EIROPAS LATVIEÐU LAIKRAKSTS
Par paðapziòu, karikatûrâm un Latviju
105043

   26.02.2019

 

 

17. februârî Berlînç atvçrta Ievas Kungas karikatûru izstâde nelielâ mûzejâ Brosehaus (Pankovâ), kas nodarbojas ar vietçjâs vçstures pçtniecîbu (Brosehaus, Freundeskreis der Chronik Pankow e.V., Dietzgenstraße 42, 13156 Berlin). Ar ðo mûzeju Ieva sadarbojas jau kopð 2013. gada – viòa atjaunoja tâ  dizainu, un, atklâjot, ka Ieva zîmç arî karikatûras, mûzejs piedâvâja rîkot izstâdi. Izstâde bûs apskatâma lîdz pat 26. maijam. 

 

Liepâjas Pedagoìiskajâ akadçmijâ Ieva ieguvusi mâkslas bakalaura gradu, bet Berlînç – HTW Komûnikâciju dizaineres diplomu. Vçl jâpiebilst, ka Ieva ir Vâcijas Komunikâciju dizaineru profesionâlâs asociâcijas BDG biedre.

 

Cik ilgi jau dzîvo Berlînç?

Berlînç oficiâli pierakstîjos 2004. gada jûnijâ, kad atbraucu mâcîties. Esmu Latvijas lauku bçrns, piedzimu un uzaugu Kurzemes pusç, Lutriòos pie Saldus. Raudzîju, kâ tik ârâ no Latvijas, uzzinât vairâk. Sâkumâ Berlînç strâdâju vienkârðus darbus un gatavojos iestâjeksâmeniem komunikâciju dizaina studijâs. Lai varçtu sâkt studçt, mâcîjos valodu, noliku eksâmenu un 2005. gadâ sâku savas studijas.

 

Kâpçc izvçlçjies studçt tieði Vâcijâ?

Vâcija ar Gûtenbergu ir grâmatu drukâðanas iesâcçja, mani interesçja viss, kas saistîts ar tipografiju, pirmsâkumi. Komûnikâciju dizainam Vâcijâ ðogad aprit simt gadu, tam ir bagâta vçsture – piemçram, Audi, Mercedes logo autori ir dzîvojuði ðeit. Bija iespçja mâcîties pie profesora, kuºð ir veidojis dizainu Bundestâgam un tâ ir neatòemama pieredze.

 

Vai bija vajadzîga liela drosme, lai dotos uz sveðu valsti bez draugiem, sakariem un liela naudas maka?

Man bagâþâ bija manas illustrâcijas. Ar tâm es arî iestâjos augstskolâ. Tas bija galîgais trakums, bet es secinâju – ja stâðos augstskolâ Vâcijâ ar klasiskâs glezniecîbas prasmçm, ar klusajâm dabâm, portretiem, nekur iekðâ netikðu. Biju pçtîjusi vairâkas augstskolas, perfekti klasiskâs glezniecîbas pratçji ar labu akadçmisko izglîtîbu vietu augstskolâ dabût nevarçja. Vâcijâ meklç idejas. Tas nozîmçja, ka technisko prasmju ziòâ varçji vçl nebût pilnîba, bet svarîgi ir, kâ tu domâ. Konkurss bija diezgan liels, 12 uz vienu vietu. Svarîga bija darbu mape, bija jâparâda 20 oriìinâldarbi. Ja tie ieinteresçja, tad tika saòemts uzaicinâjums uz eksâmeniem, pçc kuºiem arî vçl daïa tika atsijâta. Togad mçs bijâm trîs ârzemnieces, kuras tika uzòemtas – íîniete, italiete un es, latviete. Pârçjie visi bija no Vâcijas. Par naudas maciòu –strâdâju arî pavisam parastus darbus, vçlâk privâti mâcîju glezniecîbu turîgu vecâku bçrniem.

 

Ðobrîd esmu privâtuzòçmçja, man ir savs grâmatvedis, atskaitos valstij, atskaitos klientiem. Patiesîbâ radoðâ darba ir mazâk par administrâtîvo, jo radoðajam darbam bieþi vien paliek tikai vakari.

 

Vai sevi parasti piesaki kâ mâkslinieci, dizaineri vai illustrâtori un karikatûristi?

Tas  triks ir, ka Latvijâ  mani zina kâ mâkslinieci, turklât nâku no mâkslinieku ìimenes Saldus pusç. Es ïauju ðai ilûzijai Latvijâ dzîvot, un zîmçju karikatûras laikrakstam Saldus Zeme. Vâcijâ  esmu biznesa sieviete, eju pie firmâm, strâdâju ar projektiem, gatavoju komûnikâcijas dizaina koncepcijas, plânoju mâjaslapas un kampaòas diezgan lieliem uzòçmumiem. Bet Latvijâ ïauju kopt savu mâkslinieces tçlu (smejas).

