Par jauno gadu domājot
Kārlis Streips    03.01.2023

 

 

Sākšu ar cerību, ka visiem Brīvās Latvijas lasītājiem 2023. gads pienāca laimīgs un veiksmīgs. Lai būtu veselība, sirdsprieks un miers mums visiem!

 

Es jauno gadu sagaidīju mājas klusumā. Kad aiz loga skanēja salūtu paukšķēšana, gāju skatīties. Pāris reizes virs jumtiem izdevās redzēt skaistās ugunspuķes. Oficiāla salūta šogad Rīgā un citur Latvijā nebija, galvenokārt tāpēc, ka valstī patlaban ir daudz bēgļu no Ukrainas, kuŗiem sprādziena skaņa saistās ar kaut ko daudz baisāku.

 

Pāris dienas pirms Jaunā gada iekļuvu starpgadījumā. Vadīju raidījumu “Preses klubs” telekanalā TV24, kur, cita starpā, pateicu, ka man ir žēl to nabaga puišu, kuŗus Kremļa fašists principā ir nolaupījis un nosūtījis uz Ukrainu. Nākamajā dienā man piezvanīja kolēģis no televīzijas ar vēsti, ka manis teiktais ir sacēlis milzīgu vētru sociālajos tīklos, manis teiktajam piedēvējot tādu pašu negantumu kā tam, kuŗa dēļ pirms kāda laiciņa krievu telekanalam “Doždj” atņemtas apraides tiesības Latvijā. Bija ļaudis, kas aicināja mani atbrīvot no darba televīzijā.

 

Tas, ka man ir žēl izniekotu dzīvību, protams, ne mirkli nenozīmē, ka es atbalstu Kremļa fašista “speciālo militāro operāciju” kaimiņvalstī, nedz arī to genocīdu, kāds sākās pirmajā konflikta dienā un ir turpinājies līdz šī komentāra rakstīšanas brīdim. Taču daudz lasīts par faktu, ka šie jaunieši nudien uz Ukrainu tiek sūtīti bez jebkādām īpašām instrukcijām, bez pienācīga apģērba un visa pārējā. Jau pirms kāda laiciņa lasīju, ka Ukraina ir sākusi izmantot dronus ar skaļruņiem, lai iebrucēja spēkus aicinātu padoties un apsolot izturēties humāni un atbilstoši Ženēvas konvencijas prasībām. Ir cilvēki, kas padevušies, taču bija arī stāsts no kāda jaunieša, kuŗa grupā sākotnēji bija 570 vīru, bet pēc vienas nakts apšaudes no ukraiņu spēku puses, dzīvi palikuši mazāk nekā 200. Tīri cilvēciski man ir žēl, un saku vēlreiz – tam nav pilnīgi nekāda sakara ar manu viedokli par barbarismu, kāds tur notiek.

 

Vienai ļaužu grupai Latvijā 2023. gads ir sācies ar uzviju, un tie ir polītiķi un amatpersonas. Pērn Saeima pieņēma grozījumus likumā par valsts un pašvaldību amatpersonu kompensācijām, nosakot koeficientus, ar kādiem var aprēķināt šādu cilvēku algu uz pamatalgas pamata. Jūrmalā, kas allaž odusi pēc korumpētības, bija vajadzīgas tikai dažas minūtes, pirms vairākums nolēma, ka taps izmantots pats visaugstākais koeficients. Tā rezultātā Jūrmalas domes priekšsēdētājai alga 1. janvārī pieauga par visiem 54%! Saeimas priekšsēdētājam alga palielināta par veseliem 75%, un no polītikāņiem, protams, arguments ir un vienmēr būs tāds, ka likums to pieļauj. Kāpēc to apšaubīt?! Rīgas dome gan apšaubīja, nobalsojot par 2022. gada algu iesaldēšanu arī 2023. gadā. Var arī tā.

 

Gadu esam sākuši, īsti nezinot, kas notiks tālāk ar divām problēmām, kuŗas aizgājušajā gadā bija būtiskas. Gadu sākām ar mājsēdi sakarā ar pandēmijas plosīšanos. Pavasarī Latvijas valdība pakāpeniski atcēla ierobežojumus un prasības saistībā ar kovida vīrusu, un, godīgi sakot, man jau gandrīz aizmirsies par maskas nēsāšanu un ķēpāšanos ar vakcinācijas sertifikātu. Taču 30% Latvijas iedzīvotāju joprojām nav pat pirmo Covid-19 poti saņēmuši, kas nozīmē, ka aukstos laika apstākļos, kad cilvēki daudz vairāk laika pavada telpās, pieaugošs infekciju skaits ir gluži vai garantēts. Vien jācer, ka atkal būs vajadzīga tā maska un viss pārējais. 

