Pa sliedēm ar dūkano. Rīgas zirgu tramvajam 140!
Ja tagad zirgus lielākoties uzlūkojam kā skaistus dzīvniekus nevis darba lopiņus, tad ne tik sen galvenais bija viņu spēks, kuru cilvēks izmantoja, lai atvieglotu savu dzīvi. Sirmjiem, meļņiem un bēriem bija uzticēta ļaužu pārvadāšana jāšus vai karietēs, ratos un ragavās, kā arī smagumu vilkšana. 19. gadsimta vidū šos pienākumus papildināja zirgu tramvajs, kurš pirms apaļiem 140 gadiem sāka darboties arī Rīgā. Lasīt vairāk ... |
Dzīvo ar cerību atgriezties dzimtenē
Jūlija nogalē Cēsīs ciemojās baltkrievu un ukraiņu bēgļu ģimenes, kuŗas atbrauca kopā ar saviem brīvprātīgajiem palīgiem un draugiem latviešiem Gunitu un Didzi. Latviešu ģimene gan palīdzējusi atrast darbu un dzīvokli, gan neliedz padomu un praktisku palīdzību. Lasīt vairāk ... |
Simtgade
Šodien liels prieks pasludināts Rīgai un visai Latvijai. Tā sākās publikācija laikrakstā Valdības Vēstnesis 1922. gada 28. jūlijā. Runa bija par faktu, ka Amerikas Savienotās Valstis beidzot bija atzinušas Latvijas Republikas neatkarību de iure. Lasīt vairāk ... |
Par muļķiem un aģentiem
Ukrainas Nacionālās drošības un aizsardzības padomes Dezinformācijas apkarošanas centrs 14. jūlijā publicējis sarakstu ar septiņdesmit pazīstamu pasaules polītiķu, ekonomistu, žurnālistu un universitāšu profesoru vārdiem, kuŗi, pēc centra ekspertu domām, izplata nepatiesu un tendenciozu informāciju par Krievijas agresiju Ukrainā. Lasīt vairāk ... |
Starp Losandželosu, Rīgu un Gaŗezeru
Dziesmu svētki bija vareni! Es biju virsdiriģentu pulkā un diriģēju divas dziesmas Ukrainas himnu un Ulža Marhileviča Tikai tā, kuŗu līdzi korim dziedāja arī publika. Tas bija skaisti. Lasīt vairāk ... |
Laiks pieteikties balsošanai pa pastu no ārzemēm 14. Saeimas vēlēšanās
Līdz 9. septembrim vēlētāji, kuŗi 14. Saeimas vēlēšanu laikā uzturēsies vai dzīvo ārvalstīs, var pieteikties balsošanai pa pastu no ārvalstīm. To varēs izdarīt 21 Latvijas diplomātiskajā un konsulārajā pārstāvniecībā, kur izveidoti pasta balsošanas iecirkņi. Lasīt vairāk ... |
Pošamies uz vēlēšanām!
Centrālā vēlēšanu komisija ir darījusi zināmu sarakstu ar iecirkņiem ārpus Latvijas, kuŗi darbosies uz 14. Saeimas vēlēšanām. Amerikas Savienotajās Valstīs tādu būs desmit. Lasīt vairāk ... |
Kaŗš Ukrainā: cilvēki, drošība un meli
Stāstu par Ukrainā notiekošo ir daudz, un bieži vien mēs nogurstam no kaŗa ziņām, no tā, ka jāatbalsta ukraiņi. Piedāvāju izlasīt kādu ukrainietes Lalas Tarapkinas stāstu no Bučas Jabluņska ielas, ko viņa publicējusi sociālajos tīklos, lai to atcerētos visu mūžu. To latviešu valodā pārtulkojusi Jana Streleca. Lasīt vairāk ... |
Mazās Mežotnes pils liktenīgie vilinājumi
Šā gada sezona sākās 7. maijā ar spožu stīgu trio Šūmane, Veselova, Frolova koncertu, kas guva visaugstāko atzinību gan no klausītājiem, gan no oficiālās kritikas. Dzirdēts, ka tas tikšot arī iekļauts Lielās Mūzikas balvas 2022 nominantu skaitā. Lasīt vairāk ... |
Trešais pasaules kaŗš jau ir sācies
Atklāti sakot, mani baida augošā plaisa starp Latvijas polītisko eliti un tautu. Tas nav tikai tādēļ, ka cilvēki muļķi vai politiķi iedomīgi. Pa daļai pie vainas ir mūsu polītiskā sistēma. Jo gan Saeimā, gan pašvaldībās vēlēšanas notiek tikai pēc partiju listēm. Uzskatu, ka vismaz pašvaldību vadītājus vajadzētu vēlēt tiešās vēlēšanās, kā tas notiek daudzviet pasaulē. Tā izaugs gudrāku un drosmīgāku polītiķu paaudze, kas nevis vairīsies no cilvēkiem, kā tas nereti notiek šodien, bet meklēs iespēju tiešai, atklātai sarunai. Lasīt vairāk ... |
Par aizsardzības spēju stiprināšanu
