EIROPAS LATVIEŠU LAIKRAKSTS
Kā uzveicam Covid-19
115126

   08.12.2020

 

 

Par ieguldījumu zinātniskajā darbā infektoloģijā un aktuālu sabiedrības veselības problēmu izpēti profesore L. Vīksna apbalvota ar Latvijas valdības Atzinības rakstu, savukārt Latvijas Ārstu biedrības ikgadējā balsojumā nolemts, ka infektoloģei L. Vīksnai par nozīmīgu ieguldījumu medicīnas attīstībā šogad piešķirama profesora Ilmāra Lazovska balva. Latvijas Zinātnes padome viņu ir apstiprinājusi par Covid–19 valsts pētījumu programmas projekta vadītāju. 

 

Ko nozīmē katru dienu nosauktie skaitļi par atklātajiem simtiem pozitīvo testu – vai visi cilvēki, kuŗiem tas uzrādās, jāuzskata par slimiem ar Covid–19? 

L. Vīksna. Neviens tests nekad nav simtprocentīgi precīzs. Ja, piemēram, diennaktī laboratoriski tiek apstrādāti 5000 testu un 500 no tiem ir konstatēts pozitīvs rezultāts, tas nozīmē, ka 500 paraugos, kas tikuši pārbaudīti, atrodas vīruss, un cilvēks, kuŗa paraugs ir pozitīvs, ir inficēts ar SARS–CoV–2 vīrusu. Bet par to, vai šis cilvēks ir slims, var spriest tikai pēc pacienta sūdzībām vai ārsta konstatētās patoloģijas, vai arī citām analīzēm, kuŗas norāda uz kādu novirzi no normas. Piemēram, tiek konstatēts, ka slikti funkcionē niere vai ar rentgena palīdzību plaušās ir atrasts liels bojājums. Atkarībā no šo simptomu smaguma, daudzuma un izpausmēm (kovida gadījumā svarīgs ir skābekļa piesātinājums asinīs) var novērtēt, vai cilvēks ir viegli, vidēji vai smagi slims. 

 

Ja cilvēkam, kuŗš ir inficēts, konstatē, ka pie tiem simptomiem, kas viņam ir bijuši agrāk, pievienojas Covid–19 raksturīgie simptomi, tad ar vislielāko varbūtību var teikt, ka kovids ir uzslāņojies pacienta pamatslimībām. 

 

Runājot par letālajiem gadījumiem – lai cik skumji tas izklausītos, galīgo lēmumu par to, vai nāve iestājusies Covid–19 dēļ, pasaka patologanatoms. Atbilde uz jautājumu, no kā cilvēks, kuŗam ir ne viena vien blakus slimība, īsti nomiris, vienmēr ir problemātiska. Gadā, kad ir gripas epidēmija, nomirst par 20 vai 30 procentiem vairāk cilvēku nekā citā gadā, kaut gan nemaz tik daudzi ar gripu it kā nav slimojuši. Tas nozīmē, ka gripa ir veicinājusi ātrāku aiziešanu Mūžībā, saasinot citas slimības. Ja kovida nebūtu, cilvēks, kuŗam ir chroniskas saslimšanas, iespējams, tik ātri nenomirtu.

 

Vai tas nozīmē – ja to statistiku, kas katru dienu parādās par mirušo skaitu, sāktu detālizēti analizēt, iespējams, aina nebūtu tik drāmatiska?

Jebkuŗā gadījumā ir tā, ka akūtās respiratorās saslimšanas, un šajā gadījumā kovids, daudzus cilvēkus, kuŗiem vēl nebūtu jāmirst, priekšlaikus aizraida viņsaulē. Tas ir tāpat kā, tēlaini runājot, ja glāzē ielej pēdējo pilienu, ūdens tai pārlīst pāri. 

 

Cik liels kļūdas procents tiek pieļauts testos? 

Katram testam ir jutības robeža. Nekas dzīvē nav absolūts, izņemot fizisko nāvi. Arī citām infekcijām veiktie testi nekad nav simtprocentīgi precīzi. Veicot Covid–19 testu, nav izslēgts, ka var rasties tā sauktās krusteniskās reakcijas starp citiem līdzīgiem vīrusiem. Bet parasti šādā gadījumā izmeklēšana turpinās – vai nu izmanto citu testu sistēmu, kuŗai ir, piemēram, labāka jutība, vai arī testē vēl uz citiem vīrusiem. Mums ir pieejami testu paneļi, kur uzreiz iespējams konstatēt vairākus vīrusus un pateikt, tieši kura infekcija ir konkrētajam cilvēkam. Ja ārsts redz, ka slimniekam klīniskā aina ir kā kovidam, bet analīze negātīva, tad tomēr veicam vēl vienu analīzi.

 

Beļģijā, Lielbritanijā un vēl citās Eiropas valstīs saslimstība ir liela, bet mirstība mazāka nekā pavasarī. Piemēram, Apvienotajā Karalistē mirstība no kovida ir samazinājusies par 18%, jo esot labāka ārstēšana un mediķiem labākas zināšanas par vīrusu. Turpretī mūsu valstī līdz ar saslimstības pieaugumu palielinās arī mirstība. Vai mūsu ārstiem pietrūkst zināšanu?

