Latviešu bēgļu stāsti un šodiena
Kas tevi pārsteidza, analizējot dzīvesstāstus? - Viens no pārsteigumiem bija saistīts ar to, ka pretēji sākotnējam un vienkāršotajam pieņēmumam par to, ka kaŗa apstākļos, Sarkanajai armijai jau otro reizi ienākot Latvijas territorijā, cilvēki pieņēma vienīgo iespējamo lēmumu, proti, bēgt, dzīvesstāsti atklāja to, ka patiesībā viņi ļoti bieži šaubījās par to, kādu ceļu izvēlēties bēgt vai nebēgt. Viņu lēmumus ietekmēja ļoti daudzi un dažādi faktori, tajā skaitā nejaušības un pat irracionāli apsvērumi, kā, piemēram, vēršanās pie pareģiem un tamlīdzīgi. Lasīt vairāk ... |
Pērļu lasītājas pasaulē ielūkojoties
Jebkuram, kas paņēmis rokā šo tikko iznākušo grāmatu, var rasties jautājums, kas gan ir virsrakstā minētā noslēpumainā pērļu lasītāja. Ja autore, tad kādu ļaužu viņa varētu būt, ja trīs vārdi tik neparastā salikumā un uzvārds nu nekādi neskan kā latvisks. Šai ziņā šaubas gan varam atmest, jo Helju Lelde Maja Ralbringa ir Latvijā dzimusi un augusi, bet nu jau vairākus gadu desmitus dzīvo un strādā Zviedrijas rietumkrasta pilsētiņā Kungshamnā. Jā, un visu apzināto mūžu rakstījusi, kaut par rakstnieci sevi neuzskata. Lasīt vairāk ... |
Dzīvības cena
Jau sen visiem atbalstītājiem vairāk vai mazāk ir skaidrs tas, ko nesen īsi un konkrēti pateica Kijivas Drošības foruma priekšsēdētājs, bijušais Ukrainas premjerministrs (2014. 2016) Arsēnijs Jaceņuks: Nekavējoša Ukrainas aizsardzība no barbariskajiem Krievijas agresoru uzbrukumiem ir goda, drošības un visas Eiropas nākotnes jautājums. Tomēr bailes no tā, ka agresors var sadusmoties tik ļoti, ka, par spīti jebkuriem veselā saprāta apsvērumiem, var mēģināt uzbrukt arī Ukrainas atbalstītājiem ja ne šodien, tad varbūt pēc laiciņa, liek būt ļoti uzmanīgiem ar palīdzību. Protams, Eiropa desmitiem gadu ir dzīvojusi ar pārliecību, ka visus jautājumus var atrisināt ar līgumiem, konvencijām un pārrunām, tādēļ nav attīstījusi lielu militāro rūpniecību, bet tagad šis jautājums ir dienaskārtībā. Lasīt vairāk ... |
Aizstāvot Kariņu
Bijušais premjērs, pašreizējais ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš (Jaunā Vienotība) 28. martā pēc tikšanās ar premjeri Eviku Siliņu (Jaunā Vienotība) paziņoja, ka 10. aprīlī atkāpsies no ministra amata. Iemesls - sāktais kriminālprocess par iespējamu valsts līdzekļu izšķērdēšanu komandējumos, izmantojot īrētas privātās lidmašīnas pakalpojumus. Joprojām atklāts paliek jautājums, vai lēmumu atkāpties pieņēma pats Kariņš, vai arī pierunāja (piespieda?) viņa paša partija - Jaunā Vienotība. Te vietā būtu atgādināt, ka kriminālprocess nav ierosināts ne pret Kariņu, ne arī pret kādu citu amatpersonu, bet gan par pašu privātu lidojumu izmantošanas faktu. Kā lai raksturo notiekošo? Lasīt vairāk ... |
Es taču varu sapņot, vai ne?!
Esmu pavisam pārliecināta, ka šī ir Latvijas sirdsvieta. Redzu, kā sasaucas abi arhitekta Gunara Birkerta lolojumi Gaismas pils un Nākotnes nams. Blakus mūzejam ir Memoriāls padomju represiju upuriem, pie kuŗa noliek ziedus piemiņas dienās un valsts protokola vizīšu viesi. Mēs bieži sakām mēs neesam valsts mūzejs, bet mūzejs valstij! Mūsu ekspozīcija un arī mūsu stāja ir pierādījusi, ka esam cienīgi tādi būt. Lasīt vairāk ... |
Atbalstiet Latviju Eiropas Savienībā!