Karstas diskusijas Latvijas sabiedrībā ir izraisījis aizsardzības ministra Arta Pabrika paziņojums par obligātā militārā dienesta jeb valsts aizsardzības dienesta ieviešanu parallēli profesionālajai armijai un Zemessardzei. Lasīt vairāk ... |
Pirmsākums
Latvijas Zemnieku savienība ir partija ar bārdu. Pirmās brīvvalsts laikā deviņas no 16 valdībām vadīja tieši LZS. LZS cilvēks arī bija tas, kuŗš atlaida Saeimu un varu pārņēma pats. Šķiet savdabīgi, ka atjaunotajā Latvijas Republikā šai partijai ar bārdu acīmredzot ir tik īss rezervistu soliņš, ka atkal jāķeras pie kandidāta, kuŗš pagalam neatbilst valsts likumdošanā paredzētām prasībām. Lasīt vairāk ... |
Mēģinājumi mūs iebiedēt ir un būs, ar to jārēķinās
Edgars Rinkēvičs: Varu teikt, ka dažreiz polītiķiem patīk ļoti sabiezināt krāsas. Nav bijis tādu plānu: vispirms ļaut Baltijas valstis iekaŗot, bet pēc tam atbrīvot. Brīdī, kad notika Kallasas intervija, lielākā daļa lēmumu jau bija pieņemti un notika tikai to noslīpēšana. Lasīt vairāk ... |
Saeimas vēlēšanas gaidot
Līdz 1. oktobrī paredzētajām 14. Saeimas vēlēšanām atlikušas vienpadsmit nedēļas. Polītiskās partijas steidz precizēt deputātu kandidātu sarakstus un nosauc premjera amata kandidātus. Lasīt vairāk ... |
Latvijas ainavas apjūsmotājam Vilhelmam Purvītim 150!
Viņa reālistiskās gleznas ir kā cildinājums dzimtenei nav taču nekā skaistāka par Latvijas baltajiem bērziem un ziedošajām ābelēm, brūnās, mālainās zemes un klusiem ezera ūdeņiem novakarē! Lasīt vairāk ... |
Demokratija sākumā vienmēr izskatās vājāka nekā tā ir patiesībā
Ievērojot to, ka pasaule kļūst daudz nestabilāka un nedrošāka, ka ir lielo pārmaiņu laiks, ir ārkārtīgi svarīgi, lai mēs kā valsts būtu iekšēji stipra un stiprāka, nekā esam šobrīd. Demokratijā mēs varam paskatīties vien katrs pats uz sevi ko esam darījuši, kā esam rīkojušies arī saistībā ar vēlēšanām. Tas nav etnisks, bet pasaules uztveres konflikts. Lasīt vairāk ... |
Neuzķerties uz lētām makšķerēm
Pārsteidzošā kārtā tieši Rietumu publika izrādījusies visai atsaucīga Kremļa meliem. Ne velti vācu valodā pat parādījies vārds- Putinversteher. Latviski tas skanētu kā Putina sapratējs. Kādi tad ir izplatītākie Krievijas polītiskie naratīvi, kas šodien tiek izplatīti Rietumos? Lasīt vairāk ... |
Meklējot latviešu ciemus Krievijā
Padomju laikā mūziķis Ingvars Leitis un fotogrāfs Uldis Briedis 1975. gadā veica savdabīgu ceļojumu - viņi nolēma apciemot latviešu ciemus Sibīrijā un Baškīrijā, kurus bija izveidojuši 19. gadsimta otrajā pusē no Latvijas izceļojušie ļaudis. Neviens līdz tam vēl nebija ciemojies šajās kolonijās, un ziņas par latviešu dibinātajiem ciemiem bija reti sastopas Padomju Savienības informācijas telpā. Lasīt vairāk ... |
Ko runāšu, ko dziedāšu, svešu zemi staigājot? ‒ Dziedāš savu latvju dziesmu, runāš latvju valodiņ
Vēl jo dziļāku jēgu un saturu šiem tautasdziesmas vārdiem, kas skanēja no Eslingena ‒ 75 svētku Lielkoncerta skatuves, piešķir fakts, ka jau otro reizi tos rīko jaunie latvieši, kas Vāciju par savu mītneszemi (cerams pagaidu!) izraudzījuši pēdējā laikā. Proti, pirms pieciem gadiem Vācijas latviešu kultūras biedrība SAIME ar darbīgo, prasmīgo un gudro atspoli Lauru Putāni priekšgalā, piepulcējot tādus pašus domubiedrus, sarīkoja lieliskus svētkus Eslingena -70. Lasīt vairāk ... |
Dejotāji pošas "lielajam uznācienam"
Ir jāņem vērā, ka latviešu deja diasporā ir attīstījusies dažādi, attīstības gaita Ziemeļamerikā, piemēram, ir bijusi atšķirīga no Austrālijas vai Vācijas. Man savā radošajā darbībā ir bijusi iespēja satikt un vērot dejotājus gan Kanadā, gan Austrālijā, arī strādāt ar Zviedrijas dejotājiem, līdz ar to mana izpratne un kopaina ir veidojusies daudzu gadu gaŗumā. Lasīt vairāk ... |
