"Būdams prom no Latvijas, vienmēr būšu ciemos" (1) 
15.12.2015

"... nonākuši ārpus Latvijas, jūtamies augstāk novērtēti, kas atspoguļojas mūsu atalgojumā. Materiālā stabilitāte nozīmē daudz un atraisa iespējas. Ir vieglāk „nest” savu patriotismu. Rodas vēlēšanas ne tikai pašam pievienoties līdzdomātājiem no tautiešu vidus, bet pašam ap sevi tādus pulcēt. Labprāt iesaistīties korī, deju kopā, biedrībās..."

Lasīt vairāk ...

Latviešu ārsti pasaulē un savās “kopējās mājās”
08.12.2015

Profesors Dr. Uģis Gruntmanis: “Polītiķiem ir vai nu skaidri jāpasaka, ka augstas kvalitātes veselības aprūpe par valsts līdzekļiem nav pie­ejama, vai jāizveido sociālā veselības aprūpes apdrošināšana pēc Igaunijas parauga, strauji jāattīsta papildu obligātā privātā apdroši­nā­šana, līdzīgi, kā tas ir Austrālijā. Nedrīkst pa­­­likt status quo tas, kas ir turpinājies 25 ga­­­dus, Latvijas valstī veselības aprūpe ir jāgaida mē­­nešiem, un tā nav pieejama.”

Lasīt vairāk ...

Mēs esam tie, kas bruģē ceļu uz Latviju
10.11.2015

"..jārada diasporas jaunatnei visas iespējas izvēlēties to ceļu, kas ved uz Latviju. Mēs nezinām, kuŗš un cik no viņiem to izvēlēsies, bet iespēja ir jārada mums. Pēc manas pieredzes, šo ceļu uz Latviju bieži vien ir izvēlējušies tieši tie, no kuŗiem to vismazāk gaidījām. "

Lasīt vairāk ...

"Par visu vairāk mani interesē kustība”
20.10.2015

Raiņa jubilejas gada sarīkojumu piedāvājumā itin organiski un veiksmīgi iekļāvusies fotomākslinieces Eiženijas Annas Freimanes izstāde "Pastāvēs, kas pārvērtīsies", tā iekārtota Rīgas Centrās bibliotēkas Daugavas filiālbibliotēkā. Izstādīti fotodarbi, kuŗos fiksēti mirkļi no Raiņa darbu iestudējumiem Latvijas teātŗos dažādos laika posmos.

Lasīt vairāk ...

"Lai aug un ņemas spēkā!”
06.10.2015

Tādu novēlējumu Londonas draudzei tās 70 gadu jubilejā izteica pazīstamais latviešu sabiedriskais darbinieks, Rīgas viesnīcas Radi un Draugi valdes loceklis Māris Slokenbegs. Un vēl viņš sarunas gaitā apcerīgi teica: „Bez kristīgās ticības mēs tomēr esam diezgan tukši...”

Lasīt vairāk ...

"Valsts drošība šobrīd ir pats svarīgākais” (1) 
01.09.2015

Ir vairāk jādomā ne tikai par mechanismu, lai šī atgriešanās notiktu, bet arī par to, kā mainīt mūsu biznesa vidi, jā, arī mentālitāti, attieksmi, attiecībā uz biznesu. Nav noslēpums, ka latvietis ir izpildītājs – precīzs, lietpratīgs, uzcītīgs darītājs, bet retāk jaunradītājs biznesā. Ne vienmēr esam gatavi riskēt, uzņemties atbildību par savām un citu cilvēku financēm. Latvijā uzņēmumi lielākā skaitā tomēr pieder cittautiešiem, nevis pašiem latviešiem.

Lasīt vairāk ...

Priecīga saruna par nopietnu darbu
01.09.2015

Tā ir liela atbildība, bet es esmu gatava to uzņemties, jo redzu lielu jēgu – tas ir darbs latviešu sabiedrības un Latvijas labā. Visi DVF īpašumi ir man kļuvuši cilvēciski ļoti mīļi.