PBLA aicina tautiešus ārpus Latvijas piedalīties Eiropas Parlamenta vēlēšanās un atzinīgi novērtē vietējās iniciatīvas veidot iecirkņus latviešu centros pasaulē Lasīt vairāk ... |
Terroristu un diktatoru Internacionāle
Krievija, Baltkrievija, Ziemeļkoreja, Irāna, Hesbollah, jau drīz arī Taliban, ko Krievija gatavojas izsvītrot no terroristu saraksta, jaunā Internacionāle un vēl dažas valstis un organizācijas, kuŗas it kā ir, it kā vēl tajā nav. Ķīna nav Krievijas partneris, tirgojas ar visiem, ja vien tas iespējams, jo tās vienīgā ideoloģija ir izdevīgums un nauda, nevis morāles un ētikas principi. Patiesībā Krievija Ķīnai ir tāda kā pusdienu uzkoda, kas labi noder. Sīriju grūti nosaukt par valsti, jo lielu daļu tās territorijas kontrolē Irāna, bet daļu Krievija, un pārvaldītājs šīm territorijām ir marionete Asads. Un ar savas Internacionāles atbalstu Krievijas uzbrukumi Ukrainā pēdējā mēneša laikā kļuvuši īpaši nežēlīgi un brutāli. NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs intervijā britu raidstacijai BBC brīdināja, ka autoritāri pārvaldītās lielvaras arvien ciešāk sadarbojas pret Rietumu demokratijām. Lasīt vairāk ... |
Ar Amerikas latviešu atbalstu iedzīvinātā vēsture
28. marta pēcpusdienā Okupācijas mūzejā tikās kupls literatūras draugu pulks, lai atvērtu jaunu grāmatu vēstures liecību par okupācijas varas nodarījumiem latviešu tautai. Lasīt vairāk ... |
Ir jānovērtē laiks, kurā esam dzīvojuši
Jānis Dripe: "Mēs šodien komplimentāri runājam par kultūru, jo Latvijai ir paveicies, ka šajā jomā mēs esam starp vislabākajiem pasaulē. Tā ir vienīgā, īstā un patiesā Latvijas eksporta vērtība. Mēs joprojām spējam pārsteigt pasauli ar savu kultūru. Dziesmusvētki ir ierakstīti UNESCO pasaules nemateriālajā kultūras mantojumā mūsu viesi atbrauc un piedzīvo šo kultūras brīnumu kopā ar mums. Pasaules koŗu olimpiāde bija tam apliecinājums. Un daudzie viessolisti pasaules opernamos Garanča, Siliņš, Opalais, Rebeka, Antoņenko, Kovaļevska. Ja Metropolītēna operas direktoram pirms dažiem gadiem teica, ka viesosies jauns solists, viņš vaicāja, vai atkal no Latvijas. Lepnums par Latvijas kultūrtelpu ir īsts un piepildīts." Lasīt vairāk ... |
Gunāra Bībera astoņas lekcijas
Kinoteātra Splendid Palace Mazajā zālē notika Latvijas Kultūras akadēmijas un apgāda Neputns organizētā Gunāra Bībera lekciju grāmatas Astoņas lekcijas par drāmu, traģēdiju un komēdiju, Ibsenu un Brehtu atvēršana. Lasīt vairāk ... |
Gaismas un tumsas kauja
Lieldienas ir gaismas un mīlestības atdzimšana. Atkal atgriežas saule un gaisma, dzīvības devēja, tas ir mūžīgais dabas rīts, jo gaismas un tumsas cīņa notiek un būs vienmēr. Tomēr pēdējais gads ir bijis skarbs, un nu jau tā ir gaismas un tumsas, labā un ļaunā kauja. Lasīt vairāk ... |
Latviešu kulinārijas meistarklases ar divējiem mērķiem
Latviešiem ir vajadzīgs kliņģeris! saka Anita Grīnbande, Sanfrancisko Dāmu komitejas priekšniece un Sanfrancisko Jaunā teātŗa (SFJT) aktrise. Cilvēki, kas nekad latviešu ēdienus nebija ēduši, bija sajūsmā! piebilst Māra Vilde, saimniece un SFJT aktrise. Lasīt vairāk ... |
Vēlēšanas kā valsts drošības jautājums
"Mēs visi Latvijas pavalstnieki, esam daļa no Eiropas. Īpaši pašreizējā ģeopolītiskajā situācijā to apzināties ir īpaši svarīgi. Mīļie tautieši, no sirds aicinu visus doties balsot! Šobrīd ir pilnīgi aplam domāt, kādas gan, dzīvojot pāri okeāniem, ir tiesības lemt par Latvijas likteni Eiropā. Nē, tāpat kā Latvijas pilsonība ir gods un pienākums, tāpat arī balsošana Eiroparlamenta vēlēšanās." Lasīt vairāk ... |
