Latvijas Ķīmijas vēstures mūzeja vadītājam Ilgaram Grosvaldam 90
Šogad viņa mūža ieguldījumu ķīmijas, technikas un vēstures zinātņu attīstībā augstu novērtēja Rīgas Techniskās universitātes rektors Leonīds Ribickis un Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Ojārs Spārītis, piešķirot Atzinības rakstus, kā arī Latvijas Zinātņu vēstures asociācijas biedri, izsakot atzinību par ilggadējo darbu. Lasīt vairāk ... |
Latviešu gada balva Lielbritanijā
Asociācija Bērzes Strazdi šoruden izsludināja pieteikšanos apbalvojumam Latviešu gada balva Lielbritanijā 2017, kas pirmo gadu tiks pasniegts sešās nominācijās izglītībā, kultūrā, sportā, medijos, uzņēmējdarbībā un arī par ieguldījumu latviešu sabiedrībā. Lasīt vairāk ... |
Aicinām pieteikties uz pirmo 3x3 saietu Dienvidvācijā!
Latviešu centrā Bērzaine, Dienvidvācijas pilsētā Freiburgā, no 2018. gada 29. jūlija līdz 5. augustam notiks pasaules latviešu ģimeņu saiets 3x3, kas Viduseiropā atgriezīsies pēc vairāk nekā 25 gadu pārtraukuma, kad 3x3 notika pie Austra Graša Abrenes pilī Francijā. Lasīt vairāk ... |
"Es neesmu ārzemju latvietis, bet latvietis ārzemēs"
27. novembrī vienam no Daugavas Vanagu dibinātājiem Imantam Balodim 90. Kad pirms 72 gadiem Zēdelgēmā dibināja Daugavas Vanagu organizāciju, jaunais, gaisa spēku palīgdienesta izpalīgos iesauktais Pārdaugavas puika Imants Balodis bija tur klāt. Viņam toreiz bija tikai 18 vecums, kad mūsdienu jaunieši dažkārt vēl cieši turas mātes brunčos. Lasīt vairāk ... |
Latvieši prot atbalstīt savējos
Sarma Freiberga: Esmu daudz ceļojusi ar saviem dejotājiem pa Eiropu un arī tālākām pasaules valstīm, bet ar tik specifisku grupu devos tālā ceļā pirmoreiz, tāpēc tieši loģistikas jautājumi mani uztrauca visvairāk, jo katram mūsu pulkā ir daudz dažādu veselības problēmu, kas varēja saasināties stresa rezultātā. Seši dalībnieki vispār lidoja pirmo reizi dzīvē, pieci ir ratiņkrēslos, vairāki jaunieši neredzīgi" Lasīt vairāk ... |
Par aizsardzību
Papildu līdzekļi Latvijas bruņotajiem spēkiem ļauj iegādāties ekipējumu. Aizsardzības ministrija ir vēstījusi, piemēram, ka jau nākamā gada laikā ikkatram kareivim un zemessargam tiks nodrošināts individuāls ekipējums, lai gatavotos lielākajām kara mācībām, kādas mūsu valstī būs kopš neatkarības atjaunošanas. Lasīt vairāk ... |
|
Latvijas Valsts svētkos jūs sveic laikraksts Brīvā Latvija !
Kārlis Skalbe DZIMTENE Kā zobens, iesprausts skuju vainagā, Spīd Alauksts tumšu egļu ielokā. Pret padebešiem slienas pakalni, Vecs bērzs ceļ skumji sirmo galotni. Te mana dzimtene, ko appūš rudens vējš, Mans miežu lauks, pret sauli nodzeltējs. Še plašāk veras debess kā jebkur, Nekas še brīvo skatu neaiztur, Un vakarā, kad sārti saule riet, Kā taures skaņas tālu ilgas iet.
|
PĀRMAIŅU LAIKS IR KLĀT! Par trimdas preses nākotni
(1)
Tā vien gribējās virsrakstā likt zināmos Raiņa vārdus: Pastāvēs, kas pārvērtīsies, taču, šoreiz BLIK (Brīvās Latvijas izdevēju kopas gadskārtējā sēde Rīgā notika ne vairs rainiski filozofiskā garā, bet, ņemot vērā reālo situāciju attiecībā uz abonentu skaita straujo kritumu un financiālajām rūpēm, - gluži praktiskā un lietišķā gaisotnē. Lasīt vairāk ... |
Kā sargājam savu valsti?