Lasīt vairāk ...

Par liekulību, bēgļiem un to, cik tiesiski korrekta ir Latvijas valsts
25.08.2015

Juris Jansons: "Ar lielām bažām raugos uz šo jautājumu, pirmām kārtām, redzot, kā tas īsti tiks darīts. Briselē kaut ko nolemj, Latvija saņem kādus uzdevumus, bet sabiedrībai netiek skaidrots. Vēl vairāk – tiek stāstītas juceklīgas lietas par uzņemšanas termiņiem, par to, ka mēs paši varēsim braukt viņus izraudzīties – kas tas vispār ir, kāds „vergu tirgus”?!"

Lasīt vairāk ...

Pūcesbērns turpina rakstīt
18.08.2015

Aktieŗa un lieliskā Ziemsvētku vecīša Kaspara Pūces bērnības atmiņu grāmata „Pūcesbērna patiesie piedzīvojumi Padomijā”, kas iznākusi serijā Laika grāmata, iemantojusi lasītāju atzinību. Sirsnīgais stāsts par maza zēna vērojumiem un pirmajiem piedzīvojumiem Tālajos Austrumos, uz kuŗieni viņš kopā ar māti, aktrisi Dailu Pūci „aizceļo” septiņu mēnešu vecumā, uz mūsu tautas drāmatiskajām lappusēm ļauj paskatīties gaiši, protams, zemtekstā nezaudējot netaisnības un pazemojumu apziņu, ko bija lemts piedzīvot tūkstošiem nevainīgu cilvēku. Tagad Kaspars Pūce uz redakciju atnesis jaunu manuskriptu – humoristiskus atgadījumus, kas piedzīvoti aktieŗa gaitās teātrī un kinostudijā. Topošās grāmatas nosaukums ir „Ko lai dara, tādi laiki”.

Lasīt vairāk ...

Kā kļūt par savējo?
18.08.2015

Vēl pirms dažiem gadiem tika runāts par „ķīniešu invāziju” Cēsīs, vēl pagājušajā gadā skaistajā Vidzemes pilsētā uz dzīvi bija apmetušās apmēram desmit ķīniešu ģimenes, bet pašlaik grūti pateikt, cik ģimeņu pastāvīgi Cēsīs dzīvo. Tādēļ pārsteigums bija ziņa, ka blakus Cēsīm, Pārgaujas novada Raiskuma pagastā, šogad, sākoties vasaras tūrisma sezonai, atjaunota viesu māja „Zaķīši”, tajā atvērts arī ķīniešu restorāns, un saimnieks ir ķīnietis Ma Tao ar ģimeni.

Lasīt vairāk ...

Jāmācās mīlēt savu tuvāko
11.08.2015

"Mana vecmāmiņa glāba ebrējus, un daudzi latvieši glāba ebrējus, lai gan viņiem nebija pienākuma to darīt, viņi par to varēja tikt nošauti kopā ar ebrējiem. Tātad, ja mani nošauj, lai nošauj kopā ar to, kas ir mans brālis vai māsa, nevis es izglābjos, bet viņam jānoslīkst. Un, ja tā dzīvo, tad atklājas, ka tā laiva patiesībā negrimst, kad vēl viens iekāpj iekšā"

Lasīt vairāk ...

Radīt un darīt Latviju
04.08.2015

Ir brīnišķīgi cilvēki, par kuŗiem Latvijas Radio un Latvijas Televīzija gatavo raidījumus visā Latvijā. Radio jau veido spēli „Ideju teniss”, raidījumu „Latvijas stāsti Latvijas simtgadei” – tur noteikti būs simtiem skaistu stāstu! Mēs gribam simtgadi padarīt personisku, iesaistīšanās notiks caur savu dzimšanas dienas stāstu, pastāstot, kā katrs cilvēks rada un dara savu Latviju.

Lasīt vairāk ...

