Vai tava sirds deg par Latviju?
Kārlis Jūlijs Druva bijis ASV Gaisa spēku virsnieks un polītiķis. Studējis ekonomiku un biznesa vadību Rietummičiganas un Auburnas universitātēs. Drīz pēc Latvijas valstiskās neatkarības atgūšanas ieradies Latvijā, strādājis Aizsardzības ministrijā, 1994.-1995. gadā bijis Ministru prezidenta Māŗa Gaiļa padomnieks nacionālās drošības jautājumos. Bijis 6. Saeimas deputāts, ievēlēts no Latvijas Zemnieku savienības, bijis tās frakcijas priekšsēdētājs un priekšsēdētāja vietnieks, darbojies Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisijā, kā arī Eiropas lietu komisijā. Lasīt vairāk ... |
Vēsture un Valentīna dienas romantika Amerikas latviešu mūzejā
Cik latviešu kultūrai veltītus mūzejus atradīsim ārpus Latvijas? Man izdevās uziet divus nelielu mūzeju Austrālijā un Latvijas ekspozīciju Britu mūzejā Apvienotajā Karalistē. Kanadā darbojas Latviešu archīvi un mūzejs, bet ekspozīcija nav apskatāma. Varbūt ir vēl kāds, par kuru Google meklētājs nedod ziņas? Latviešu kultūra pasaulē ir maz pārstāvēta, un tieši tāpēc tik nozīmīgs ir atjaunotais Latviešu mūzejs Rokvilē, ASV. Lasīt vairāk ... |
Mēģinot saprast Indiju
Ar Indiju ir tā - tā vai nu patīk, vai nepatīk. Šī zeme nevienu neatstāj vienaldzīgu. Mani vērojumi liecina, ka no cilvēkiem, kuri reiz pabijuši Indijā, ap 80 % tā ir pat ļoti patikusi, savukārt 20 % saka - nekad vairs! Elle un Indija! Lasīt vairāk ... |
Provinciālisms vai apzināta akcentu pārbīde?
Pēdējo pāris nedēļu laikā īstu vētru Latvijas sociālajos tīklos izraisījusi ziņa, ka laikā, kad valdības vadītājs bija Krišjānis Kariņš, 18 no kopumā 53 lidojumiem uz ārvalstīm izmantoti speciālie reisi. Laikā no 2021. līdz 2023. gadam ar privātu lidaparātu premjers devies 18 lidojumos uz Beļģiju, Slovēniju, Portugāli, Poliju, Vāciju, Franciju, Lielbritāniju, Slovākiju, Nīderlandi, Dāniju, Čehiju un Moldovu. Speciālajiem reisiem 2021. gadā no valsts budžeta līdzekļiem iztērēti teju 145 000 eiro, 22. gadā ap 333 000, bet šogad 136 000 eiro. Vidēji viena lidojuma izmaksas ir aptuveni 34 000 eiro. Lasīt vairāk ... |
Jūtos patīkami satraukta, ka manas gleznas skatīs latvieši
Vija Doks lielākoties glezno portretus, īpaši pievēršoties tādus pasaulslavenu sieviešu portretēšanai, kuŗas ar savu darbu ietekmējušas mākslas, literātūras, kino, polītikas, zinātnes, modes, medicīnas un daudzu citu jomu attīstību. Mākslinieces daiļradē ir tapuši arī rakstnieču Annas Brigaderes un Aspazijas portreti. Kopskaitā māksliniece radījusi vairāk nekā 100 portretus, taču šīs izstādes uzmanības centrā ir Eiropas sievietes. Lasīt vairāk ... |
Dzīve pēc svētkiem
Patriotu nedēļa pagājusi, atstājot tumšajā novembŗa ikdienā mazliet vairāk gaismas. Bet ikdiena ar kaŗu aiz Latvijas robežas Austrumos turpinās. Vēl pirms Latvijas dzimšanas dienas Zemessardzes štaba virsnieks, majors Jānis Slaidiņš, kuŗš katru nedēļu publiski komentē kaŗa norisi Ukrainā, Latvijas Televīzijai (LTV) sacīja: Kaŗš Ukrainā beigsies tad, kad tiks salauzta Krievijas polītiskā griba kaŗot, bet, kamēr tas nebūs noticis, karš turpināsies. Savukārt bijušais Nacionālo bruņoto spēku virsnieks Juris Dalbiņš, runājot par iespējamām Krievijas un Ukrainas miera sarunām, sacīja, ka ne Krievija, ne Ukraina pie sarunu galda nesēdīsies. Ukraiņi savu prezidentu un valdību uzskatītu par nodevējiem, ja tie to tagad darītu, bet Putinam nebūtu, ar ko barot Krievijas iedzīvotājus, ja Ukraina pēkšņi vairs nebūtu lielais ienaidnieks. Lasīt vairāk ... |
Atmiņu kamolu šķetinot
Aizvadītajā Lāčplēšu dienā Lubānas skolas zālē pulcējās vietējā sabiedrība, lai svinētu kārtējās Lubānas stāstu grāmatas iznākšanu. Pirmā iznāca pirms pieciem gadiem un tika atvērta 2018. gada 18. novembrī. Toreiz tā saucās Simts stāstu par Lubānu, tieši simts stāsti par godu Lavijas valsts simtgadei. Pagāja divi gadi, un ceļu pie lasītājiem sāka otrā grāmata- Lubāna. Nākamie simts. Tagad kārta pienākusi jau trešajai - Lubāna. Vēlreiz pa simtam. Lasīt vairāk ... |
Ja nezinām vēsturi, tad esam kā mazi bērni pieaugušo pasaulē
