![]() Atcerēšanās laiks
(3)
Novembŗa izskaņā ceļu pie lasītājiem sāka neparasta grāmata - Lubāna. Nākamie simts. Turpinājums 2018. gadā iznākušajam atmiņu apkopojumam Simts stāstu par Lubānu, kas bija savdabīga lubāniešu dāvana valsts simtgadei. Ideja radās vēl agrāk, 2016. gada vasarā, kad daži rosīgi cilvēki sāka darbu pie atmiņu vākšanas par šo nomaļo, bet bagāto novadu. Lasīt vairāk ... |
![]() Prasa aizvākt krievu miernešus no Piedņestras
Kopš 15. novembrī Moldovas prezidenta vēlēšanu otrajā kārtā uzvarēja bijusī premjerministre, rietumnieciski noskaņotā Maija Sandu, kas saņēmusi 56,28 procentus balsu, apsteidzot līdzšinējo, prokremlisko prezidentu Igoru Dodonu (43,72 %), šajā nabadzīgajā, bet reizē auglīgajā zemē saka pūst jauns vējš, atgūta drosme runāt ar Kremli bez aplinkiem. Lasīt vairāk ... |
![]() Kā pulsē valsts ekonomiskā asinsrite?
Transports ir vitāli svarīgs priekšnoteikums mūsdienu ekonomikai. Šobrīd pastāvošo vēsturisko un technisko ierobežojumu dēļ Baltijas valstu eksistējošā dzelzceļa sistēma nav savietojama ar kontinentālās Eiropas standartiem. Rail Baltica, kas ir plānots kā Ziemeļjūras Baltijas koridora transporta sistēmas elements un aptver četras Eiropas Savienības dalībvalstis Igauniju, Latviju, Lietuvu, Poliju un netieši arī Somiju, nodrošinās ātrus, drošus un videi draudzīgus dzelzceļa pakalpojumus gan pasažieru, gan kravu pārvadājumiem starp Baltijas valstīm un tālāk caur Poliju uz citām Eiropas valstīm. Lasīt vairāk ... |
![]() Mainās attieksme pret reliģiju
(7)
Latvija nav īpaši reliģioza zeme. Jau pieminētais Pew Research Center pētījums liecina, ka Latvijā reliģija ir svarīga tikai 10 %, vismaz reizi mēnesī baznīcu apmeklē 16 % iedzīvotāju. Identiski dati ir Vācijā, Zviedrijā, Lielbritānijā un Šveicē. Eiropas rekordisti savā vienaldzībā pret baznīcu ir igauņi - tikai 6 % no viņiem uzskata, ka reliģija ir svarīga. Lasīt vairāk ... |
![]() Par lielāko krizi Latvijā kopš neatkarības atjaunošanas
Par valdības darbu jāteic, ka premjēra uzdevums ir nepateicīgs proti, jācenšas saglabāt veselo saprātu, pieņemot lēmumus, kas piecu partiju koalīcijā brīžam kļūst par neiespējamo misiju, jo, no vienas puses, jācenšas neapturēt ekonomiku, bet, no otras puses, jāsargā cilvēku veselība un dzīvība. Lasīt vairāk ... |
![]() Liepāja darbos un sirdī
Novembŗī pēdējā ir Andrejdiena. Zināma robežšķirtne latviskajā kalendārā, kas iezīmē veļu laika beigas un ziemas sākumu, kad var sākt iet čigānos vai noņemties ar bluķa vilkšanu. Bet cilvēkam, par kuŗu stāstīšu, šī diena ir jo sevišķi zīmīga, jo Andrejs Migla tajā svin ne tikai vārdadienu, bet arī dzimšanas dienu. Šogad astoņdesmito. Lasīt vairāk ... |
![]() Latvijas bruņotie spēki ir nobrieduši un labi sabiedrotie
Jau stājoties NATO, jautājums nebija par to, vai mums ir lidmašīnas un tanki. Jautājums bija vai mums ir cilvēki, kuŗi var dienēt starptautiskos spēkos. Viens no posmiem, lai sagatavotu virsniekus kā Latvijā, tā arī Lietuvā un Igaunijā, bija izveidot Baltijas Aizsardzības koledžu, un, pateicoties tai, mūsu cilvēki varēja pilnvērtīgi strādāt NATO štābos. Lasīt vairāk ... |
![]() Otrais vilnis uzdod jautājumus
Pasaulei pāri veļas Covid-19 pandēmijas otrais vilnis. Ne tikai Eiropā un Amerikā, nu jau arī Latvijā atkal aug saslimušo skaits. Un tomēr šis laiks būtiski atšķiras no pavasaŗa. Lūk, dati par visvairāk cietušo (rēķinot uz iedzīvotājiem) Eiropas valsti Beļģiju. Saslimušo skaits pandēmijas sākumā, aprīlī, bija vidēji 1400 cilvēku dienā. Savukārt novembŗa pirmajās dienās 14 000, tātad desmit reizes vairāk. Lasīt vairāk ... |
![]() Vai ministra demisija mainīs politisko kultūru Latvijā?
