Liepājniece Vācijā
Latvieši ir visur šādu nosaukumu savai pirms vairākiem gadiem iznākušajai grāmatai devis rakstnieks Otto Ozols. Šai tezei atliek vien pievienoties. Lūk, Vācijas pilsētā Hamburgā 2014. gada 5. aprīlī atklāja Latviešu sestdienas skoliņu. Viena no tās dibinātājām ir Sintija Buša. Viņu aicināju uz sarunu, lai uzzinātu gan par skoliņu, gan latviešu dzīvi Hamburgā. Lasīt vairāk ... |
Latviskā vēstnieces
Latviešu fokloras grupa Austrumkalns draugu, atbalstītāju un radu pulkā svinēja sava debijas albuma Akcenti iznākšanu. Sarīkojums ar lielisko mūziku, dančiem un latvisko tradiciju svinēšanu atsauca atmiņā manu iepazīšanos ar visām grupas dalībniecēm, pirmos iespaidus un to, ka folkloras grupas izveide likās tikai laika jautājums šīm lieliskajām latvietēm trešās paaudzes trimdiniecēm. Lasīt vairāk ... |
Jābalso par "čekistu maisā"
(1)
Šajās dienās uzzinājām, ka gaidāmajās vēlēšanās par varu Ventspilī cīnīsies arī viens bijušais PSRS Valsts drošības komitejas (VDK) struktūras štata darbinieks, bet Salaspilī kāds Latvijas kompartijas (LKP) biedrs, kuŗš partijā darbojies arī pēc 1991. gada janvāŗa. Lasīt vairāk ... |
Ilgi gaidītais brīdis ir klāt
Filmas "Dvēseļu putenis" filmēšana sākta ar strēlnieku iesaukšanas ainām, jauniesaukto fotografēšanos un skolas balles ainām Rīgas Latviešu biedrības namā, kas vēsturiski ir bijia viens no pirmajiem strēlnieku iesaukšanas punktiem. Tur uzņemtas arī galvenā varoņa Artūra un viņa mīlestības Mirdzas (aktrise Ieva Florence) pirmās attiecību ainas. Lasīt vairāk ... |
Gatavojamies simtgadei
(1)
Līdz Latvijas neatkarības pasludināšanas simtgadei palikušas vien nedaudz vairāk par 500 dienām. Lasīt vairāk ... |
Paulo Šteinbergs Luksemburgā un Latvijā
Paulo Steinberg ir latviešu izcelsmes brazīlietis, kuŗš dzīvo un strādā ASV. Viņa tēvs ir dzimis Rīgā, bet 1905.gadā kopā ar saviem vecākiem pārcēlās uz dzīvi Brazīlijā. Tādēļ viesošanās Rīgā un klavieŗkoncerta sniegšana tēva dzimtenē ir vienlaikus arī pianista Paulo Šteinberga dzimto sakņu meklējumi. Lasīt vairāk ... |
Latvijā es jūtos vērtīga!
Savā grāmatā Dārlinga līkloči Astrīda Jansone par sevi raksta: Es sevi pieskaitu pie tā sauktās zudušās paaudzes. ( ) Savā ziņā arī tagad Latvijā pa reizei jūtos kā trimdinieks, tomēr piederības izjūta Latvijai ir stiprāka. Lasīt vairāk ... |
Jāņu festivāls 2017
Lielākās ārzemju latviešu Līgo svinības tradicionāli notiks Anglijā, Straumēnos Lasīt vairāk ... |
Ceļam tiltus
ELA priekšsēdis Kristaps Grasis 66. Amerikas Latviešu apvienības kongresā Čikāgā. Lasīt vairāk ... |
Latviešu biedrībai Norvēģijā, Oslo, jauna vadība
Kopsapulce ievēlēja valdi nākamajiem diviem gadiem: Ivars Rags, valdes priekšsēdis, Ieva Halvorsen, sekretāre, Kārlis Valdmanis, kasieris, Gita Belecka, Karina Cirse Kļaviņa, Iveta Priede ‒ valdes locekles. Lasīt vairāk ... |
Cilvēks, pār kuŗu laikam nav varas
Dziļas iekšējas kultūras cilvēks, smalkjūtīgs, korekts, taktisks. Arvien skaidri zināja sava darba vadošo līniju un prata mērķtiecīgi, neatlaidīgi un tomēr it kā nemanāmi uz to virzīt visu radošo grupu, nevis uzspiežot savu gribu, bet ierosinot. Šī cieņpilnā kollēģiālitāte sadarbībā ar operātoriem, māksliniekiem, aktieŗiem, uzticība viņu spēkiem, izpratnei un izjūtām radīja viņa grupā patiesu darbaprieku un augstas ētikas gaisotni. Lasīt vairāk ... |
"Mēs nevaram nedarīt!"
