Pirmsākums
Augstā sapulce! Taisni šinī brīdī Latvijas valstī stājas spēkā Latvijas jaunā Valsts Satversme. Šī jaunā Satversme ieved Latvijā jaunu iekārtu, viņa rada pa daļai jaunus valdības orgānus un ciešāki noteic, tikpat esošiem, kā arī jauniem orgāniem viņu funkcijas. No šī brīža šī jaunā Satversme būs tas pamats, uz kuŗa varēs darboties valdības iestādes un valdības personas labāki un pilnīgāki, nekā tas līdz šim bija iespējams. Mēs cerēsim visi un būsim pārliecībā, ka šī jaunā Satversme mums līdzēs galīgi nodibināt Latvijā likumību un taisnību un līdz ar to tautas labklājību un kārtību. Lai šī jaunā Valsts Satversme padara Latviju laimīgu un stipru! Lasīt vairāk ... |
Migrācijas paradoksi
Nevar noliegt, ka masveidīgā migrācija uz Eiropu ir visai pretrunīga parādība. Mēs īsti nesaprotam, kādas sekas būs šim procesam. Lasīt vairāk ... |
Ukraina. Izbraucot no Bučas uz Irpiņu, redzams savdabīgs memoriāls - sadegušo automašīnu kapsēta. Ar šīm automašīnām iedzīvotāji mēģināja evakuēties uz Kijivu, bet tas neizdevās apšaudes dēļ. Uz vairāku automašīnu durvīm ir uzzīmētas saulespuķes. Uz vienas automašīnas durvīm rakstīts: "Puķes cerībai", un tas ir darbs projekta Flowers for Hope ietvaros. Ukraiņu mākslinieki šajā projektā kā galveno māksliniecisko elementu izmanto ukraiņu pretošanās un cerības simbolu - saulespuķes Lasīt vairāk ... |
Labas cerības nepārprotami ir
Pēteris Blumbergs: "Savā pieredzē, darbojoties galvenokārt ar Latvijas valsts iestādēm, ar Ārlietu un Kultūras ministrijām, vienmēr esmu bijis ļoti pozitīvi iespaidots par to, cik gudri un pārliecinoši strādā to vadība." Lasīt vairāk ... |
Ardievas 13. Saeimai
Strādājām klātienē un attālināti, brīžiem intensīvi. Kopā pieņēmām būtiskus lēmumus saistībā ar valsts drošību un energokrizi. Meklējām veidus, kā atbalstīt iedzīvotājus un uzņēmumus. Droši vien bija arī kļūdas, bet izdarīts ir ļoti daudz, tā Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (NA) aprakstīja 13. Saeimas pieredzi tās pēdējā plenārsēdē. Lasīt vairāk ... |
Atvadas no mošķiem
Tiem Daugavpils iedzīvotājiem, kuŗi gaida pie sevis ierodamies krievu pasauli, es ieteiktu paskatīties uz Ukrainas pilsētas Mariupoles drupām, uz masu kapiem šīs pilsētas pievārtē. Bet labā ziņa ir, ka Daugavpils Helovīnu jeb mošķu nakti sagaidīs bez krievu pasaules rēgiem. Lasīt vairāk ... |
Demokratijas atjaunošana
1993. gada 5. un 6. jūnijā vēlēšanās piedalījās gandrīz 90% balsstiesīgo. Tāds līmenis netika sasniegts nedz Satversmes sapulces vēlēšanās, nedz tajās četrās Saeimas vēlēšanās, kādas bija pirmās brīvvalsts laikā. Tas arī vairs nekad līdz šim nav sasniegts. Šogad ļaudis priecājās, ka 14. Saeimas vēlēšanās piedalījās gandrīz 60%, kas bija vairāk nekā pirms četriem un astoņiem gadiem Lasīt vairāk ... |
Tumsas citadele
Runājot par Krieviju, aizvien biežāk tiek lietots apzīmējums mrakobesije, kas, tulkojot saprotamā valodā, nozīmē obskurantismu jeb naidīgu attieksmi pret izglītību, kultūru un zinātni. Un saistībā ar Krieviju jāpiebilst naids pret cilvēkiem, pret dzīvību, arī pret saviem pilsoņiem. Par to aizvien no jauna liecina atklātie masu kapi no okupantiem atbrīvotajās territorijās, vietējo iedzīvotāju stāsti par okupantu nežēlību un zvērībām. Lasīt vairāk ... |
Dancis ap Progresīvajiem
Kopš 14. Saeimas vēlēšanām apritējis teju vai mēnesis, bet partijas joprojām atrodas nākamās valdības modeļa meklējumos. Ļoti iespējams, ka prezidents Egils Levits uzticēs veidot valdību Krišjānim Kariņam no Jaunās Vienotības. Tāpat zināms, ka nākamās valdības kodolā būs trīs labēji polītiskie spēki - Jaunā Vienotība, Apvienotais saraksts un Nacionālā apvienība. Tikmēr turpinās stīvēšanās par ceturtā koalīcijas partneŗa, partijas Progresīvie iesaistīšanu valdībā, īsts riņķa dancis. Lasīt vairāk ... |