 

Otrs, protams, ir jau Krievijas genocīds Ukrainā. Savā Jaunā gada uzrunā Kremļa fašists paziņoja, ka zaudējums nozīmētu viņa valsts suverenitātes bojāeju. Ukrainas prezidents runāja par savas valsts un tautas atjaunošanu. Putins principā apliecināja, ka viņš ir gatavs kaŗu turpināt. Gan Vecgada vakarā, gan Jaunā gada pirmajā dienā Kremļa raidītās raķetes un droni lidoja arvien, uzbrūkot civilpersonām un civiliestādēm. Jācer, ka fašistam kaut kad paredzamajā nākotnē sitīs pēdējā stunda. Nevaram zināt, kas notiks pēc tam, bet tas, kas patlaban notiek Ukrainā, īstenībā ir viņa viena paša lēmums un process. Veselais saprāts viņu acīm redzami ir atstājis. Mūsdienu Krievija ir tā pati totālitārā PSRS – vien ar izņēmumu, ka nav slēgtas robežas. Tas ļāva desmitiem tūkstošus vīriešu mukt tad, kad izsludināta mobilizācija. To nevarēja tie, kuŗiem nebija rocības pirkt dārgās aviobiļetes. Viņus arī fašists tagad izmanto par lielgabalgaļu!

 

Latvijā lielākais polītiskais notikums šogad būs Valsts prezidenta vēlēšanas maija beigās vai jūnija sākumā. Egils Levits vēl nav pateicis, vai viņš grasās kandidēt uz vēl četriem gadiem Rīgas pilī, bet nepārprotamais fakts ir tāds, ka 13. Saeima, kuŗā viņu 2019. gadā ievēlēja pirmajā kārtā un ar 61 balsi, bija pavisam citādāka nekā 14. Saeima. Jaunajā Saeimā, cita starpā ir partija Latvija pirmajā vietā, kuŗas boss un kādreizējais Latvijas polītikas “buldozers” Ainars Šlesers attiecībā uz Levita kungu septembrī un vēl pirms vēlēšanām paziņoja: “Prezidents nevar būt dzimis un audzis ārzemēs, viņam jābūt no Latvijas un jāsaprot, kas notiek Latvijā.”

 

Egils Levits ir dzimis 1955. gadā Rīgā. Levita ģimene no okupētās Latvijas emigrēja 1970. gadā, kad viņš bija pusaudzis. Teikt, ka viņš ir dzimis ārpus Latvijas nozīmē neko citu, kā ciniski melot. Šlesers bija deputāts arī tad, kad pirmajā un otrajā reizē tika ievēlēta cita persona, kuŗa piedzima Latvijā, bet lielāko mūža daļu pavadīja trimdā, - Vaira Vīķe Freiberga. Nevaram zināt, kā Šlesers balsoja 1999. gadā, kad viņa tika ievēlēta pirmoreiz. Bet pēc četriem gadiem arī viņa toreizējais polītiskā biznesa projekts “Latvijas Pirmā partija” jau pirms 8. Saeimas vēlēšanām paziņoja, ka, protams, protams, partija balsos par prezidentes atkārtotu ievēlēšanu. 88 balsis Freibergs kundze saņēma. Gandrīz noteikti arī Ainara Šlesera balsi. 

 

Jā, savdabīga bijusi Valsts prezidenta Levita pieeja jaunas valdošās koalīcijas veidošanai pēc pagājušā rudens vēlēšanām. Vienmēr vispirms nosaukts premjērministra kandidāts, pēc tam notiek sarunas par valdības koalīcijas veidošanu. Šoreiz bija otrādi – premjeram Krišjānim Kariņam bija jāuzrāda sarunu rezultāts, valdības deklarācija utt. pirms Levita kungs oficiāli viņu izvirzīja amatam. Bet manuprāt, tas nediskvalificē viņu no otra termiņa amatā. Vai tas tā būs – rādīs laiks.