"Visiem latviešiem, visos kontinentos novēlu pozitīvi, ar degsmi raudzīties nākotnē un vienmēr atcerēties, ka jums ir sava Latvija, kur joprojām runā latviešu valodā, kur ir brīnišķīga daba un cilvēki, kas prot strādāt savas valsts labā un prot to aizsargāt." Lasīt vairāk ... |
Tautasdejas daudzinājums
Godināsim un daudzināsim latviešu tautasdejas, lai tās mūsu šodienu un rītdienu vieno un saista ar mūsu senatni!'' (Baiba Šmita-Kalēja) Lasīt vairāk ... |
Kamoliņš un Dūdalnieki viesosies Brazīlijā
Atsaucoties Dienvidamerikas un Karību Latviešu apvienības (DAKLA) aicinājumam, tautas deju kopa Kamoliņs kopā ar folkloras kopu Dūdalnieki no 09. novembra līdz 21.novembrim 24 dalībnieku sastāvā atrodas Brazīlijā. Lasīt vairāk ... |
SVĒTKI
Latvijā rit svētku nedēļa. Aizvadītajā sestdienā svinējām Lāčplēšu dienu, pieminot 1919. gada notikumus, kad latviešu spēki ar artilērijas palīdzību no franču un britu kaŗakuģiem Rīgas jūras līcī no mūsu valsts galvaspilsētas padzina tā dēvēto Rietumkrievijas Brīvprātīgo armiju, kuŗu komandēja Pāvels Bermonts-Avalovs. Kāpēc Lāčplēšu diena? Tam ir divi iemesli. Pirmkārt, neilgi pēc minētajām cīņām Kārlis Skalbe rakstīja, ka tās esot salīdzināmas ar leģendārā Lāčplēša pēdējo cīņu pret Melno bruņinieku Andreja Pumpura eposā, zaldātiem demonstrējot "Lāčplēša garu." Otrkārt, Latvijas Satversmes sapulce nākamajā gadā pēc cīņām nodibināja Lāčplēša kaŗa ordeni, kas tika piešķirts kaŗavīriem, kuŗi kaujās bija izrādījuši īpašu drosmi. Lasīt vairāk ... |
Parīzē, latviešu operas zvaigžņu mirdzumā
Šā gada oktobrī Parīzē, Francijas Nacionālajā operā Verdi Dons Karloss pirmizrādē princeses Eboli lomu dziedāja Elīna Garanča, bet balss no debesīm ‒ nelielā, bet nozīmīgā loma bija uzticēta latvietei Silgai Tīrumai Soldano. Ar viņu iepazīsimies tuvāk. Lasīt vairāk ... |
Frankfurtes grāmatu izstādes ritmi
Starp citu, tieši šeit, Frankfurtes tirgū, acīs duras atšķirība starp vācu un latviešu avīžu virsrakstiem mūspusē tiek prasīta nauda, piemēram, veselībai vai kultūrai, toties vācu presē vislielākā sadaļa veltīta darbam kā radīt jaunas darbavietas un jaunas iespējas. Pati izstāde jau rada simtiem darbavietu. Lasīt vairāk ... |
Tautieši Īrijā azartiski piedalās viktorīnā par Latviju
Par to varēja pārliecināties sestdien, vērojot, kā noris viktorīna sadraudzības spēle Latvju raibā Dzīvesziņa, ko Dublinā organizēja kompanija Sergevi. Tās pārstāve Evita Kudrjašova pastāstīja, ka doma rīkot šādu viktorīnu radusies jau pasen, taču tikai tagad izdevās ieceri īstenot. Pasākumu atbalstīja Latvijas Ārlietu ministrija un vēstniecība Īrijā. Lasīt vairāk ... |
Valsts un tautas nodevība
J. Jurkāns konferencē ar uzrunu neuzstājās, acīmredzot mazas kaimiņvalsts kādreizējam ārlietu ministram, turklāt tādam, kurš amatā bija pirms teju 30 gadiem, tāds statuss nepienākas. Taču atsevišķi no konferences J. Jurkāns nolēma sniegt interviju Krievijas laikrakstam Izvestija, un intervijā viņš atrada par vajadzīgu paziņot, pirmkārt, ka Krima nepārprotami ir Krievijas sastāvdaļa, otrkārt, ka starptautiskās sankcijas pret Krieviju ir nejēdzīgas un būtu atceļamas, un, treškārt, ka Latvija ir viena neizdevusies un korumpēta valsts. Vai dieniņ! Lasīt vairāk ... |
Latviešu brāļošanās aiz Latvijas robežām
Mums, Gruzijā dzīvojošajiem latviešiem, ir ļoti patīkami, ka ELA pamanīja Ave Sol! darbošanos, un 2017. gadā Gruzijas latviešu biedrība Ave Sol! tika uzņemta ELA par pilntiesīgu biedru. Mūs tas ļoti priecē, jo mēs ne tikai esam ELA pilntiesīgi locekļi un sākam aktīvi piedalīties, tā sakot, vispasaules notikumos, bet mūsu dzīvesvieta Gruzija ‒ ir atzīta kā Eiropas valsts. Lasīt vairāk ... |
Andra Dārziņa aicina klausīties baltiešu mūziku
Prof. Andra Dārziņa tikko beigusi gaŗu koncertceļojumu, kur kopā ar slaveno laikmetīgās mūzikas ansambli Ensemble Modern mūzicēja Parīzē, Hamburgā, Frankfurtē, Ķelnē un Zagrebā. Lasīt vairāk ... |
Ziloņa pēdas sviestā un govs, kas sēž eglē
Latvijas profesore apšauba latviešu klasiskās literatūras varoņus Lasīt vairāk ... |