Pasaules latviešu jaunatnes seminārs 2x2 atgriežas Vācijā
2024. gads pasaules latviešu jaunatnes kustībai 2x2 ir svinību gads, jo šogad tā atzīmē 60 gadu, kopš norisinājās pirmais 2x2 seminārs ASV, 40 gadu, kopš norisinājās pirmais seminārs Vācijā, kā arī 20 gadu, kopš Latvija ir pilntiesīgi atgriezusies Eiropas valstu saimē. Lai to nosvinētu, no 5. līdz 11. augustam Vācijā, Latviešu kultūras centrā Bērzaine, norisināsies pasaules latviešu jaunatnes seminārs Atgriešanās. Lasīt vairāk ... |
Kaŗš. Drošība. Izpratne
Valsts iekšējā un ārējā drošība neapšaubāmi ir viens no galvenajiem pēdējo gadu jautājumiem un uzdevumiem. Valsts Drošības dienests (VDD) ir publicējis pagājušā gada Publisko pārskatu. Protams, kaŗš Ukrainā situāciju drošības jautājumos nav padarījis mierīgāku. Pārskatu ikviens var izlasīt VDD mājaslapā, bet, manuprāt, ir vērts izlasīt prognozes šim gadam, lai gan tajās nav nekā negaidīta un neparasta: Arī šogad Latvijas nacionālajai drošībai lielāko apdraudējumu radīs Krievijas specdienesti. Galvenais izlūkošanas veids saglabāsies izlūkošana no Krievijas territorijas, specdienestu darbiniekiem strādājot savas valsts territorijā un izlūkziņu ieguvei vervējot Latvijas valstspiederīgos, kā arī citu valstu pilsoņus. Lasīt vairāk ... |
Svinības leģendai
Šī gada 10. februāris Ņujorkas latviešu skolā tika aizvadīts īpašu svētku noskaņās - svinot leģendārās latviešu dejotājas Vijas Vētras 101. dzimšanas dienu. Lasīt vairāk ... |
Zviedrijas neaizmirstamā baltiešu leģionāru izdošana Padomju Savienībai 1946. gadā
Pēc Otrā Pasaules kaŗa Zviedrijā bez civiliem bēgļiem bija nonākuši vairāki baltiešu leģionāri. Tos, kuri nenomainīja uniformas pret civiliem tērpiem tika internēti un izdoti PSRS. Pirms izdošanas Zviedrija pieredzēja ļoti lielus protestus. Šogad pagājuši apaļi 30 gadi kopš Zviedrijas valdība un kaŗalis izdotiem atvainojās 1994. gadā. Tomēr, viena daļa zviedru sabiedrība, pārsvarā kreiso politisko spēku pārstāvji, piemēram rakstnieks P.U. Enkvists grāmatā Leģionāri, un citi vēl joprojām mēģina izdošanu attaisnot, pat faktus sagrozot vai noklusējot. Lasīt vairāk ... |
Kaŗš: atbalstītāji, pretinieki un izvairīgie
29. februārī Putins paziņoja, ka "absolūtais krievu tautas vairākums atbalsta karu ar Ukrainu". Neatkarīgi sociologu pētījumi liecina, ka otrā kara gada laikā aptaujās var vērot nelielu "speciālās militārās operācijas atbalsta kritumu. Turklāt būtiski ir samazinājies to skaits, kuru nostāja ir kategorisks "jā" karam. Var teikt, ka stingra atbalsta un kopumā pretkara noskaņojuma paudēju skaits ir vienāds, bet ir paplašinājies to cilvēku loks, kuru nostāja ir nenoteikta un atsvešināta. Par to liecina projekta Re: Russia projektā veiktie pētījumi. Aptaujātajiem tika piedāvāti arī divi atbilžu varianti: "Grūti atbildēt un "Negribu atbildēt, kas ļāva izvairīties no noteiktas atbildes. Lasīt vairāk ... |
Liepājas iespaidi
Marta sākumā radās iespēja dažas dienas pabūt Liepājā. Aizbraukt uz šo pilsētu man nozīmē aizbraukt uz citu Latviju. Salīdzinājumā ar Rīgu tā vienmēr likusies tīrākā un sakoptākā. Ar ko tas skaidrojams? Ar labāku pilsētas pārvaldi? Lasīt vairāk ... |
Vai patriotisms ir izklaide?
Tagad Latvija, Lietuva un Igaunija dara visu, lai palīdzētu Ukrainai. Kur ir diasporas latvieši? Vai dara visu iespējamo un šķietami neiespējamo, kā to kādreiz darīja vecās trimdas organizācijas? Lasīt vairāk ... |
