Nacionāla vai polītiska nācija?
Jāteic, ka šos trīsdesmit gadus Latvijas sabiedrība vairāk vai mazāk ir centusies ievērot kaut kādu toleranci, bieži vien ar aizvainojumu un rūgtumu noraugoties uzvaras svinībās, bet lielākoties tas noticis, daudz nerunājot un ļoti skaļi nepārmetot svinētājiem. Tiesa, ar katru gadu svinēšana notika aizvien skaļāk, tajā iesaistījās politiķi ar partiju Saskaņa priekšgalā. Lasīt vairāk ... |
Mežmīlis raksta Maestro
Osvalds Zebris, Mežakaija, romāns ,apgāds Dienas Grāmata, 2022. g., 216 lpp. Lasīt vairāk ... |
"Mūsu cilvēkiem ir jābūt mierīgiem"
Protams, es nevaru apgalvot, ka nekad, nekad nākotnē draudu nebūs draudi būs, jo mums ir tāds kaimiņš... Taču mēs darām visu, lai Ukraina šo kaŗu uzvarētu, jo šī kaŗa iznākums noteiks, cik liela būs drošība pie mūsu robežām. Skaidrs ir arī tas, ka mums ir nepieciešams ASV atbalsts lai mēs spētu militāri attīstīties, jo mūsu valsts budžets nav pārāk liels. Lasīt vairāk ... |
Zaļā partijas šķiras no zemniekiem
Pagājušajā nedēļā Latvijas Zaļā partija (LZP) paziņoja par šķiršanos no Zaļo un zemnieku savienības (ZZS). Patiesībā tā bija LZP šķiršanās no Aivara Lemberga, kuŗam vienmēr ir bijusi liela ietekme partiju apvienībā viņa vadītā partija Latvijai un Ventspilij bija šīs partiju apvienības partneris, un Lembergs gandrīz vienmēr ir piedalījies koalīcijas sēdēs, kaut gan valdībā nekad nav strādājis un to nav vēlējies. Arī tagad, pēc Aivara Lemberga notiesāšanas un sprieduma pārsūdzēšanas, LZS nav atteikusies no sadarbības ar Latvijai un Ventspilij, kaut gan ir nosodījusi Lembergu par viņa izteikumiem saistībā ar Krievijas kaŗu Ukrainā. Lasīt vairāk ... |
Negaidītās sekas
Somijas valdība nule ir paziņojusi, ka valsts ir gatava iesniegt pieteikumu par iestāšanos NATO aliansē. 15. maijā Valsts prezidents Sauli Ninisto preses konferencē paziņoja, lūk, ko: Prezidents un valdības ārpolītikas komiteja ir nolēmuši, ka pēc konsultācijām ar parlamentu, Somija pieteiksies NATO, lai kļūtu par dalībvalsti. Dzimst aizsargāta Somija kā daļa no stabila, spēcīga un atbildīga ziemeļvalstu reģiona. Lasīt vairāk ... |
Putina jaunā reliģija
Par svētkiem 9. maijs tapa deviņdesmito gadu vidū, pateicoties Staļina pārrakstītajai vēsturei līdz tam padomju vara Uzvaras dienu ar parādi Sarkanajā laukumā neatzīmēja katru gadu, tai netika piešķirta sakrāla nozīme. Vladimira Putina valdīšanas laikā no kritušo piemiņas dienas tā pārtapa par Uzvaras svētkiem, par kuŗu saukli kļuva : Mēs atkal varam to atkārtot! Lasīt vairāk ... |
Stāsts par idejām, alu un leģendām
Visi ir labi iemācījušies, ka jāmeklē innovācijas, noteikti ir jābūt kaut kam jaunam un pārsteidzošam. Ir idejas, bet bieži vien tās pazūd, nekas neizdodas, cilvēki jūtas vīlušies. Mana pieredze liecina ja ir ideja, kas šķiet pavisam jauna, vispirms vajag papētīt, vai tiešām nekad nekā līdzīga nav bijis? Lasīt vairāk ... |
Par mūsdienu Krievijas publiku, baudām un gribu
Maija Kūle: Tagad augsta likme ir jautājumam vai piedāvātā varas bauda, identificējoties ar Putina ideoloģiju un atbalstu kaŗam, nebūs stiprāka par tiekšanos pēc labumu baudas? Vai sankcijas iedarbosies uz psichi? Labumi zudīs, bet varbūt varas bauda tos kompensēs ar savu vilinājumu? Ja tā būs stiprāka, tad visiem Krievijai apkārt dzīvojošajiem draud ilgstoši kaŗi. Lasīt vairāk ... |
Īlens no maisa
Aprīļa nogalē Zviedrijas valdības vadītāja Magdalēna Andersone publiski atzina, ka imigrantu integrācijas polītika valstī esot izgāzusies. Lūk, viņas vārdi: Segregācija ir tik ļoti nostiprinājusies, ka mēs dzīvojam parallēlās sabiedrībās. No desmit miljoniem Zviedrijas iedzīvotāju aptuveni 20% patlaban ir imigranti vai viņu pēcteči. Lasīt vairāk ... |
Laipotāji
Laiks rādīs, cik lielu atbalstu Krievijas polītikai paudīs viena vai otra partija, bet ir naīvi domāt, ka Krievijas atbalstītāji tā vienkārši sapratīs (vai gribēs saprast), kāda ir šī polītika un mainīs savus uzskatus. Lasīt vairāk ... |
Kāpēc latvieši dzied korī?
