Hibridkaŗš jau ir sācies
Apdraudējumi ir divi. Pirmais - nelikumīgo robežpārkāpēju krize uz Baltkrievijas robežas ar Latviju, Lietuvu un Poliju. Tā sākās pirms diviem gadiem, 2021. gada jūlijā, un ar mainīgu intensitāti turpinās joprojām. Otrais - Krievijas privātās militārās kompānijas Vagner algotņu ierašanās Baltkrievijā, kopumā ap 5000 kaujinieku. Daļa no tiem esot izvietoti Grodņas apgabalā blakus robežai ar Poliju un Lietuvu, netālu no tā saucamā Suvalku koridora. Lasīt vairāk ... |
Starp Odesu un Ņujorku
Kāda nākotne sagaida Braitonbīču un tās krievvalodīgo kopienu? Visdrīzāk pilnīga asimilācija Amerikas kausējamā katlā. Braitonbīča pamazām zaudēs savu ebrejiski- krievisko kolorītu, kā tas jau noticis ar Manhatanas Mazo Italiju. Lasīt vairāk ... |
Lielie un mazie noslēpumi
Hibrīdkaŗš, viltus ziņas, propagandas kampaņas to, kas notiek publiskajā telpā, medijos var saukt dažādos vārdos, bet skaidrs ir tas, ka saglabāt skaidru un objektīvu skatījumu uz notiekošo nav vienkārši. Un nereti izskan pārmetumi par to, ka valsts kaut ko slēpj no iedzīvotājiem, aizmirstot, ka, piemēram, drošības jautājumi nav tie, kuŗus kādā valstī plaši apspriež un visos sīkumos izklāsta iedzīvotājiem. Lasīt vairāk ... |
Vai viegli būt optimistam Latvijā?
Savureiz iznāca būt vakariņās ar Vācijas kancleru Šmitu, un es viņam uzdevu jautājumu, kad, viņaprāt, Krievija varētu normalizēties un pietuvoties Eiropas līmenim. Viņš atbildēja: Divsimt gadi! Es tomēr palieku optimists Latvijā ir resursi, ir cilvēki, ar kuŗiem iet uz priekšu. Ir NATO un polītiskā drošība. Lasīt vairāk ... |
Šī diena kā kareivis kritis/ Asiņo (Valdis Grēviņš)
Dzejoli Bojā eja Valdis Grēviņš uzrakstīja pirms simt gadiem, bet tas skan kā šodien rakstīts, tāpat kā rindas: Pilsētas kūp./ Cilvēk, tavas pilsētas kā tumšsarkanas/ krematorijas kūp. Lasīt vairāk ... |
Stiprā Latvijas pase
Viena no Latvijas pases priekšrocībām ir tās sniegtā drošība. Jo tā nav tik izaicinoša kā ASV pase, it īpaši musulmaņu zemēs. Tā nav sarkana lupata, par ko šodien daudzviet kļuvusi Krievijas pase. Patiesībā valstu un territoriju skaits, uz kuŗām Latvijas pasu turētāji var doties bez vīzas, ir pat lielāks par 183. Lasīt vairāk ... |
Esam vienoti domās un darbos par Latviju
Pēteris Blumbergs: "Ir svarīgi Latvijas tautsaimniecībai pārliecināt ārzemju investorus esošos un potenciālos par to, ka viņi ir pasargāti no šīs x-stundas, ka viņi var atvērt savus birojus un ražotnes Latvijā, Baltijā, jo ir izdarīts viss, lai šī x-stunda neiestātos. Nesenā Viļņas drošības samita lēmumi to apstiprina oficiāli. Ir arī palielināts sabiedroto kaŗavīru kontingents Latvijā un Baltijā kopumā. " Lasīt vairāk ... |
Sveicam un pateicamies!
8. jūlijā, kad Rīga viļņojās 150. Dziesmu svētku skaņās un rakstos un nule aizvadīta nozīmīgākā pasaules latviešu tautsaimniecības foruma PLEIF (Pasaules latviešu ekonomikas un innovāciju forums) 10. jubileja, Čikāgā savu 90. dzimšanas dienu nosvinējis mecenāts, tostarp PLEIF atbalstītājs Modris Galenieks Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieks. Valsts augstāko apbalvojumu viņš saņēma šā gada pavasarī un, kā pats saka: Esmu ļoti pateicīgs un gandarīts par lielo pagodinājumu! Modris arī ar lepnumu piemin, ka Triju Zvaigžņu ordeni savulaik saņēmis viņa tēvs Fricis Galenieks. Lasīt vairāk ... |
Jaunuzņēmums piedāvā iespēju Latvijas ražotājiem pārdot produkciju ASV
Ja jāizrok bedre, paņem lāpstu un ej sāc rakt, nedomā gaŗi. Rakšanas laikā jau sapratīsi, kā to bedri rakt pareizāk. Tas ir tas, ko daru katru dienu, par uzņēmējdarbību saka Mārtiņš Lasmanis, jaunuzņēmuma Supliful līdzdibinātājs. Lasīt vairāk ... |
Latviešu biznesa veiksmes stāsts
Viss tapis pašu spēkiem. Gadu gaitā ir audzētas jaudas, paplašināta komanda, un tā jau 25 gadus. Nu esam ap 300. vietu 500 veiksmīgāko Latvijas uzņēmumu topā, maksājam prāvus nodokļus valstij. Tā abi ar Pēteri cenšamies parādīt, ka jādzīvo un jāstrādā savai valstij, pašiem jābūt saimniekiem. Visvaldis mēdza teikt, ka ikviena uzņēmuma vērtējumā ir divi galvenie rādītāji: peļņa un apmierināti darbinieki. To arī cenšamies īstenot. Lasīt vairāk ... |
