28.03.2013 16. marta skaļo protesta ļembastu pie Brīvības pieminekļa vispareizāk būtu saukt par bezkaunīgu huligānismu. Lasīt vairāk ... |
|
"Jums nevajag ņemt līdzi ziemas drēbes. Tā ir tropiska sala"
28.03.2013 Par to, ka darba aģentūras dāma mani maldinājusi, pārliecinājos jau tā paša gada oktobrī. Tik karstā vasara pēkšņi pārvērtās vējainā un lietainā rudenī. Tā tas turpinājās līdz marta beigām. Divpadsmit gadu laikā, kopš dzīvoju Gērnzijā, esmu pieredzējusi arī tādu fainomenu šejienes apstākļiem kā sniegu. Lasīt vairāk ... |
|
Annas Sakses Pasakas par ziediem Stokholmā
28.03.2013 Piektdien, 19. aprīlī, plkst. 18.30 Igauņu namā, Wallingatan 34, 1. st. Iestudējumā piedalās: Gundars Āboliņš stāstnieks, Dita Krenberga flauta,Valts Pūce mūzikas autors, klavieres. Lasīt vairāk ... |
|
Zviedrijas Latviešu apvienības (ZLA) 2013. gada padomes vēlēšanu rezultāti
28.03.2013 Šī gada februārī balsstiesīgi ZLA biedri vēlēja jauno ZLA padomi, pirmo padomi pēc apvienošanās ar ZLCP. Uzstājās 28 kandidāti. No tiem bija jāievēlē 14. Lasīt vairāk ... |
|
No kalendāra var izsvītrot, bet no tautas atmiņas - NE!
21.03.2013 Lai gan 16. marts - Latviešu leģionāru piemiņas diena pēc Saeimas lēmuma 1998. gadā ir svītrota no kalendāra, tomēr ik gadu Rīgā, Lestenē un citviet Latvijā tiek godināta Otrā pasaules kaŗā kritušo latviešu kaŗavīru piemiņa. Šogad Latviešu leģionam aprit 70 gadi. 16. martu par Latviešu leģionāru piemiņas dienu 1952. gadā rosināja pieminēt Daugavas Vanagi. Lasīt vairāk ... |
|
Latviešu leģionāri cīnījās par brīvu Latviju
15.03.2013 16. marts leģionāram Konstantīnam Dukaļskim, kuŗam šogad 3. oktobrī apritēs 90. dzimšanas diena, ir īpaša diena. Tik daudzi viņa cīņu biedri, aizstāvot Kurzemes cietoksni, krita kaujas laukā. Godinot viņu piemiņu, Konstantīns pārdomā arī savu dzīves gājumā. Vai Laimes māte būtu klāt stāvējusi, ka, no mazotnes audzis Adamovas bērnu patversmē, kaŗa laukā neguva ne skrambiņas, izturēja badu un smago fizisko darbu gūstekņu nometnē Krievijā? Un, dzīvojis tik bagātu mūžu, tagad bauda dzīves atvasaru labi aprūpēts pansionātā Rauda Engures novadā? Lasīt vairāk ... |
|
Pirmo izstādi autors skata no mākoņa maliņas
15.03.2013 20. februārī Berga bazāra galerijā Arte, Rīgā, atklāja gluži nezināma latviešu mākslinieka Osvalda Rožkalna (1910-1989) darbu izstādi Atgriešanās. Mākslinieks pēckaŗa gados dzīvoja Vācijā. Lasīt vairāk ... |
|
Nacionālās apvienības partiju kongresā
15.03.2013 9. martā Rīgas Latviešu biedrības telpas bija aizņemtas. Kopā pulcējās Nacionālās apvienības Visu Latvijai!/Tēvzemei un Brīvībai/LNNK biedri un atbalstītāji. Lasīt vairāk ... |
11.03.2013 Labklājības ministrija nākusi klajā ar ziņojumu Pārskats par bērnu stāvokli Latvijā 2011.gadā. Lasīt vairāk ... |
|
Daugavas Vanagu Fonda delegātu pilnsapulce
11.03.2013 Sestdien, 2. martā, Anglijas Daugavas Vanagu Fonds bija sasaucis savu delegātu pilnsapulci, kuŗā pieņēma trīs ļoti svarīgus lēmumus. Lasīt vairāk ... |
|
11.03.2013 Londonā 22. februārī Londonas Ekonomikas un politisko zinātņu augstskolas (LSE) paspārnē darbojošās Baltijas studentu apvienības izkārtojumā notika Baltijas valstu Forums 2013. Lasīt vairāk ... |
|