Mana pārliecība ir, ka vēsture nemāca neko, bet vēsture liek maksāt par kļūdām. Tas ir vecs strīds, kopš pastāv cilvēce vai vēsture ir likumsakarīga? Ja tā ir likumsakarīga, tad vēsture ir dzīves skolotāja, jo no kļūdām mēs mācāmies. Bet vēsture nekad neatkārtojas. Lasīt vairāk ... |
Par latviešu vīrieša pienākumu un atbildību valsts priekšā
Katram vīrietim ir pienākums aizstāvēt savu ģimeni, savu sētu un savu valsti. Tāpēc esmu zemessargs. Tā mani senči darīja, tā mani audzināja. Tas ir mans, latviešu vīrieša, uzdevums un atbildība. Lasīt vairāk ... |
Patriotisms ir darbības vārds
Patriotisms jeb savas zemes, dzimtenes mīlestība sākas sirdīs un prātos. Protams, katra Latvijas patriota iespējas un izvēles darīt atšķiras. Lieli un mazi darbi, arī attieksme liecina par to, cik svarīga katram no mums ir Latvija. Lasīt vairāk ... |
PBLA ar ikgadējo balvu godina brāļus Oļģertu un Valdi Pavlovskus
Pasaules Brīvo latviešu apvienība (PBLA) 2023. gadā savu gadskārtējo balvu piešķīrusi brāļiem Oļģertam Raimondam Pavlovskim un Valdim Vilnim Pavlovskim par viņu abu mūža ieguldījumu nacionālpolītiskajā un sabiedriskajā darbā trimdā un Latvijā, veicinot valsts neatkarības atjaunošanu un stiprinot tās drošību. Lasīt vairāk ... |
Latvija, cietoksnis pie jūras
Ne tikai Izraēla, arī Baltijas valstis šodien ir cietoksnis. Latvija ir cietoksnis- ar tādu apziņu mums jādzīvo šodien un rīt. Lielākie dārgumi, kurus sargājam - brīvība, neatkarība, tauta, valoda, valsts. Lasīt vairāk ... |
Uz Latviju braukšu pēc kara
Jakovs Lufts ir bijušais tukumnieks, kurš jau 34 gadus dzīvo Izraēlā, netālu no Jeru-zalemes. Turp viņš kopā ar ģimeni pārcēlās pēc Latvijā nodzīvotajiem 17 gadiem. Jakovs Lufts ir arī viens no Latvijas kultūras biedrības Izraēlā dibinātājiem. Studējis vēsturi Jeruzalemes universitātē un Humboltu universitātē Vācijā. Pirms Izraēlas un Palestīnas kara cītīgi nodarbojies ar vēsturisko tūrismu, būdams gids - vedis tūristu grupas uz dažādām valstīm, lielākoties gan Eiropā, lai izzinātu tur dzīvojošo tautu vēsturi un tradīcijas. Lasīt vairāk ... |
|
|
Naida mašīna uzņem apgriezienus
Bezprecedenta notikums Krievijā - Dagestānas republikas galvaspilsētas Mahačkalas lidostā ap 1000 satrakoti musulmaņu vīrieši sarīkojuši kaut ko līdzīgu ebreju grautiņam, tā saucamo pogromu. Lasīt vairāk ... |
Drošības riski un diplomātiskais valsis
Katru rītu Ukrainā piemin tos, kuŗi gājuši bojā, cīnoties par Ukrainu. Deviņos no rīta pēc Ukrainas laika visos televīzijas kanālos ir minūti gaŗa klusuma minūte ar sirdspukstiem fonā, bet TV ekrānos uz Ukrainas karoga fona uzraksts Mūžīga slava par Ukrainu kritušajiem!. Lasīt vairāk ... |
Losandželosas latviešu sabiedriskais centrs svin 50 gadu jubileju!
21. septembrī Losandželosas latviešu saime svinēja sabiedriskā centra 50 gadu jubileju un namā, kas nestāv tukšs gandrīz nekad, atkal skanēja dziesmas, dzeja un zibēja dejotāju košie tautas tērpi. Lasīt vairāk ... |
Cilvēki vēlas pārmaiņas
Vāgenknehtu šodien atbalsta liela daļa kreisi noskaņotu vāciešu, kuri grib dzīvot tāpat kā agrāk, vecajos labajos laikos. Braukt ar lielām, ātrām mašīnām, ēst steikus, lidot ar lidmašīnām uz Vidusjūras kurortiem, kurināt mājas ar lētu Krievijas gāzi. Kuri nevēlas savā apkārtnē redzēt mošeju minaretus un kebabu ēstuves. Lasīt vairāk ... |
Medijpratība un monētas divas puses
Šogad no 24. līdz 31. oktobrim Latvijā norisinājās jau 12. Pasaules medijpratības un informācijpratības nedēļa. Tās mērķis ir veicināt medijpratību sabiedrībā, lai uzlabotu cilvēku prasmi kritiski domāt gan informācijas, mediju un technoloģiju jautājumos, gan veicinātu pilsonisko līdzdalību un vērstos pret dezinformāciju un maldinošu informāciju. Lasīt vairāk ... |
Vieta, kur cilvēku labsirdība atrod piepildījumu
Latvijā ik rīts nāk kā pārsteigums - te negaidīti pūš spēcīgi vēji, te salst degungals. Lai arī tumsas sega sāk vilkties pār zemi, īpaši ir tie mirkļi, kad ikdienā gaismu ienes mūsu ziedotāji un stipendiāti. Lasīt vairāk ... |