Riskam ir jābūt lielākam
22.07.2015

Imants Lauks: "Man šķiet, ka latvieši pēc savas būtības ir gudri cilvēki, viņi zina izglītības vērtību. Ar diviem miljoniem pilnīgi pietiek. Taču ir ļoti svarīgi iemācīties spēles noteikumus. Ja tos nezina, tad cilvēkiem no ārpuses, kuŗiem prasa ieguldīt naudu, var palikt iespaids, ka esat nedaudz neaptēsti."

Lasīt vairāk ...

Pēc svētkiem BL uz interviju aicināja ELKS direktoru, ELA priekšsēdi ALDI AUSTERU (1) 
30.06.2015

A. Austers. „Mums ir izdevies parādīt, ka kopā strādājot varam paveikt lielus darbus. Tādai manā skatījumā ir jābūt Eiropas latviešu apvienības ( ELA) misijai, un tāpēc ir īpašs prieks, ka ELKS izdevās. ELKS dalībnieki bija svētku īstenie varoņi, jo viņi lielākoties financēja svētku norisi, un, neskatoties uz dalības maksu, bija tik kuplā skaitā sabraukuši. Tā ir baze, uz kuŗas varam būvēt tālāk."

Lasīt vairāk ...

Latviešu īpašumi pelna Latvijai
16.06.2015

„Mana darba mērķis un motīvs ir izdarīt visu, lai šie latviešu īpašumi pelnītu naudu, ar ko palīdzēt Latvijai,” sarunas gaitā saka Pēteris.

Lasīt vairāk ...

Nekas nemainīsies pat tad, ja mainīsies valdība
16.06.2015

Ja runājam par Vējoņa ievēlēšanu, domāju, ka tas bija gaidāms, nesaprotu, uz ko cerēja Egils Levits un Nacionālā apvienība. Zinot kopējo noskaņojumu, pie jebkuras balsu skaitīšanas prognozes nekādi nesanāca, ka Levits var iegūt vajadzīgo balsu skaitu. Iespējams, cerība bija salauzt iekšējo pretestību „Vienotībā”, kas būtu liels solis uz priekšu, bet tas neizdevās.

Lasīt vairāk ...

Nils Ušakovs: "Okupācijas mūzejs ir pelnījis pašvaldības atbalstu.”
11.06.2015

Sekojot līdzi notikumiem un diskusijām, kas risinās par Okupācijas mūzeja Nākotnes nama projektu, „Laiks”un „Brīvā Latvija” uzrunāja Rīgas pašvaldības vadītāju Nilu Ušakovu un LR Saeimas Okupācijas mūzeja atbalsta biedrības locekli, deputāti un architekti Ingūnu Rībenu (NA)

Lasīt vairāk ...

„Lai Okupācijas mūzejs būtu īsta melnā pērle”
12.05.2015

Zaiga Gaile: "Vēlos, lai atjaunotā memoriāla atklāšana būtu Eiropas, pat pasaules notikums."

Lasīt vairāk ...

„Esam gatavi lietiskai sarunai”
12.05.2015

Šobrīd, kad diskusijas par Okupācijas mūzeja Nākotnes namu ir pašā karstumā, netiek runāts par mūzeja pārcelšanu uz Stūŗa māju, bet gan par tā izvietošanu esošā – Strēlnieku laukuma nama apjomā, bet bez piebūves. Par iemeslu minot to, ka tiek izjaukts Strēlnieku laukuma ansamblis un ka piebūves apjomā galvenokārt tikšot izvietota administrācija.

Lasīt vairāk ...

Kā klājas čigāniem/romiem Eiropas valstī Latvijā?
21.04.2015

Romu tauta ir ļoti sena tauta, kuŗa, tāpat kā ebrēji, tūkstošiem gadu bijuši sašķelti un izjutuši neiecietību un naidu no vietējām tautām. Daudzās valstīs, kuŗās plauka antisemītisms, bija arī antičigānisms. Atšķirībā no ebrēju tautas, romiem nav savas valsts, tāpēc pasaulē maz kas zināms par šausminošo romu genocīdu Otrā pasaules kaŗa laikā.

Lasīt vairāk ...