Atceroties referendumu par Latviešu valodu
11.03.2013 Sēžot savā istabā pie televizora Rīgā 2012. gada janvārī, tā neērti jutos, ka neviens neko nedara par referendumu. Daži polītiķi saka, lai neiet balsot. Citi - ka tomēr jāiet, bet nekas nenotiek. Lasīt vairāk ... |
|
NOZĪMĪGĀKO LATVIEŠU NOTIKUMU KALENDĀRS
|
|
Mūžībā aizgājis mākslinieks Jānis Annus
04.03.2013 Leipcigā (Vācijā) pēc gŗūtas slimības no mums šķīries gleznotājs un fotogrāfs Jānis Annus. Mākslinieks dzimis 1935. gadā Rīgā. Pēc ierašanās ASV beidzis Prata Institūtu Bruklinā ar B.F.A. grādu. Studējis arī Art Students League mākslas skolā un National Academy of Design pie Luija Bušē (Louis Bouché). Papildinājies skatuves dekorēšanā Academia di Belli Arte e Liceo Artistico Romā. 1957. gadā saņēmis United Artists stipendiju. J.Annusa darbi izstādīti Romā, Neapolē, Palermo, Ņujorkā, Denverā, Redingā, Čikāgā, Filadelfijā, Leipcigā, Minsterē, Rīgā u.c. J. Annus darinājis arī vairākus sienas gleznojumus Eiropā un ASV. Lasīt vairāk ... |
04.03.2013 Saruna ar Latvijas izglītības un zinātnes ministru, antropologu, Kembridžas universitātes filozofijas doktoru un Rīgas Ekonomiskās augstskolas asociēto profesoru Robertu Ķīli Lasīt vairāk ... |
04.03.2013 18. februāris Latvijā bija ievērojams ar to, ka pagājis gads, kopš referendumā par krievu valodu kā otru valsts valodu Latvijas pavalstnieki pārliecinoši šo prasību noraidīja. Tagad, gadu vēlāk, tika spriests un pārrunāts, kas šajā gadā ir mainījies. Īpaši - ko ieguvuši vai zaudējuši valsts valodas, latviešu valodas sargi un aizstāvji. Lasīt vairāk ... |
04.03.2013 Dūdalnieki ir Ziemeļanglijas latviešu folkloras kopa, kas darbību uzsāka 1983. gadā, kad Jānis Vilipsons, Arnolds Dāle un Raimonds Dāle nolēma iedziļināties latviešu tautas mūzikā. Lasīt vairāk ... |
|
Lielā aizbraukšana, vai būs atgriešanās?
26.02.2013 No 2000.gada līdz 2010.gadam Latviju pametuši vismaz 213 000 iedzīvotāju, no kuriem 85% bija darbaspējas vecumā. Labklājības ministrija lēš, ka 100 000 dzīvo Lielbritānijā, vismaz 25 000 - Īrijā, 15 000 - Vācijā un 20 000 - Skandināvijas valstīs. Latvijas emigranti devušies arī uz Kanādu, ASV, Spāniju, Itāliju un citām valstīm. Tie ir skaitļi, kas ietver t.s. jauno emigrāciju, taču ASV, Kanādā, Austrālijā un Dienvidamerikā dzīvo vairāk nekā 100 000 II. p.k. emigrantu un viņu pēcteči. ASV pēc pēdējās tautas skaitīšanas - 96 000 iedzīvotāju sevi saista ar Latviju, starp kuriem apmēram 15 000 ir Latvijas pilsoņi. Savukārt Krievijas tālēs mīt aptuveni 20 000 latviešu izcelsmes cilvēku. Tātad pašlaik kopumā ārvalstīs varētu būt 300 000 Latvijas emigrantu. Ārvalstīs 2012. gadā reģistrēti vairāk nekā 2600 Latvijas pilsoņiem dzimuši bērni. Taču Ārlietu ministrijas Konsulārā departamenta apkopotie dati par Latvijas valstspiederīgo skaitu ārzemēs 2011.gadā, liecina, ka skaitlis varētu būt 350 000-400 000 cilvēku. Lasīt vairāk ... |
|
Pretlatviska ofensīva plašā frontē
25.02.2013 Pašvaldību vēlēšanas ir tikai viens no sektoriem plašajā frontē, kur pretlatviskie spēki izvērš konsekventu ofensīvu. Tās mērķis ir padarīt Latviju par divkopienu valsti visos dzīves aspektos. Lasīt vairāk ... |
|
Vircburgas mākslinieka atgriešanās
|
reklāmas banerim
