Ligita Kovtuna 21.05.2024 No 16. līdz 19. maijam Rīgā, Drustos un Vecpiebalgā norisinājās šī pavasara vērienīgākais kultūras festivāls, kura nosaukums Gunars Saliņš un Elles ķēķis. Tas sapulcējis Latvijā arī leģendārā Ņujorkas dzejdaru mīlestības ordeņa (Linards Tauns) atvases jeb otro paaudzi. Lasīt vairāk ... |
Lāsma Gaitniece 17.05.2024 Nesen atkārtotu izdevumu piedzīvojis mākslas vēsturnieces Ilzes Konstantes monogrāfisks albums. Tajā bez vispusīgiem aprakstiem un vērtīgiem fotoattēliem iekļautas arī gleznu reprodukcijas. Izdevuma nosaukums lakonisks Leo Kokle, tātad tas veltīts savulaik ļoti populāra latviešu gleznotāja, kura mūsu vidū nav jau 60 gadus, dzīves un radošās daiļrades atspoguļojumam. Leo Kokles (03.03.1924.-07.12.1964.) vārds šogad tiek pieminēts vairāk un biežāk ne tikai saistībā ar faktu, ka apritējis gadsimts kopš viņa dzimšanas, bet arī tādēļ, ka laikmets ar visām tā problēmām un pretrunām, kurā ritēja mākslinieka brieduma gadi, mūsdienās kļuvis aktuāls. Lasīt vairāk ... |
Juris Lorencs 17.05.2024 Iepriekšējo reizi es Marokā biju 2014. gadā, tātad tieši pirms desmit gadiem. Mūsdienās pārmaiņas rit strauji, tāpēc bija interesanti salīdzināt Maroku toreiz un un tagad. Lasīt vairāk ... |
17.05.2024 Viesošanās Zigfrīda Sapieša mājās un darbnīcā "Rīga Cottage Studios" netālu no Edinburgas bija patiesi maģiska pieredze. Lasīt vairāk ... |
|
Latvieši visā pasaulē patiešām ir ļoti dāsni
Ziedot.lv komunikācijas vadītāja Ilze Ošāne intervijā Ligitai Kovtunai 10.05.2024 Latvijas sabiedrība un uzņēmumi nerimstoši atbalsta Ukrainas cīņu ar okupantu. Līdz šim Ukrainas atbalstam sniegta palīdzība 24,8 miljonu eiro apmērā. Teju katru nedēļu uz Ukrainu dodas palīdzības sūtījumi visbiežāk atbalsts Ukrainas aizstāvjiem droni, nakts redzamības iekārtas, silta maltīte, pretdronu iekārtas, ģeneratori, datori, automašīnas. Lasīt vairāk ... |
|
Solidāritāte ar ukraiņu tautu krāsu tēlos
Arnis Šablovskis 09.05.2024 Mākslinieces Ingemāras Treijas izveidotā Tukuma mākslas studija Krāsmutes jau no 2005.gada pulcē vietējās sievietes apgūt glezniecību. Sākoties kaŗam, grupas gleznotājas Ingemāra Treija, Ilze Cērpiņa, Ivonna Bredovska, Mārīte Saulīte, Viola Zaltāne, Zane Siliņa, Gunta Pelīte, Liene Ratniece, Marita Andruse, Linda Brence un Marika Vītola nolēma gleznot, lai ar saviem mākslas darbiem paustu solidāritāti ar Ukrainas sievietēm, savos darbos simboliski attēlojot Ukrainas sieviešu skaistumu un spēku. Lasīt vairāk ... |
Sallija Benfelde 09.05.2024 Latvijas neatkarības atjaunošanas dienas svētki nosvinēti. Šogad tie svinēti, ik pa brīdim pašiem sev atgādinot, ka brīvība un neatkarība nav mūžīgā dāvana, kuru kāds nekad nekāros atņemt. 7. maija Ukrainas Bruņoto spēku ģenerālštāba ziņas liecina, ka iebrukuma gados Ukrainā Krievijas zaudējumi ir jau 475 300 kritušu un ievainotu militārpersonu. Krieviju tas nav apturējis, Lieldienu laikā Krievija turpināja nežēlīgos uzbrukumus Ukrainai. Lasīt vairāk ... |
Juris Lorencs 09.05.2024 15. maijā pieminēsim vēsturisku jubileju. Aprit 90 gadi kopš Ministru prezidenta Kārļa Ulmaņa un viņa domubiedru sarīkotā valsts apvērsuma- Saeimas padzīšanas un Satversmes darbības apturēšanas. Viens no vispretrunīgākajiem notikumiem Latvijas vēsturē, kura nozīme un iespaidu uz valsts tālāko attīstību vērtē joprojām. Bet viss sākās, kā rakstīja tālaika avīzes, ar saulaino 15. maija rītu. Lasīt vairāk ... |