Uz šo jautājumu pirmā atbilde, ne mirkli neapdomājoties ir nemainīs. Kā tajā sakāmvārdā: notiks, kad pūcei aste ziedēs. Pēdējo nedēļu notikumus apdomājot ar vēsu prātu, varētu teikt, ka cerība ir un ka vismaz dažās partijās vai to apvienībās varbūt kaut kas varētu mainīties. Lasīt vairāk ... |
![]() Aizvadīts kārtējais PLEIF - Ekonomikas un inovāciju forums
19. novembrī PBLA aizvadīja ikgadējo Pasaules latviešu ekonomikas un innovāciju forumu (PLEIF), kas šogad notika Rīgā. Kā arī citugad, to atbalstīja Ārlietu ministrija un PBLA sadarbības partneŗi Amerikas Tirdzniecības palāta Latvijā, uzņēmumi Gateway & Partners un Darzins Legal, kustība The Red Jackets un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA). Forums, kuŗam bija pieslēgušies nepilni divi tūkstoši klausītāju un skatītāju no 25 valstīm pasaulē, notika tiešsaistes formātā. Lasīt vairāk ... |
![]() PBLA balva 2020. gadā piešķirta dzejniekam Jurim Kronbergam
Pasaules brīvo latviešu apvienības (PBLA) balva šogad pēc nāves piešķirta izcilajam latviešu dzejniekam Jurim Kronbergam par viņa mūža ieguldījumu latviešu literātūrā, dzejas jaunradē un tulkošanā, kā arī latviešu valodas uzturēšanā un populārizēšanā pasaulē. Lasīt vairāk ... |
![]() Dārgie latvieši visā pasaulē!
Kā ik gadu Valsts svētkos mūs visus Zemgalē, Vidzemē, Sēlijā, Latgalē, Kurzemē un visos kontinentos vieno vārdi Dievs, svētī Latviju!. Jau gandrīz 150 gadu Baumaņu Kārļa sacerētā dziesma skan Latvijas zemē, jau 100 gadu tā ir mūsu valsts himna. Tā ir mūsu gribas un spēka dziesma, mūsu solījums strādāt savas valsts labā. Lasīt vairāk ... |
![]() Mīļie tautieši plašajā pasaulē!
Šogad svētkus svinam sarežģītā un pārbaudījumiem pilnā laikā, kad mums ir būtiski ierobežotas iespējas satikties iepriekš ierastā veidā pulcēties, dejot, dziedāt, bērniem apmeklēt latviešu skolas. Tāpēc ir milzīgs gandarījums, ka šajos sarežģītajos apstākļos latviešu organizācijas visā pasaulē turpina savu darbu jaunās digitālās platformās, lai nezaudētu gadiem kopto latvisko identitāti, latviešu valodu, kultūras tradicijas un piederības izjūtu Latvijai. Lasīt vairāk ... |
![]() Lai 18. novembris vieno mūs visā pasaulē!
PBLA priekšsēdes Kristīnes Saulītes apsveikums latviešiem pasaulē 2020. gada 18. novembrī Lasīt vairāk ... |
![]() Mēs esam Saules pusē
"Valsts svētki ir un paliek pacilātu izjūtu svētki, neskatoties uz to, ka aizvadītais gads ir bijis ļoti sarežģīts, un šie svētki būs pavisam citādi. Bet mēs tomēr esam Saules pusē! Mēs tomēr esam veiksminieki! Padomājiet mūsu valsts neatkarības gadu skaits ir pārsniedzis nebrīves gadus. Tāpēc aicinu skatīties Saules virzienā! Un negaidīt 1. janvāri, lai uzsāktu kaut ko jaunu sāksim 18. novembrī par godu Latvijai!" Lasīt vairāk ... |
![]() Nacionālās kino balvas Lielais Kristaps svinīgajā ceremonijā apbalvoja labākās filmas un filmu nozares profesionāļus. Par labāko pilnmetrāžas spēlfilmu atzīta vēsturiskā kaŗa drāma Dvēseļu putenis. Lasīt vairāk ... |
![]() Trampa ietiepība, Putina apkjērība
Krievijas Federācijas prezidents Vladimirs Putins atteicās (!) apsveikt Džo Baidenu (Ķīnas prezidents Sji vilcinājās sešas dienas, kamēr apsveica). Putina preses sekretārs Dmitrijs Peskovs paskaidroja, ka esot vēl jānogaida "oficiālie rezultāti", kaut gan visas pasaules prezidenti, premjeri, karaļi un emīri par vēlēšanu iznākumu nešaubījās. Lasīt vairāk ... |
|
![]() Latvieši un draugi, sāksim beidzot runāt par biznesu jeb Dod darbu latvietim!
Latvieši ir otra ekonomiski sekmīgākā grupa ASV nacionālo minoritāšu vidū! Latvijas tirdzniecības palātas Amerikā (LTPA) prezidents, ASV kompānijas Be Commercial Realty viceprezidentu Mikus Kīns intervijā Tairai Zoldnerei Lasīt vairāk ... |
![]() Ieteikumi tiem, kas dzīvo un strādā ārvalstīs, bet vēlas atgriezties Latvijā
Arvien vairāk Latvijas valstspiederīgo, dzīvojot un strādājot ārvalstīs, apsver iespēju atgriezties Latvijā. Pārcelšanās iemesli ir dažādi: vēlēšanās un nepieciešamība būt kopā ar ģimeni, alkas pēc ierastās vides un Latvijas dabas, latviešu valodas, kā arī vēlme pielietot ārvalstīs iegūtās prasmes un pieredzi, lai izmantotu iespēju uzņēmējdarbības uzsākšanai Latvijā. Taču, kad ir pieņemts lēmums pārcelties, jāņem vērā vairāki būtiski nosacījumi, lai atgriešanās noritētu pēc iespējas lietišķi, raiti un bez liekām raizēm. Lasīt vairāk ... |