 

Man liekas, ka zîmçt un staigât iemâcîjos vienâ laikâ. Mans tçtis Elmârs Kungs vienmçr ir zîmçjis – plakâtus, karikatûras, afiðas ballîtçm un pasâkumiem. Zîmçju, kopð sevi atceros. Skolas laikâ mani sûtîja uz mâkslas olimpiadâm. Tçtis ilgus gadus zîmçja karikatûras, tostarp arî þurnâlam Dadzis, Saldus Zemei. Un tad viòð pçkðòi jutâs saguris, nejutâs labi un kâdu dienu paziòoja, ka man jâzîmç viòa vietâ. Tas bija 2011. gadâ, tolaik biju beigusi studijas, dzîvoju Berlînç, biju mâjâs ar bçrniòu, bet tçtis, protams, dzîvoja Lutriòos. Avîzes redakcija sazinâjâs ar mani, un mûsdienu digitâlajâ laikmetâ tâ nav problçma. Sâku zîmçt karikatûras  un kopð 2013. gada zîmçju bez apstâjas, katru nedçïu avîzei sûtu trîs karikatûras – par Latvijas polîtiku un to, kas notiek,  ðî tematika mani interesç. 

 

Karikatûras ir mani novçrojumi, zîmçju ne tikai pârdoðanai, bet arî savam priekam. Nevienam ar pirkstu acîs nebakstu, bet man karikatûra ir kâ punkts uz „i”, jo tas ir arî par mani, par sabiedrîbu Latvijâ, par daþâdu sabiedrîbas grupu attieksmi un savstarpçjâm attiecîbâm. 

 

2014. gadâ man Berlînç bija pirmâ karikatûru izstâde. Nav tik vienkârði karikatûrâs râdît Latvijas polîtiku citâ valstî, tâpçc izdomâju temu – Latvija pirms un pçc iestâðanâs eirozonâ. Man ir arî neliela izstâde ar karikatûrâm par laika apstâkïiem. Starp citu, tçtis man vienmçr aizrâdîja,  ka jâzîmç vienkârði, parastajiem cilvçkiem, bet es vienmçr atbildçju, ka pavisam neizglîtoti cilvçki, kuri neko nezina un negrib zinât, avîzi nelasîs un karikatûru neredzçs. Esmu sev novilkusi çtikas lîniju, kuºu nepârkâpðu – nekad nezîmçðu karikatûras par garîgajâm vçrtîbâm, jo par tâm nesmejas; nezîmçðu par erotiskâm un seksa temâm, jo vulgaritâtes jau tâpat pietiek.

 

Vai esi domâjusi  par atgrieðanos Latvijâ?

Bija doma pçc studijâm atgriezties Latvijâ. 2008. gadâ sâku skatîties, kas Latvijâ notiek. Bija skaidrs, ka manâ dzimtajâ pusç klientu nebûs, Rîgâ zelta laiki aìentûrâm arî bija beiguðies. Veidot uzòçmumu Latvijâ man likâs liels risks, man jau bija ìimene, vîrs, kuºð ir vâcietis ( apprecçjos 2010.  gadâ). Tajâ laikâ bija chaoss, visi òçmâs ar krizi, prâtoja, kur dosies un kâ glâbsies. 

 

Ar bçrna piedzimðanu gan sâka atkal rasties lielâka interese par Latviju. Pirms tam, studçjot, ar Latviju vairâk saistîja mamma un tçtis, nevis kultûra un tradicijas. Kad piedzima meita,  kuºa tagad jau mâcâs otrajâ klasç, sâku domât, ka man viòai jâiedod saknes: no kurienes tu esi nâkusi, kas tu esi?  Meita runâ latvieðu valodâ, viòa mâcâs arî Berlînes latvieðu skoliòâ. Es nevaru meitai mâcît vâcu valodu, tâ nav mana dzimtâ valoda, es nevaru to nodot tâlâk emocionâli tâ, kâ savu dzimto. Nepiekrîtu tiem, kuri uzskata, ka bçrniem latvieðu valoda nav jâmâcâs, jo viòi taèu nedzîvo Latvijâ. Es pievienojos Berlînes latvieðu skoliòai, kuºâ es sestdienâs mâcu, jo pirmâ man taèu ir pedagoìiskâ izglîtîba. Dziedu arî folkloras kopâ „Rîta rasa”. 

 

Par atgrieðanos domâju joprojâm, un reiz tas notiks. Man Lutriòos ir îstas lauku mâjas. Ðobrîd atgriezties gan nevaram, jo vîram bija nopietnas veselîbas problçmas, un  tâda veselîbas aprûpe un pakalpojumi, kas vîram ir nepiecieðami un ko viòð saòem ðeit, Latvijâ mums nekad nebûtu pieejami. 