|
Remigrācija ir tikai viens no risinājumiem
Biedrības Ar pasaules pieredzi Latvijā dibinātājs Miks Muižarājs intervijā Ligitai Kovtunai 25.04.2024 Miks Muižarājs: "Depopulācija jeb tautas aizplūšana ir milzīga, varbūt pat pati lielākā mūsu valsts problēma aizvadīto 20 gadu laikā. Latvijā daudzas sistēmas ir pakļautas sagrūšanas riskam, un ar likumiem vien to nevar mainīt. Strauji jāmeklē risinājumi gadus desmit uz priekšu. Jau sen bija jābūt ieliktiem aizmetņiem. Latvijā šobrīd ir 64 procenti latviešu jeb pamatnācijas no visa iedzīvotāju kopskaita, un tas ir viens no zemākajiem rādītājiem Eiropas Savienībā. Remigrācija ir tikai viens no risinājumiem. " Lasīt vairāk ... |
|
MŪSĒJIE PASAULĒ (maijs-jūnijs)
|
|
Agresorvalsts portrets jeb kāpēc krievi mīl Ļeņinu un Putinu
Sallija Benfelde 25.04.2024 Levadas Centrs, kuŗš jau sen Krievijā ieguvis ārvalstu aģenta statusu, martā veica vairākas interesantas aptaujas: par Ļeņinu un viņa lomu Krievijas dzīvē un par vēlmi emigrēt no Krievijas un attieksmi pret tiem, kuŗi to jau ir izdarījuši. Arī par populārāko informācijas avotu Krievijā. Lasīt vairāk ... |
Taira Zoldnere 23.04.2024 Vislielākais prieks, ka izstādē piedalās deviņpadsmit latviešu mākslinieki tieši tikpat, cik iepriekšējā izstādē 2013.gadā, saka Linda Treija, gleznotāja un Amerikas latviešu mākslinieku apvienības (ALMA) prezidente, daloties pārdomās par izstādi ALMA izstāde pavasarī. Izstāde tika atklāta 6.aprīlī Filadelfijas Brīvo latvju biedrības telpās, un tajā piedalījās latviešu izcelsmes mākslinieki no Ziemeļamerikas ar vairāk nekā piecdesmit darbiem. Lasīt vairāk ... |
|
Latviešu bēgļu stāsti un šodiena
Daina Grosa 17.04.2024 Kas tevi pārsteidza, analizējot dzīvesstāstus? - Viens no pārsteigumiem bija saistīts ar to, ka pretēji sākotnējam un vienkāršotajam pieņēmumam par to, ka kaŗa apstākļos, Sarkanajai armijai jau otro reizi ienākot Latvijas territorijā, cilvēki pieņēma vienīgo iespējamo lēmumu, proti, bēgt, dzīvesstāsti atklāja to, ka patiesībā viņi ļoti bieži šaubījās par to, kādu ceļu izvēlēties bēgt vai nebēgt. Viņu lēmumus ietekmēja ļoti daudzi un dažādi faktori, tajā skaitā nejaušības un pat irracionāli apsvērumi, kā, piemēram, vēršanās pie pareģiem un tamlīdzīgi. Lasīt vairāk ... |
|
Pērļu lasītājas pasaulē ielūkojoties
Rita Rotkale 17.04.2024 Jebkuram, kas paņēmis rokā šo tikko iznākušo grāmatu, var rasties jautājums, kas gan ir virsrakstā minētā noslēpumainā pērļu lasītāja. Ja autore, tad kādu ļaužu viņa varētu būt, ja trīs vārdi tik neparastā salikumā un uzvārds nu nekādi neskan kā latvisks. Šai ziņā šaubas gan varam atmest, jo Helju Lelde Maja Ralbringa ir Latvijā dzimusi un augusi, bet nu jau vairākus gadu desmitus dzīvo un strādā Zviedrijas rietumkrasta pilsētiņā Kungshamnā. Jā, un visu apzināto mūžu rakstījusi, kaut par rakstnieci sevi neuzskata. Lasīt vairāk ... |
