iemēģināt” jau­nos, košos tērpus – kā cēsi­nieki.

 

Koncertu atklāja, protams, ar divām dižā novadnieka Jāņa Cimzes tautasdziesmu apdarēm – “Rīga dimd”, ko diriģēt bija uzticēts autoritātei – pieredzējušai diriģentei Tatjanai Tīrumai. Harizmatiska personība, ar jaudīgu diriģentes žestu, aizrautīga un pārliecinoša. Kolēģi savās pateicības uzrunās atklāti atzinās,   ka vēro un mācās joprojām. Otru J. Cimzes apdari – “Krauklīts sēž ozolā” diriģēja viņas kolēģis Aivars Trēziņš, savulaik populārā ansambļa “Bume­rangs” mūziķis, arī pedagogs. Jauneklīgu stāju, ar precīzu žestu. Un asprātīgs – nepalaida garām izdevību palaist joku,  ka šī dziesma varētu būt Valkas himna, jebšu novada galva uzvārdā Krauklis… No diriģēšanas brīvajos brīžos steidzās ar savu balsi papildināt tenorus. Kom­­pli­mentus pelnījušas it visas diri­ģen­tes, tiklab emocionālā un sir­snīgā Madonas Ināra Stepāne, kā arī spridzīgā Inga Zirne, kuŗas že­­s­tam tik braši atsaucās Val­mieras vīri. Klātesošo simpātijas vien­balsīgi iekaroja jaunais diri­ģents Ulvis Krieviņš, Cēsu Mū­­zi­kas vidusskolas izskolotā kordiriģēšanas nākotnes cerība. Drošs, noteikts, mūzikāli apdāvināts jauneklis, ko ceram drīzi satikt valsts vadošo diriģentu pulkā.

 

 

Tatjanu Tīrumu (pa kreisi) sveic cēsinieces diriģente Iveta Lapiņa (pa labi) un koŗa  vecākā

 

Kori savos priekšnesumos un kopkorī atrādīja savu darbu, pošoties lielajiem Dziesmu svētkiem un tuvējai koŗu skatei, ko, kā bija skaidri redzams, sagaida ar lielu atbildību. Visu cieņu šo cilvēku darbam un nopietnajai attieksmei pret uzdevumu, ko viņi apņēmušies, – latviešu Dziesmu svētku 150. gadadienā pierādīt, ka koŗdziedāšana ir svēti glabāta tradicija, kopta un godāta. Senioru koŗiem teicamā līmenī skan kā liriskā R. Tigula “Aplīgoju rudzu lauku”, tā arī repertuāra “smagsvari” –     Z. Liepiņa “Svētī debesīs šo zemi” un R. Paula “Manai dzim­tenei”. Kopkoris skanēja vareni.

 

Dziesmu dienas vadību bija uzņēmies un prasmīgi veica Rai­monds Reinholds, savulaik J. Cimzes Valkas bērnu mūzikas skolas mācību daļas vadītājs un vēl joprojām pūtēju pedagogs. Arī koŗa “Dziesmu rota” bass. Un veikls deju partneris, kā iznāca vērot saviesīgajā daļā, kad viņš grieza valsi ar savu dzīvesbiedri, savulaik Valkas kultūras dzīves vadītāju, šobrīd folkloras grupas “Nāburgi” dvēseli Mārīti Magoni. Žēl, ka šos pacilājošos, skanīgos svētkus nebija sanācis izbaudīt nevienam no šodienas Valkas kul­tūras dzīves vadītājiem. Nesatiku arī nevienu kolēģi no vietējās reģionālās preses. Tad nu ar šīm rindām gribu apliecināt – nav, nu, nav likteņa nolemta panīkuma Latvijas reģionos! Valkā noteikti ne.