 

Vâcijâ jûties droði?

Ir daudz jâstrâdâ, bet man ir savas tiesîbas, te ir zinâma kârtîba, kâdâ viss notiek. Ar to dzîves dârdzîbu, kâda ir Latvijâ, ir jâbût Vâcijas algai. Zinu, ka laukos, piemçram, samaksa mçdz bût 1,80 eiro stundâ! Tâ taèu ir òirgâðanâs, Bangladeðas ðuvçjâm maksâ vairâk! Zinu, ka daudzi domâ – latvieði ârzemçs ir kâ tâdi zelta teïi, kâ naudas avots. Tas nav tik vienkârði, mums ir daudz un smagi jâstrâdâ. Mûsu paaudze, kas te dzîvo, nekïûs par bagâtniekiem, jo bagâtie lielâkoties te ir mantinieki, mçs nepaspçsim neko uzkrât. Piemçram, Rietumvâcijas daïâ lielie rûpnieki ir no ìimeòu klaniem, tâs ir paaudzçs krâtas bagâtîbas. Latvijâ pagâjuðajâ gadsimtâ cilvçki vairâkkârt zaudçja îpaðumus un sakrâto.

 

Jâ, mçs ar savu nopelnîto naudiòu uzturam daudzas ìimenes un radus Latvijâ, bet ir mazliet aizvainojoði, ja uz mums raugâs tikai kâ uz naudas maciòu. Daudzi pensijas gados Latvijâ neatgrieþas, tâpçc, ka nav sakârtots nodokïu jautâjums ârpus Latvijas nopelnîtajâm pensijâm. Krievijai un vçl daþâm valstîm gan ir starpvalstu lîgumi ar Latviju, ðo valstu pensionâriem nav jâmaksâ Latvijas nodokïi. Un tas tieðâm ir aizvainojoði, ka kâdi ir vçrtîgâki par citiem. Arî man kâdreiz bûs pensija, varbût vismaz tad varçtu atgriezties, jo es to gribu, es gribu dzîvot Latvijâ! Bet, kâ jau sacîju, ðobrîd to nevaru izdarît, kaut arî labprât dzîvotu lauku mâjâ Lutriòos. Nesakârtotâ sociâlâ droðîba, veselîbas aprûpe, infrastruktûra un darba òçmçju tiesîbas – tie ir jautâjumi, kas jâsakârto, lai cilvçki atgrieztos. Arî bçrnu izglîtîba laukos – bçrnam taèu ir jânokïûst skolâ, vai tieðâm tâdçï skolnieciòam ir jâceïas piecos no rîta?! Vai tad tieðâm tikai pilsçtas ir nâkotnes perspektîva? Vai laukiem jâkïûst tukðiem un pamiruðiem? 

 

Vai vîrs piekrît tam, ka ìimene varçtu pârcelties uz Latviju?

Jâ, viòð ir pilnîbâ integrçjies (smejas), nçsâ Nameja gredzenu, saprot, ko mçs ar meitu runâjam latvieðu valodâ. Kad mçs precçjâmies, gribçju iepazîstinât viòu ar Latviju pa îstam. Kâzas mums bija divas reizes. Sareìistrçjâmies Berlînç, tâ teikt, nokârtojâm visus dokumentus, bet îstâs lauku kâzas, divas dienas, notika manâs vecâku lauku mâjâs Lutriòos. Vîram atvaïinâjums Latvijâ ir gada lielâkais notikums. 

 

Vai iesi uz Eiroparlamenta vçlçðanâm? Vçlçsi par kâdu Vâcijas vai Latvijas kandidâtu sarakstu?

Noteikti ieðu un balsoðu par Latvijas Eiroparlamenta deputâtu kandidâtiem. Cilvçki ir jâkustina, jâaicina balsot, ir vajadzîgs vairâk informâcijas, jo manuprât tiem, kuºiem Latvija ir tikai vieta, kuºâ jânomaksâ parâdi, ir pavisam citas domas un jûtas par Latviju. Zinu cilvçkus, kuºi neko par Latviju negrib zinât, viòi ir dusmîgi. Bet Latvija ir mana valsts, es gribu, lai to pârstâv gudri un gaiði cilvçki. Tâpçc ir svarîgi, lai mçs ietu un balsotu, jo aizies jau arî tie, kuºi Latvijai nevçl labu, un es negribu, lai viòi iegûst pârsvaru!


 


 

Atpakaï


Apskatît komentârus (0)



atstâj tukðu: atstâj tukðu:
vârds:

JÛSU KOMENTÂRS:


Ievadiet droðîbas kodu:

Visual CAPTCHA