No latvieša sirds viducīša un dvēseles
Dziesmu un deju svētki, kuŗus ievadīja Valsts prezidenta Egila Levita runa, bet noslēdza jau cita Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča suminājums latviešu tautai, aizvadīti, tradicijas 150. dzimšanas diena nosvinēta. Kas palicis pēc svētkiem latvieša sirds viducītī, latvieša dvēselē? Lasīt vairāk ... |
Ar Latviju viss ir kārtībā
Aizvadīti XXVII Vispārējie latviešu Dziesmu un XVII Deju svētki. Skaisti, diženi, neaizmirstami. Un atkal daudzi cilvēki meklē atbildi uz jautājumu - ko mums īsti nozīmē šie svētki? Tautai, valstij, katram no mums. Lasīt vairāk ... |
Paraudzīties aiz horizonta
28. jūnijā Pasaules latviešu mākslas centrā (PLMC) Cēsīs notika Amerikas latviešu mākslinieku apvienības (ALMA) izstādes Aiz horizonta atklāšana. Lasīt vairāk ... |
Rīgā. 2. jūlijā
"Tautai, kas vēstures gaitā traumēta ļoti smagi un atkārtoti, dziedāšanas vibrācijas un Dziesmusvētku tradīcija rada lielu kopības sajūtu. Tas, ka ejam gājienā no visas Latvijas, katrs ar savu pazīšanas zīmi korim, pilsētai, novadam, emigrācijas kopienai. Mēs katrs neesam viens atšķelts gabaliņš, kas vientulīgs plivinās. Tautas kopības sajūta apņem kā mātes rokām, vai kā vasarā, kad ielec siltā ezerā peldēties ūdens apņem un ceļ uz augšu. Garīgā plāksnē tā notiek Dziesmusvētkos. Ir kopības gars, kas nes un stiprina." Vaira Vīķe Freiberga Lasīt vairāk ... |
Es lūdzos
Dziesmu svētki vienmēr atspoguļojuši savu laiku - tā arī bija pie mums trimdā. Jauni laiki, jaunas dziesmas no jauniem komponistiem, bet neaizmirstot labāko no senatnes! Tikai tā var uzturēt jaunu paaudžu interesi un iesaistību Dziesmu svētku procesā. Lasīt vairāk ... |
Sibirijas vēstules uz bērza tāss Strasburgā
Sandra Kalniete: "Izstāde Sibirijas vēstules uz bērza tāss man ir ļoti personīgs notikums, jo zinu, ka arī mans tēvs ir rakstījis uz Latviju tāss vēstules. Diemžēl tās nav saglabājušās. Taču ir saglabājušās dažas dienasgrāmatas, manas mammas un vecmāmiņas vēstules. Arī mana tēvatēva vēstules no Gulaga. Tie ir dokumenti, kuŗus nespēju lasīt bez asarām." Lasīt vairāk ... |
Kas notiks ar koalīciju?
Pēc prezidenta ievēlēšanas nerimst spekulācijas, ka varētu vai nu paplašināties koalīcijas sastāvs, vai pat mainīties valdība. Jau pirms vēlēšanām tika pieļauts, ka, ja Rinkēvičs tiktu ievēlēts ar Jaunās Vienotības, Zaļo un zemnieku savienības un "Progresīvo" balsīm, tad šīs partijas arī varētu veidot turpmākās koalīcijas iespējamo kodolu, tomēr gan Apvienotais saraksts, gan Nacionālā apvienība paziņojušas, ka tādā koalīcijā nestrādātu, tāpēc ir jautājums, vai JV, ZZS un "Progresīvie" paši gribētu strādāt koalīcijā, ko veidotu tik neliels vairākums jeb tikai 52 deputāti. Turklāt jautājums joprojām ir par Aivaru Lembergu,no kuŗa ZZS nav norobežojusies. Kā zināms, Lembergs ir notiesāts pirmajā instancē, ir sankciju sarakstā. Lasīt vairāk ... |
Baltijas valstu vēstnieki spriež par Baltijas iespējām un izaicinājumiem
Trīs Baltijas valstu ģeopolītiskā redzamība ASV pēdējā gada laikā ievērojami pieaugusi. Kaŗš Ukrainā tuvējos kaimiņus - Latviju, Lietuvu, Igauniju (un Poliju) uzlicis uz pasaules kartes, un ir vērts padziļināt plašākas Amerikas sabiedrības izpratni par Baltijas valstu lomu un nozīmi ne tikai reģionālā, bet arī transatlantiskā sadarbībā. Lasīt vairāk ... |
Cirka vārtos iestrēgušais tanks
Fotografija, kas tika uzņemta militārā dumpja sākumā Krievijā, Rostovā pie Donas, ar cirka vārtos iestrēgušo vāgneriešu tanku un aplidoja vismaz pusi pasaules, manuprāt, ir kļuvusi par Krievijas un krievu pasaules simbolu. Gan Krievija, gan tās sabiedrība ir tāds vārtos iesprūdis tanks no vienas puses, bīstams, no otras puses, nožēlojams. Lasīt vairāk ... |
Peripetijas ap Stambulas konvenciju
Patiesībā tikai retais ir lasījis Stambulas konvencijas tekstu. Un tomēr sabiedrībā kopumā pret to valda visai rezervēta attieksme. Viens no iemesliem - to pasniedz kā universālu panaceju, kas pati par sevi tūlīt atrisinās visas problēmas, novērsīs vardarbību cilvēku attiecībās. Un pie vainas te pirmām kārtām ir daži polītiķi un nevalstiskās organizācijas. Lasīt vairāk ... |
