Mūsējie pasaulē
Latviešu mākslinieki koncertē visā pasaulē. Šveice. 22. februāris Ksenija Sidorova un Orchestra della Svizzera italiana, LAC (Lugano Arte e Cultura), Lugano Lasīt vairāk ... |
Mēs visi esam piederīgi Latvijai
Pagājušajā vasarā, uzreiz pēc lielajiem Dziesmu un deju svētkiem, vairāk nekā 100 latviešu jaunieši no visas pasaules pulcējās 2x2 seminārā, lai kopīgi stiprinātu piederības sajūtu Latvijai. Tieši šogad vairāki dalībnieki pieņēmuši lēmumu pārcelties uz dzīvi Latvijā. Lai turpinātu latvietības svinēšanu, aicinām Ziemassvētkos dāvināt mīļajiem dalību uz 2x2 semināriem Kanadā un Vācijā. Lasīt vairāk ... |
Vēsture un Valentīna dienas romantika Amerikas latviešu mūzejā
Cik latviešu kultūrai veltītus mūzejus atradīsim ārpus Latvijas? Man izdevās uziet divus nelielu mūzeju Austrālijā un Latvijas ekspozīciju Britu mūzejā Apvienotajā Karalistē. Kanadā darbojas Latviešu archīvi un mūzejs, bet ekspozīcija nav apskatāma. Varbūt ir vēl kāds, par kuru Google meklētājs nedod ziņas? Latviešu kultūra pasaulē ir maz pārstāvēta, un tieši tāpēc tik nozīmīgs ir atjaunotais Latviešu mūzejs Rokvilē, ASV. Lasīt vairāk ... |
Mēģinot saprast Indiju
Ar Indiju ir tā - tā vai nu patīk, vai nepatīk. Šī zeme nevienu neatstāj vienaldzīgu. Mani vērojumi liecina, ka no cilvēkiem, kuri reiz pabijuši Indijā, ap 80 % tā ir pat ļoti patikusi, savukārt 20 % saka - nekad vairs! Elle un Indija! Lasīt vairāk ... |
Jūtos patīkami satraukta, ka manas gleznas skatīs latvieši
Vija Doks lielākoties glezno portretus, īpaši pievēršoties tādus pasaulslavenu sieviešu portretēšanai, kuŗas ar savu darbu ietekmējušas mākslas, literātūras, kino, polītikas, zinātnes, modes, medicīnas un daudzu citu jomu attīstību. Mākslinieces daiļradē ir tapuši arī rakstnieču Annas Brigaderes un Aspazijas portreti. Kopskaitā māksliniece radījusi vairāk nekā 100 portretus, taču šīs izstādes uzmanības centrā ir Eiropas sievietes. Lasīt vairāk ... |
Atmiņu kamolu šķetinot
Aizvadītajā Lāčplēšu dienā Lubānas skolas zālē pulcējās vietējā sabiedrība, lai svinētu kārtējās Lubānas stāstu grāmatas iznākšanu. Pirmā iznāca pirms pieciem gadiem un tika atvērta 2018. gada 18. novembrī. Toreiz tā saucās Simts stāstu par Lubānu, tieši simts stāsti par godu Lavijas valsts simtgadei. Pagāja divi gadi, un ceļu pie lasītājiem sāka otrā grāmata- Lubāna. Nākamie simts. Tagad kārta pienākusi jau trešajai - Lubāna. Vēlreiz pa simtam. Lasīt vairāk ... |
Par latviešu vīrieša pienākumu un atbildību valsts priekšā
Katram vīrietim ir pienākums aizstāvēt savu ģimeni, savu sētu un savu valsti. Tāpēc esmu zemessargs. Tā mani senči darīja, tā mani audzināja. Tas ir mans, latviešu vīrieša, uzdevums un atbildība. Lasīt vairāk ... |
PBLA ar ikgadējo balvu godina brāļus Oļģertu un Valdi Pavlovskus
Pasaules Brīvo latviešu apvienība (PBLA) 2023. gadā savu gadskārtējo balvu piešķīrusi brāļiem Oļģertam Raimondam Pavlovskim un Valdim Vilnim Pavlovskim par viņu abu mūža ieguldījumu nacionālpolītiskajā un sabiedriskajā darbā trimdā un Latvijā, veicinot valsts neatkarības atjaunošanu un stiprinot tās drošību. Lasīt vairāk ... |
Naida mašīna uzņem apgriezienus
Bezprecedenta notikums Krievijā - Dagestānas republikas galvaspilsētas Mahačkalas lidostā ap 1000 satrakoti musulmaņu vīrieši sarīkojuši kaut ko līdzīgu ebreju grautiņam, tā saucamo pogromu. Lasīt vairāk ... |
Drošības riski un diplomātiskais valsis
Katru rītu Ukrainā piemin tos, kuŗi gājuši bojā, cīnoties par Ukrainu. Deviņos no rīta pēc Ukrainas laika visos televīzijas kanālos ir minūti gaŗa klusuma minūte ar sirdspukstiem fonā, bet TV ekrānos uz Ukrainas karoga fona uzraksts Mūžīga slava par Ukrainu kritušajiem!. Lasīt vairāk ... |
Losandželosas latviešu sabiedriskais centrs svin 50 gadu jubileju!