Sallija Benfelde 17.04.2024 Jau sen visiem atbalstītājiem vairāk vai mazāk ir skaidrs tas, ko nesen īsi un konkrēti pateica Kijivas Drošības foruma priekšsēdētājs, bijušais Ukrainas premjerministrs (2014. 2016) Arsēnijs Jaceņuks: Nekavējoša Ukrainas aizsardzība no barbariskajiem Krievijas agresoru uzbrukumiem ir goda, drošības un visas Eiropas nākotnes jautājums. Tomēr bailes no tā, ka agresors var sadusmoties tik ļoti, ka, par spīti jebkuriem veselā saprāta apsvērumiem, var mēģināt uzbrukt arī Ukrainas atbalstītājiem ja ne šodien, tad varbūt pēc laiciņa, liek būt ļoti uzmanīgiem ar palīdzību. Protams, Eiropa desmitiem gadu ir dzīvojusi ar pārliecību, ka visus jautājumus var atrisināt ar līgumiem, konvencijām un pārrunām, tādēļ nav attīstījusi lielu militāro rūpniecību, bet tagad šis jautājums ir dienaskārtībā. Lasīt vairāk ... |
Juris Lorencs 10.04.2024 Bijušais premjērs, pašreizējais ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš (Jaunā Vienotība) 28. martā pēc tikšanās ar premjeri Eviku Siliņu (Jaunā Vienotība) paziņoja, ka 10. aprīlī atkāpsies no ministra amata. Iemesls - sāktais kriminālprocess par iespējamu valsts līdzekļu izšķērdēšanu komandējumos, izmantojot īrētas privātās lidmašīnas pakalpojumus. Joprojām atklāts paliek jautājums, vai lēmumu atkāpties pieņēma pats Kariņš, vai arī pierunāja (piespieda?) viņa paša partija - Jaunā Vienotība. Te vietā būtu atgādināt, ka kriminālprocess nav ierosināts ne pret Kariņu, ne arī pret kādu citu amatpersonu, bet gan par pašu privātu lidojumu izmantošanas faktu. Kā lai raksturo notiekošo? Lasīt vairāk ... |
|
Es taču varu sapņot, vai ne?!
Okupācijas mūzeja direktore Solvita Vība intervijā Ligitai Kovtunai 10.04.2024 Esmu pavisam pārliecināta, ka šī ir Latvijas sirdsvieta. Redzu, kā sasaucas abi arhitekta Gunara Birkerta lolojumi Gaismas pils un Nākotnes nams. Blakus mūzejam ir Memoriāls padomju represiju upuriem, pie kuŗa noliek ziedus piemiņas dienās un valsts protokola vizīšu viesi. Mēs bieži sakām mēs neesam valsts mūzejs, bet mūzejs valstij! Mūsu ekspozīcija un arī mūsu stāja ir pierādījusi, ka esam cienīgi tādi būt. Lasīt vairāk ... |
|
Atbalstiet Latviju Eiropas Savienībā!
10.04.2024 PBLA aicina tautiešus ārpus Latvijas piedalīties Eiropas Parlamenta vēlēšanās un atzinīgi novērtē vietējās iniciatīvas veidot iecirkņus latviešu centros pasaulē Lasīt vairāk ... |
|
Terroristu un diktatoru Internacionāle
Sallija Benfelde 10.04.2024 Krievija, Baltkrievija, Ziemeļkoreja, Irāna, Hesbollah, jau drīz arī Taliban, ko Krievija gatavojas izsvītrot no terroristu saraksta, jaunā Internacionāle un vēl dažas valstis un organizācijas, kuŗas it kā ir, it kā vēl tajā nav. Ķīna nav Krievijas partneris, tirgojas ar visiem, ja vien tas iespējams, jo tās vienīgā ideoloģija ir izdevīgums un nauda, nevis morāles un ētikas principi. Patiesībā Krievija Ķīnai ir tāda kā pusdienu uzkoda, kas labi noder. Sīriju grūti nosaukt par valsti, jo lielu daļu tās territorijas kontrolē Irāna, bet daļu Krievija, un pārvaldītājs šīm territorijām ir marionete Asads. Un ar savas Internacionāles atbalstu Krievijas uzbrukumi Ukrainā pēdējā mēneša laikā kļuvuši īpaši nežēlīgi un brutāli. NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs intervijā britu raidstacijai BBC brīdināja, ka autoritāri pārvaldītās lielvaras arvien ciešāk sadarbojas pret Rietumu demokratijām. Lasīt vairāk ... |
|
Ar Amerikas latviešu atbalstu iedzīvinātā vēsture
01.04.2024 28. marta pēcpusdienā Okupācijas mūzejā tikās kupls literatūras draugu pulks, lai atvērtu jaunu grāmatu vēstures liecību par okupācijas varas nodarījumiem latviešu tautai. Lasīt vairāk ... |
reklāmas banerim