Galarezultātu par mirstību varēs pateikt krietni vēlāk. Latvijā uz Eiropas fona joprojām nav augsta mirstība no Covid–19. Liela daļa mirušo ir ar nopietnām blakus slimībām, tāpēc var teikt, ka viņiem nāves iemesls ir kombinēts. Es uzskatu, ka mēs Latvijā labi ārstējām gan pavasarī, bet tagad to darām vēl labāk. 

 

Pa šo laiku tā ir ļoti pilnveidojusies - skābekļa pieejamība tagad ir visos stacionāros. Jāteic, ka daudzi kovida pacienti varētu palikt ārstēties mājās, ja tur varētu nodrošināt skābekļa pievadi, kas ir viena no galvenajām ārstēšanas procesa sastāvdaļām. 

 

Deviņu mēnešu laikā, kopš pazīstam kovidu, esot atrastas citas metodes, kā palīdzēt smagi slimiem pacientiem, un ventilatorus izmanto arvien retāk, jo pierādīts, ka tie rada tādus plaušu bojājumus, kas cilvēkam ir nāvējoši.

Kovida izplatības sākumā bija liels apjukums un likās, ka, mākslīgi ventilējot tos slimniekus, kuŗiem bija elpošanas problēmas, ko radīja nepietiekams skābekļa piesātinājums asinīs, skābekļa padeve būs ātrāka un efektīvāka. Šobrīd to dara daudz retāk. Tiem, kuŗus agrāk ārsti, iespējams, būtu mēģinājuši mākslīgi ventilēt, tagad pastiprināti dod skābekli zem noteikta spiediena. Patlaban Latvijas Infektoloģijas centrā ir nodaļas, kur praktiski visiem slimniekiem, kam nepieciešams, ir pieejams skābeklis vajadzīgajā spiedienā un devā. Mūsu techniskie darbinieki ir diennaktīm strādājuši, lai pa šiem mēnešiem to nodrošinātu.

 

Jautājums par pacientu pieslēgšanu pie mākslīgās plaušu ventilācijas pasaulē ir diezgan izpētīts, un nostāja kopš pavasaŗa ir mainījusies. Nostājas maiņa ir pamatota ar to, ka kovida slimniekiem var rasties vissīkāko plaušu šūniņu vai struktūru iekaisums, ko sauc par alveolītu. Šīs organisma struktūras ir ļoti jutīgas, un var gadīties, ka citos gadījumos plaušu mākslīgā ventilācija būtu nesusi labumu, bet tad pie tā paša spiediena Covid–19 gadījumā var notikt mechāniska traumatizācija. Pacientam ir grūti saglabāt dzīvību, ja viņam ir gan iekaisums – alveolīts, gan mechānisks traumējums.

 

Kāds ir jūsu viedoklis par gaidāmo vakcināciju? Ir arī uzskats, ka jēga tai būšot tikai tad, ja vakcinēsies ap 70% iedzīvotāju. Bet kā to panākt, ja jau tagad izskan baiļu pilni viedokļi par vakcīnas blaknēm?

Vakcinācija, neapšaubāmi, ir visefektīvākais profilakses veids infekcijas slimību kontekstā. Infektoloģijas un epidemioloģijas teorijās ir zināms: lai pasargātos no infekcijas slimībām, lai neļautu tām izplatīties, jābūt vakcinētiem 70–80%, ideālā variantā 90% iedzīvotāju. Ja ir vakcinēti 10–15%, tad labums nav visai sabiedrībai, bet gan tikai tam konkrētajam cilvēkam, kuŗš ir vakcinēts.

 

Kovida vakcīnas veidošanas principi ir atšķirīgi, bet jāņem vērā, ka tās netiek radītas tukšā vietā, jo farmācijas un biotechnoloģiju uzņēmumiem, kuŗos tās top, šajā jomā ir liela pieredze. Par vakcīnu blaknēm un efektivitāti mēs varēsim spriest tikai tad, kad būs pagājuši vairāki gadi. 

 

Man zināmie farmācijas uzņēmumi ir norādījuši, ka ir ļoti smagi nosacījumi tā sauktajai vakcīnu aukstuma ķēdei, proti, šīs vakcīnas ir jāglabā noteiktā temperatūrā. Vairumam kovida vakcīnu ir nepieciešama ļoti zema temperatūra – mīnus 80, mīnus 70 gradi. Tā ir ļoti liela problēma - nodrošināt tik zemu temperatūru visos aukstuma ķēdes posmos – no vakcīnas ražošanas vietas līdz vakcinēšanas kabinetiem. Rīgas Austrumu slimnīcā ir atsevišķas aukstuma iekārtas, kuŗas izmanto laboratorijas bioparaugu uzglabāšanai un līdzīgas varētu iegādāties vakcīnu glabāšanai, kas nav neiespējams. Bet kopumā valstī tas var sagādāt grūtības. 