3. maijā, Imanta Ziedoņa dzimšanas dienā, Latgales vēstniecībā GORS, Rēzeknē, norisinājās ceturtā apbalvojuma Laiks Ziedonim laureātu cildināšanas ceremonija. Apbalvojuma laureātu vidū arī Laura Putāne, viņa kļuvusi par nominācijas Kedas laureāti. Lasīt vairāk ... |
Darba vīrs Eduards Silkalns
Vienmēr ir prieks šo enerģijas pilno cilvēku satikt, jo no Silkalna staro tāds draudzīgs lādzīgums. Arī viņa dzīves ritējums ir bijis gana interesants: agrie bērnības gadi Rīgā, pirmais skolas laiks Vācijā, tad ceļš uz Austrāliju; turpinās skolas gaitas, tad studijas un darbs Melburnas universitātes Skolotāju institūtā, kur viņš kļūst par docentu; pēc tam Vācija, kur no 1975. līdz 1978. gadam Silkalns bija Minsteres Latviešu ģimnazijas direktors un atkal Austrālija. Lasīt vairāk ... |
Vācijā aizritējis otrais latviešu radošo bērnu konkurss
Jau otro gadu Eslingenā risinājās latviešu kultūras biedrības SAIME rīkotais radošo bērnu konkurss Rādi, ko māki 2017. Uz konkursu bija ieradušies 16 latviešu bērni no dažādām Vācijas pilsētām. Lasīt vairāk ... |
Lielā talka Straumēnos
Talkas organizātori bija sagatavojuši dažādus uzdevumus, kuros ietilpa gan Straumēnu territorijas uzkopšana, vecās estrādes nojaukšana (par jaunas būvniecību drīzuma tiks izsludināts konkurss) un topošās āra terases mūra sienas jaukšana (ar stiprām latvju rokām!), kā arī krāsošanas darbi. Lasīt vairāk ... |
Atbrīvotāji vai okupanti ‒ parallēles un paradoksi
9. maijs Maskavā un 9. maijs Rīgā ‒ tās ir, var teikt, divas dažādas lietas. Lasīt vairāk ... |
Ir jāstāv pamatvērtību sardzē!
"Mums, ārzemju latviešiem, joprojām ir jābūt modriem, gataviem uz brīdi, ja atkal jāiet klauvēt pie lielvalstu vadību namdurvīm, ja Latvija tiek apdraudēta. To Amerikā teicami dara ALA. Izglītība. Ar latvisko izglītību it visās latviešu mītnes zemēs vistiešākajā veidā saistās mūsu tautas pastāvēšana. Esmu patiesi gandarīta par sadarbību ar Izglītības un zinātnes ministriju, ar to, ka premjērministrs Māris Kučinskis ir apstiprinājis valsts valdības attieksmi pret izglītību kā prioritāti. " Lasīt vairāk ... |
No Dieva un cilvēkiem neatkarīgi?
Pagājušajā nedēļā lielu Latvijas sabiedrības daļu satrieca ziņa, ka Latvijas Evaņģeliski luteriskā baznīca (LELB) varētu spriest par mācītāja Jura Rubeņa izslēgšanu no baznīcas dēļ viņa jaunākās grāmatas Viņa un Viņš. Mīlestība. Attiecības. Sekss. Lasīt vairāk ... |
Vai paši vēlamies un varam?
Nav tā, ka latviešu savstarpējās saziņas un vispār plašsaziņas līdzekļu latviešu valodā liktenis būtu pamests novārtā. Lūk, jau 12. aprīlī Ārlietu ministrijā Speciālo uzdevumu ministra Ata Sjanīša vadībā notika īpaša sēde, kuŗā, vērtējot pētījuma Atgriešanās Latvijā rezultātus, tika spriests arī par mediju pieejamību t. s. diasporai, vai, teiksim vienkārši, ‒ latviešiem ārzemēs. Lasīt vairāk ... |
Jaunā Stradiņa slimnīca gaida pacientus
Ieejot P. Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas jaunajā korpusā, kas ar pilnu jaudu sāks darboties no 1. jūnija un kurš izmaksāja 87 miljonus eiro, pacientus sagaidīs plašas, gaišas, modernas un plānojuma ziņā pārdomātas telpas. Lasīt vairāk ... |
