Saprast sevi un laiku
(1)
Totālitārisma seku dokumentēšanas centra vadītājs no 1995. līdz 2008. gadam un tagadējais centra konsultants Indulis Zālīte par laika, vietas un vēstures redzējumu un izpratni intervijā Sallijai Benfeldei Lasīt vairāk ... |
Nepatiesas ziņas, bīstamas ziņas
Lielākā problēma ar šo jauno koronavīrusu ir tāda, ka ļoti daudz kas joprojām ir nezināms attiecībā uz to, kā tas izplatās, vai notiek mutācija, un kā no tā izvairīties. Tā rezultātā internets ir bijis pilns ar apgalvojumiem, kuŗi labākajā gadījumā ir nepatiesi, bet sliktākajā var būt nudien bīstami. Lasīt vairāk ... |
Par vēsturisko atmiņu
Ir trīs veidu vēsturiski notikumi. Vieni, par kuŗiem mēs zinām, par kuŗiem esam lasījuši. Otrie - par tiem mums stāstījuši aculiecinieki. Un trešie - tie, kuŗus esam piedzīvojuši personīgi. Lasīt vairāk ... |
Latviešu diasporas dokumenti Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu archīvā
Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīvs (LVKFFDA) ir Latvijas Nacionālā archīva struktūrvienība, kas veic kinodokumentu, videodokumentu, fotodokumentu un skaņas dokumentu uzkrāšanu un nodrošina to pieejamību un izmantošanu. Lai gādātu par pēc iespējas vispusīgāka Latvijas nacionālā kultūras mantojuma apkopošanu, archīvs savā krājumā uzglabā ne tikai tos dokumentus, kas dažādos laika posmos tapuši Latvijas territorijā, bet arī tādus, kas reprezentē latviešu diasporu ārzemēs. Lasīt vairāk ... |
Latvija turās un krāso olas
Tā nu ir iznācis, ka latvieši joprojām izmētāti pa visu pasauli - no Kalifornijas Amerikas rietumos līdz pat Sibirijas plašumiem Krievijas austrumos. Pa vidu - Latvija, Rīga, mūsu latviskās pasaules centrs. Tā ir mūsu bagātība - prast svešvalodas, pazīt pasauli labāk nekā lielās tautas. Lasīt vairāk ... |
Mūsu brīvības un dzīvības cena mediji
(1)
Kristaps Grasis: Svarīgi nodrošināt, ka nevis Latvijas mediji atspoguļo diasporu un tiem tiek garantēts papildu atbalsts ziņot arī diasporai, bet gan, ka tieši diasporas mediji, kā latviešu mediju pasaules neatņemama sastāvdaļa, paši tiek stiprināti šajos visiem grūtajos laikos. Lasīt vairāk ... |
"Mums ar Dievu ir vienkārši jāsadarbojas!"
Mēs sāksim vairāk domāt par to, kam tad izdodam naudu. Pakāpjoties mazliet augstāk, ̶ domāju, ka sapratīsim, ko īstenībā nozīmē būt cilvēkam tuvu. Cilvēks nav dzimis un audzis, lai būtu viens, vientulība ir briesmīgākā lieta pasaulē, lielāka par tām postošajām sērgām, kas var cilvēku piemeklēt. Mēs no dzimšanas esam caur un cauri sabiedriskas būtnes! Mēs citkārt pat neapzināmies, cik svarīgi mums ir tie cilvēki, ar kuŗiem mēs rēķināmies, ar kuŗiem kopā strādājam, kas ir mūsu ģimenē un draugu lokā. Šis krizes laiks ir tas, kas liek mums par to domāt. Lasīt vairāk ... |
Aizslēgtās pasaules piezīmes: lidojums nezināmajā virzienā
Ļoti nopietns pārbaudījums Eiropas stabilitātei, kad jāpieņem daudzi sarežģīti risinājumi, jāatmet nacionālais egoisms, lai kopā pārvarētu šo sērgu. Tas noteikti var izdoties, ja kopā turēsimies stipri, nevis domāsim tikai par to, ko no Briseles var vairāk izdabūt savai valstij, bet pie pirmās neveiksmes to vainosim sava polītiskā izdevīguma un savtīguma labā. Ik pa laikam aizdomājos par Lielbritaniju, kas pirms izstāšanās no Eiropas Ūnijas skandēja par neganto un ļauno savienību, jo lūk, tā esot sagandējusi britu medicīnas sistēmu. Lasīt vairāk ... |
Ražots Ķīnā
Latvija nav vienīgā, kam aiziet gar degunu vērtīgās kravas. Pasaules mediji ironizē, ka Ķīnas lidlaukos notiekot īsta plūkšanās un vairāksolīšanas, kuŗam tiks jau piekrautās lidmašīnas ar vīrusa testiem, sejas maskām, respiratoriem, gumijas cimdiem un plaušu ventilācijas aparātiem. Ka Francijai un Vācijai paredzētās kravas aizceļojot uz Ameriku, ka amerikāņi esot nocēluši 400 000 Berlīnei domātās sejas maskas Bangkokas lidostā Taizemē. Berlīnes iekšlietu ministrs Andreass Gaizels šo rīcību nodēvējis par moderno laiku pirātisma aktu. Lasīt vairāk ... |
Klusā nedēļa, svētā nedēļa
Cilvēkiem visā pasaulē pavasaŗa saulgrieži vienmēr saistījušies ar to brīdi, kad dienas atkal kļūst gaŗākas par naktīm. Tas nozīmē atdzimšanas brīdi. Kokos parādās lapas, sāk augt ziedi un labība. Visi zināja, ka pēc apmēram sešiem mēnešiem atkal naktis būs gaŗākas par dienu, un drīz vien iestāsies aukstā un bargā ziema. Lasīt vairāk ... |