21. septembrī Losandželosas latviešu saime svinēja sabiedriskā centra 50 gadu jubileju un namā, kas nestāv tukšs gandrīz nekad, atkal skanēja dziesmas, dzeja un zibēja dejotāju košie tautas tērpi. Lasīt vairāk ... |
Cilvēki vēlas pārmaiņas
Vāgenknehtu šodien atbalsta liela daļa kreisi noskaņotu vāciešu, kuri grib dzīvot tāpat kā agrāk, vecajos labajos laikos. Braukt ar lielām, ātrām mašīnām, ēst steikus, lidot ar lidmašīnām uz Vidusjūras kurortiem, kurināt mājas ar lētu Krievijas gāzi. Kuri nevēlas savā apkārtnē redzēt mošeju minaretus un kebabu ēstuves. Lasīt vairāk ... |
Vieta, kur cilvēku labsirdība atrod piepildījumu
Latvijā ik rīts nāk kā pārsteigums - te negaidīti pūš spēcīgi vēji, te salst degungals. Lai arī tumsas sega sāk vilkties pār zemi, īpaši ir tie mirkļi, kad ikdienā gaismu ienes mūsu ziedotāji un stipendiāti. Lasīt vairāk ... |
|
|
Drošība un dezinformācija
20. un 21. oktobrī Rīgā notika ikgadējais drošības un ārpolītikas forums Rīgas konference 2023. Rīgas konference, kuŗa šogad notika jau astoņpadsmito reizi, šo gadu laikā ir kļuvusi par ietekmīgu starptautisku forumu, kuŗā pulcējas augsta līmeņa polītiķi, diplomāti, viedokļu līdeŗi, akadēmisko aprindu pārstāvji, starptautisko notikumu žurnālisti un lēmumu pieņēmēji no visiem kontinentiem. Lasīt vairāk ... |
No Mārupītes līdz Amerikas Austrumkrastam. Ar Latvijas vārdu
Tas bija pirms gadiem piecpadsmit, kad kopā ar pulciņu mazu meitenīšu pie manis Mārupes stadionā attecēja maza irbīte ar skaistu melnu bizi. Arī vecāki viņai bija devuši vārdu Irbe. Skaists latvisks vārds. Viņai tika dots arī otrs vārds - Andike, kas atvasināts no skandināvu andī - gars. Un tā nu mēs kopā sportojām desmit gadus - no otrās sākumskolas klasītes līdz vidusskolas absolvēšanai. Lasīt vairāk ... |
Vēlaties braucienu un nakšņošanu elektroamfībijā? Lūdzu!
Latviešu uzņēmums no Vidzemes rada pasaulē pirmo elektroamfībiju, kas apvieno riteni, laivu un minikemperi Lasīt vairāk ... |
Taisnība bija Hantingtonam
1996. gadā, iznāca Semjuela Hantingtona (1927- 2008) Civilizāciju sadursme (Samuel Huntington, The Clash of Civilizations). Latviešu tulkojumā tā iznākusi 2012. gadā. Viena no ietekmīgākajām un, kā izrādās, arī pravietiskākajām grāmatām par moderno laikmetu. ojoša: nākotnē savstarpēji konfrontēsies nevis tautas, valstis un pat ne valstu savienības, bet gan civilizācijas jeb kultūras.Centrālā Hantingtona ideja ir sek Turklāt galvenais kultūras identitātes raksturotājs esot nevis valoda vai rase, bet gan reliģija. Lasīt vairāk ... |
ALA rosina sadarbībai
Trīs dienu gaŗumā - no 13. līdz 15. oktobrim - Karmelas pilsētā Indianas pavalstī Amerikas latviešu kopienu pārstāvji strādāja, sprieda un dalījās ar idejām, kā atbalstīt, uzturēt un virzīt nākotnei latviešu sabiedrību ASV. Lasīt vairāk ... |
Lai mūsu kopīgo namu uzceltu staltu
Šoruden es biju priecīgs pats piedalīties šo pabalstu un stipendiju pasniegšanā. Redzēju bērnu sejas kad tajās uzplauka smaids, es skaidri sapratu, kāpēc ir jēga viņiem palīdzēt. To nevar izlasīt ne rakstītā tekstā, ne saredzēt fotografijā tas jāredz klātienē un jāsajūt! Lasīt vairāk ... |