Plīstošs, bet mūžīgs un vērtīgs Iļģuciema stikls
Stikls ir trausls, ātri plīstošs materiāls, tā izstrādājumi, uzticīgi kalpojuši saviem saimniekiem un nereti pildījuši vērtīgas dāvanas lomu, lielākoties nonāk vēstures mēslainē netīšām kad saplīst. Lauskas taču neglabājam, taču atmiņas gan Un nupat izdotā grāmata, savukārt, ir veltījums savulaik ne vien pašu zemē, bet arī ārvalstīs pazīstamajai Iļģuciema stikla fabrikai. Lasīt vairāk ... |
Par definīcijām, uzskatiem un par mums pašiem
Mūsu nācijas iezīme ir tā, ka diezgan daudz čīkstam arī tad, ja nemaz tik slikti nav. Mēs tomēr esam pasaules attīstītāka daļa, mēs pie tās piederam. Mums neiet tik labi, kā mums gribētos saimnieciski, bet mums ir sava valsts, mēs varam paši pieņemt lēmumus šajā valstī, mēs varam kopt savu identitāti, savu kultūru. Lasīt vairāk ... |
MŪSĒJIE PASAULĒ
MARGARITA BALANAS. Apvienotā Karaliste - 23. novembris Margarita Balanas, Fidelio Cafe, London Lasīt vairāk ... |
Krievijas vēstures mācības
Lai saprastu Krieviju, jāatskatās tās pagātnē. Viena no mācībām, ko sniedz vēsture- visos laikos radikālas pārmaiņas Krievijā izraisījuši zaudēti kaŗi. Lasīt vairāk ... |
Par biznesu, mākslu un pamatvērtībām
Filips Kļaviņš: "Esmu pārliecināts, ka Latvijas attīstība ir veiksmes stāsts. Jā, visiem, kad izgājām no nulles punkta, ļoti gribējās izveidot vienu brīnumvalsti, bet tas nenotiek ne vienā, ne piecos gados. Uz šo mērķi ir jāiet neatlaidīgi un pacietīgi." Lasīt vairāk ... |
Pašas pirmās Saeimas vēlēšanas
7. oktobrī apritēja 100 gadi kopš sākās pirmās Latvijas Republikas Saeimas vēlēšanas. Atšķirībā no mūsdienām process ilga divu dienu gaŗumā. Lasīt vairāk ... |
Nāves mobilizācija
Mobilizācija Krievijā turpinās, bēgšana arī, un nesen daži no Čukotkas Čukču pussalā pat nelielā laivā devās uz Aļasku. ASV varas iestādes ir ziņojušas, ka divi Krievijas pilsoņi, glābjoties no mobilizācijas, ir piestājušies krastā nelielā pilsētiņā Gembelā. Šo pilsētiņu no Čukču pussalas šķir 58 km, bet bēgļu ceļš pa jūru bijis daudz gaŗāks. Lasīt vairāk ... |
Neatklātā koncertzāle
Kuldīgā durvis ver jauna, funkcionāli daudzpusīga kultūras telpa - Klavins Piano koncertzāle Lasīt vairāk ... |
Darbs Latvijai mūža gaŗumā
Jau bērna gados gāju latviešu skolā, mācījos latviešu valodu, iesaistījos latviešu sabiedrībā. Līdz šai dienai varu nodeklamēt Tālavas taurētāju, ko mēs, latviešu puikas, dabūjām mācīties, kamēr amerikāņu vienaudži pagalmā sita bumbu Biju skauts, dziedāju, dejoju darīju visu, kas latviešu puikam Amerikā bija jādara! Tad nāca vidusskolas gadi, kad bija jāiet demonstrācijās par Latvijas brīvību pie padomju sūtniecībām. Un katru mīļu brīdi stāstīt, stāstīt, stāstīt par Latviju. Lasīt vairāk ... |
Latvijā redzu to labāko
Atbraucis uz Latviju, vēlos šeit pozitīvi darboties un negribu kritizēt to, kas te notiek. Es raugos uz to labāko, nevis sliktāko. Neko daudz nezinu par Latvijas polītiku, un pat, ja zinātu, neizteiktos. Lasīt vairāk ... |
Esam nobalsojuši!
Runājot par diasporas balsojumu, ir vietā atcerēties, ka tie Latvijas pavalstnieki, kuŗi dzīvo ārpus Latvijas, ir ļoti dažādi tieši tāpat kā Latvijā dzīvojošie. Diasporu mēdz nosacīti dalīt vecajā un jaunajā diasporā, un apgalvojums, ka jaunajā diasporā vairāk ir ekonomisko emigrantu, kuŗu vidū savukārt ir vairāk vienkāršu un ne īpaši kvalificētu darbu strādājošo, ir patiess. Tomēr pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas daudzi ārpus Latvijas arī mācās vai ir izveidojuši ģimeni, devušies pieredzes apmaiņā, tādēļ ārpus Latvijas dzīvojošos nevar dalīt pēc melns un balts vai izglītoto un neizglītoto principa. Lasīt vairāk ... |