Trimdas archīvu mājupceļš. Rīgas vēstures un kuģniecības mūzejs
Rīgas vēstures un kuģniecības mūzeja krājumā ir vairāk nekā 3000 trimdas latviešu saglabāto un radīto kultūras, vēstures un mākslas vērtību. Mūzejs jau 1990. gadu sākumā saņēma vērtīgas kultūrvēsturiskās liecības, ko trimdas latvieši bija saglabājuši svešumā. Starp tiem ir bijušo rīdzinieku dejotājas Vijas Vētras, modes mākslinieces Hermīnes Spainis Balodis, ceļotāja Aleksandra Laimes un sudrabkaļa Jāņa Ridusa memoriālie priekšmeti, gan arī vairāku latviešu fotografu darbi. Lasīt vairāk ... |
Pēc kara visi gudri
Ir grūti, gandrīz neiespējami rakstīt. Nāk prātā teiciens - kad lielgabali runā, mūzas klusē. Daudzi esošo situāciju salīdzina ar karu. Tikai kas tas par karu, kurā ienaidnieks ir neredzams, nezināms un neizprotams? Lasīt vairāk ... |
Saruna par dzīvi
Man ir glezna triptichs, ar nosaukumu Tēva ēnā. Mana tēva ēna bija ļoti tumša. Kalmīte nebija mīļš tēvs. Viņš domāja tikai par sevi, nekad ne par vienu citu cilvēku tēvs nedomāja un neinteresējās. Bija grūti izaugt tādā mājā, un es aizgāju no mājām, cik ātri vien tas bija iespējams, aizbraucu uz Čikāgu. Vienu reizi manā mūžā man jautājuši to pašu, ko jautājāt jūs. Lasīt vairāk ... |
Latvijas mediji un krize: kuŗš izdzīvos?
Sabiedriskie mediji strādās pārslodzes apstākļos, tā pelnot reklāmas naudu komercmedijiem, arī naidīgam komercmedijam, bet par to nesaņems ne centa, jo saturs būs jāatdod bez maksas. Turklāt komercmedijiem tiek pieprasīts miljons, bet, vai kaut ko piešķirt papildus sabiedriskajiem medijiem, vēl tikai lems. Lasīt vairāk ... |
Vīruss pārtraucis 100 gadu konfliktu
(1)
Pirmo reizi kopš 1000 gadiem aizliegts pieskarties manas tautas lielākajam svētumam tā dēvētajam Raudu mūrim Jeruzalemē, jo dievlūdzēji mēdz piespiest savas plaukstas mūŗa akmeņiem. Pirmoreiz kopš 2000 gadiem slēgtas sinagogas! Slēgtas universitātes, skolas, bērnudārzi. Izraēla sastingusi koronavīruss... Lasīt vairāk ... |
Jelgavas pilsētas bibliotēka (līdz 2016. gadam: Jelgavas Zinātniskā bibliotēka)
20. gadsimta 90. gadu sākumā līdz ar Latvijas neatkarības atgūšanu uzplauka Jelgavas pilsētas bibliotēkas sadarbība ar trimdas tautiešiem. Trimdas tautieši organizēja tūkstošiem grāmatu sūtījumu Latvijai, tai skaitā mūsu bibliotēkai. Lasīt vairāk ... |
Nekas vairs nebūs kā agrāk
Internetā klejo videoklips, kuŗā ķīniešu mediķi svinīgi noņem sejas maskas. Pekinas ielās atgriežas gājēji un velosipēdisti, atveras veikali. Pašā epidēmijas sākumā Ķīnā slimnieku skaita pieaugums bija 30 % dienā. Ja nekas nebūtu mainījies, tad līdz februāŗa beigām būtu saslimuši 20 miljoni. Tomēr tas nenotika. Lasīt vairāk ... |
Trimdas arhīva mājupceļš - Kuldīgas novada mūzejs
Kuldīgas novada mūzeja krājumā glabājas kā atsevišķi materiāli/priekšmeti, tā arī lielākas archivārijas par trimdā dzīvojošajiem tautiešiem, novadniekiem. Tās dāvinājuši paši trimdā dzīvojošie tautieši, kā arī nosūtīti caur radiniekiem, draugiem, paziņām. Arī pētot savu ciltskoku, radinieki meklē materiālus Kuldīgas mūzejā un dalās ar saviem materiāliem. Lasīt vairāk ... |
Deripaska, Dugins, vīruss
Tas bija debešķīgs skats, kad Krievijas Federācijas prezidents Vladimirs Putins 14. martā parakstīja konstitūcijas labojumu klāstu: izmeties sniegbaltā blūzē ar zaļu kaklasaiti, viņš mērcēja spalvu milzu tintnīcā (!) no zaļgana malahita, kas laikam bija piederējusi pēdējam Krievijas imperatoram Nikolajam II. Virs tintnīcas izpleta spārnus zeltīts ērglis - nevis divgalvains, bet ar vienu galvu. Simboliski - patvaldnieks taču... Lasīt vairāk ... |
Dzīve ārkārtas situācijā II
Laikā kopš pagājušās nedēļas komentāra Latvijas valdība ir spriedusi (un Saeima ir apstiprinājusi) likumu par soļiem, kādus spert, lai pārvarētu apdraudējumu un tā sekas. Ministru kabinetam uzdots noteikt tās nozares, kuŗās COVID-19 izplatība nopietni kaitējusi finanču situācijai, lai zinātu, kā piedāvāt īpašus atbalsta mechānismus. Cilvēkiem, kuri zaudējuši darbu vai atrodas dīkstāvē, valsts kompensēs algu 75 procentu apmērā no vidējās atlīdzības iepriekšējos sešos mēnešos... Lasīt vairāk ... |