 

Jāskatās, kas notiks ar vakcinēšanos Amerikā. Tur to sola uzsākt jau šomēnes. (Lielbritanijā jau šonedēļ. – Red.)

Ja starpība starp vakcinācijas uzsākšanu Amerikā un Latvijā būs daži mēneši, tad nekādi galarezultāti vēl nebūs zināmi, īpaši runājot par efektivitāti. Par to varēs spriest pēc gadiem. Taču, neraugoties uz to, bez šaubām, ir labi, ja kāds iet pa priekšu.

 

Kopā ar kollēgām Rīgas Stradiņa universitātē un Latvijas Universitātē, kā arī ar slimnīcās pētāt kovida dabu. Vai ir radušies jau kādi neapgāžami secinājumi?

Galarezultāts, visticamāk, būs zināms nākamā gada februārī. Ir dažas lietas, par kuŗām mums ir izdevies pārliecināties. Esam uzrunājuši pacientus, kuŗi ir pārslimojuši Covid–19 vismaz pirms trim mēnešiem, un esam konstatējuši, ka praktiski visiem šī slimība ir atstājusi sekas. Esam ieraudzījuši izmaiņas arī pacientu bioķīmiskajās analīzēs – daudziem antivielas pret kovidu ir nelielā daudzumā, vairākiem ir radušies bojājumi dažādās organisma sistēmās, kas agrāk nebija. Piemēram, kovids ir atstājis iespaidu uz endokrīno sistēmu, uz nierēm un citiem orgāniem. 

 

Katra pacienta detālizētā izpētē tiek ieguldīti lieli resursi, lai varētu veikt ļoti smalku izmeklēšanu. Tas ir ļoti svarīgi tāpēc, lai mēs paši sev, ģimenes ārstiem, visiem speciālistiem varētu pateikt, kādiem simptomiem un kādām analīzēm ir jāpievērš uzmanība tiem pacientiem, kuŗi ir pārslimojuši kovidu.

 

Es vēlos pateikt milzīgu paldies visiem cilvēkiem, kas brīvprātīgi piekrita piedalīties šajā pētījumā, jo bez viņu klātbūtnes mums nebūtu iespēju tikt pie rezultātiem, kas ir ļoti būtiski visai sabiedrībai!

 

Kur pazudusi gripa? Pavasarī tikpat kā to nemanīja, patlaban arī nav dzirdams, ka tā sākusi izplatīties...

Kovidu pavada arī viena otra laba lieta. Viss, ko mēs ievērojam, lai ierobežotu tā izplatību, der arī gripas ierobežošanai. Vienīgi mēs mazliet uztraucamies, kāda situācija ar gripas izplatību būs pēc jaunā gada – februārī un martā. Jāteic, ka dienvidu puslodē šogad arī ar gripu slimoja mazāk.

 

Diemžēl gripas vakcīnas trūkst, cilvēki ir dusmīgi, ka valdība, no vienas puses, atļauj daļu iedzīvotāju vakcinēt bez maksas, bet, no otras puses, nav ar ko vakcinēt.

Valdība pieņēma līdzīgus noteikumus arī pagājušajā un aizpagājušajā gadā un palika gandrīz vai nesaprasta, jo cilvēki kūtri vakcinējās. Neizlietotās vakcīnas nevar ilgstoši glabāt, tās ir jāiznīcina, tātad rodas zaudējumi.

 

Kāds ir jūsu viedoklis par kovida pacientu ārstēšanu no attāluma? Vai tas nav iemesls, ka slimību ielaiž un cilvēks slimnīcā nokļūst jau smagā stāvoklī?

Ārstēšana no attāluma gandrīz vienmēr ir ne tik laba kā ārstēšana klātienē. Novērtēt pacienta veselības stāvokļa smagumu tādā veidā ir ļoti grūti, jo katrs slimnieks dažādi reaģē uz saviem simptomiem. Dažs pie nedaudz paaugstinātas ķermeņa temperatūras jau jūtas tā, it kā viņa dzīvība teju izdzisīs, bet cits labi spēj izturēt ļoti augstu ķermeņa temperatūru un nevērtē savu stāvokli kā smagu. Nepietiek ar to, ka ārsts pajautā: kā jūs jūtaties? Jāuzdod konkrēti jautājumi, piemēram, cik reizes minūtē jūs elpojat, cik augsta temperatūra jums ir, vai jums sāp vēders, jo daudziem kovida slimniekiem ir šis simptoms, vai ir spiediena sajūta krūtīs? Daudzi ir iegādājušies skābekļa mērītāju asinīs – pulsa oksimetru, tāpēc svarīgi noskaidrot arī ar to veiktos mērījumus. Detālizēta slimnieka aptauja ļauju objektīvāk izvērtēt situāciju un laikus pieņemt lēmumu, kad pacients ir jāved uz slimnīcu.

 

Ja Latvijā vakcināciju optimistiskajā variantā uzsāks nākamā gada pirmajā ceturksnī, tad cik ilgā laikā varētu uzvarēt koronavīrusu?

Tas ir jautājums epidemiologiem. Mans viedoklis – apmēram viena gada laikā.

 


 

Atpakaļ