Tu nedrīksti kāpt tribīnē, ja nemīli savus dziedātājus, un tā ir milzu izredzētība, ka tev ļauts ar savām rokām vadīt viņus. Mans skolotājs Edgars Račevskis kori vadīja ar pirkstiem, un viņš bezgalīgi mīlēja savus dziedātājus. Es turpinu no viņa mācīties, lai gan Maestro nesen aizgāja Mūžībā. Lasīt vairāk ... |
MŪSĒJIE PASAULĒ
MARINA REBEKA. Francija - 22. jūnijs. Nīderlande - 10., 12., 15., 18., 21., 26., 29. maijs. Lasīt vairāk ... |
Latvijas otrā dzimšanas diena
4. maijs, tāpat kā 18. novembris, bija robežšķirtne, kuŗa noteica tālāko attīstību. Reāla neatkarība, protams, iestājās vēlāk, pateicoties tam, ka bijām deklarējuši 1918. gada republikas atjaunošanu, kas reiz jau starptautiski ir bijusi atzīta, savulaik skaidroja vēsturnieks Gatis Krūmiņš. Lasīt vairāk ... |
Makrons - labākais iespējamais apjukušajiem frančiem
Un tā Francija ievēlējusi jaunu prezidentu. Pareizāk gan būtu teikt - jaunu veco. Jo vēlēšanu otrajā kārtā, kas notika 24. aprīlī, uzvarēja līdzšinējais prezidents Emanuels Makrons. Par viņu nobalsoja 59% Francijas vēlētāju, par Marinu Lepēnu - 41%. Lasīt vairāk ... |
Radioaktīvā propaganda
Latvijas Televīzijas raidījums Kas notiek Latvijā? vairākas reizes ir pasūtinājusi aptauju par Latvijas iedzīvotāju attieksmi pret kaŗu Ukrainā, ko Putina režīms joprojām spītīgi dēvē par militāru operāciju. Jāteic, ka iedzīvotāju attieksme nav būtiski mainījusies, un marta otrajā pusē Ukrainu kopumā atbalsta 65,2 procenti iedzīvotāju. Lasīt vairāk ... |
Dīvainais kaimiņš
Nu ko, to vēl var saprast - Krievijas kleptokrati vienkārši grib grezni dzīvot. Bet viena lieta gan ir pārsteidzoša - ka līdzīgi rīkojas arī polītiķi un mediju cilvēki. Tie paši, kuŗi nemitīgi skandina par ideālo krievu pasauli un sapuvušajiem Rietumiem. Bijušā prezidenta Dmitrija Medvedjeva dēls Iļja Medvedjevs jau vairākus gadus pastāvīgi dzīvo ASV. Tas gan netraucē viņa tēvam, kas ir viens no Putina iekšējā loka cilvēkiem, draudēt Rietumiem ar kodolieročiem. Lasīt vairāk ... |
Latviešu pagātnes saliņai Brīvdabas mūzejam 90!
Rīgas pievārtē pie Juglas ezera, vienā no vecākajiem brīvdabas mūzejiem Eiropā, līdz šodienai sakrāti jau 95 tūkstoši eksponātu, kuros atspoguļota mūsu senču - zemnieku un zvejnieku iedzīve un ikdiena. Izstaigājot mūzeja takas, iegriežoties novadu sētās, ikviens var labi iztēloties, kā strādāja latviešu amatnieki, kā tika svinētas ieražas, cik darbīgas un čaklas bija latviešu saimes. Lasīt vairāk ... |
Mēs tagad esam bezpajumtnieki
Ģimene no Ukrainas pilsētas Mariupoles mājvietu atradusi Cēsu novadā, Raiskumā pie latviešu ģimenes, bet dzimtajā pilsētā māju, kuŗā viņi dzīvoja, sagrāvusi raķete. Lasīt vairāk ... |
Vai Daugavpils sapņo par neatkarīgas republikas statusu?
Līdz šim Daugavpilī bija viena latviešu vidusskola, bet 24. februārī dome nobalsoja par šīs vidusskolas apvienošanu ar krievu vidusskolu, un tas nozīmē, ka turpmāk skola būs bilingvāla mācības notiks divās, latviešu un krievu valodās. Ne Izglītības un zinātnes ministrijas, ne arī prezidenta Egila Levita teikto dome neņēma vērā un skaidroja, ka gan jau pēc desmit gadiem, kad to būs pabeiguši tie krievu bērni, kuŗi mācības sākuši tagad, skola pilnībā pāriešot uz latviešu mācību valodu. Lasīt vairāk ... |
Skumjās Lieldienas
Baznīcu zvani, kas drīz vēstīs pasaulei Lieldienu vēsti par Kristus Augšāmcelšanos, šogad skanēs savādāk. Klusāk, smagāk, skumjāk. Jo Ukrainā turpinās kaŗš. Iet bojā ukraiņu kaŗavīri, Krievijas varmākas slepkavo mierīgos iedzīvotājus. Atbrīvotajos apgabalos atklājas liecības par šausminošām zvērībām. Izlaupītas mājas. Nomocīti, sakropļoti bērni. Polītiķi un diplomāti nav spējuši novērst un apturēt kaŗu. Un tad neviļus rodas jautājums - kāpēc to nav spējušas izdarīt baznīcas? Lasīt vairāk ... |
