![]() Aizslēgtās pasaules piezīmes 2020.gads vienkārši nozūmēts...
Šis Ziemsvētku laiks pienācis pavisam dīvaini, gads vienkārši ir nozūmēts, dažādās satikšanās zūmēšanas platformās aizgājusi virtuālā dzīve, un joprojām grūti pateikt, kad dzīve atgriezies ierastās sliedēs, un vai neizcelsies nemieri, protesti. Un cik dažādi biznesi spēs savilkt finanču galus kopā? Bet, vai tas mums var nozagt Ziemsvētku gaidīšanas prieku? Lasīt vairāk ... |
![]() Melu uzbrukums jeb Lielā kampaņa ir sākusies
Sākoties pandēmijai, pasauli pamazām pārpludināja visdažādākās teorijas un viltus ziņas. Meli un puspatiesības jau ir kļuvušas par daļu no dzīves, un diez vai var atrast kādu valsti, kuras iedzīvotājus viltus ziņu vilnis neskar. Lasīt vairāk ... |
![]() Cerēsim, ka vērsis gādās veiksmi!
Ir tāds teiciens - pēc kaŗa visi gudri. Kopš Covid-19 pandēmijas sākuma pagājis teju vesels gads, bet mēs tikai tagad sākam aptvert notiekošā mērogus un sekas. Dzirdēts, ka cīņa ar vīrusu atgādinot kaŗu. Lasīt vairāk ... |
![]() Prasa aizvākt krievu miernešus no Piedņestras
Kopš 15. novembrī Moldovas prezidenta vēlēšanu otrajā kārtā uzvarēja bijusī premjerministre, rietumnieciski noskaņotā Maija Sandu, kas saņēmusi 56,28 procentus balsu, apsteidzot līdzšinējo, prokremlisko prezidentu Igoru Dodonu (43,72 %), šajā nabadzīgajā, bet reizē auglīgajā zemē saka pūst jauns vējš, atgūta drosme runāt ar Kremli bez aplinkiem. Lasīt vairāk ... |
![]() Kā pulsē valsts ekonomiskā asinsrite?
Transports ir vitāli svarīgs priekšnoteikums mūsdienu ekonomikai. Šobrīd pastāvošo vēsturisko un technisko ierobežojumu dēļ Baltijas valstu eksistējošā dzelzceļa sistēma nav savietojama ar kontinentālās Eiropas standartiem. Rail Baltica, kas ir plānots kā Ziemeļjūras Baltijas koridora transporta sistēmas elements un aptver četras Eiropas Savienības dalībvalstis Igauniju, Latviju, Lietuvu, Poliju un netieši arī Somiju, nodrošinās ātrus, drošus un videi draudzīgus dzelzceļa pakalpojumus gan pasažieru, gan kravu pārvadājumiem starp Baltijas valstīm un tālāk caur Poliju uz citām Eiropas valstīm. Lasīt vairāk ... |
![]() Mainās attieksme pret reliģiju
(7)
Latvija nav īpaši reliģioza zeme. Jau pieminētais Pew Research Center pētījums liecina, ka Latvijā reliģija ir svarīga tikai 10 %, vismaz reizi mēnesī baznīcu apmeklē 16 % iedzīvotāju. Identiski dati ir Vācijā, Zviedrijā, Lielbritānijā un Šveicē. Eiropas rekordisti savā vienaldzībā pret baznīcu ir igauņi - tikai 6 % no viņiem uzskata, ka reliģija ir svarīga. Lasīt vairāk ... |
![]() Par lielāko krizi Latvijā kopš neatkarības atjaunošanas
Par valdības darbu jāteic, ka premjēra uzdevums ir nepateicīgs proti, jācenšas saglabāt veselo saprātu, pieņemot lēmumus, kas piecu partiju koalīcijā brīžam kļūst par neiespējamo misiju, jo, no vienas puses, jācenšas neapturēt ekonomiku, bet, no otras puses, jāsargā cilvēku veselība un dzīvība. Lasīt vairāk ... |
![]() Otrais vilnis uzdod jautājumus
Pasaulei pāri veļas Covid-19 pandēmijas otrais vilnis. Ne tikai Eiropā un Amerikā, nu jau arī Latvijā atkal aug saslimušo skaits. Un tomēr šis laiks būtiski atšķiras no pavasaŗa. Lūk, dati par visvairāk cietušo (rēķinot uz iedzīvotājiem) Eiropas valsti Beļģiju. Saslimušo skaits pandēmijas sākumā, aprīlī, bija vidēji 1400 cilvēku dienā. Savukārt novembŗa pirmajās dienās 14 000, tātad desmit reizes vairāk. Lasīt vairāk ... |
![]() Vai ministra demisija mainīs politisko kultūru Latvijā?
Uz šo jautājumu pirmā atbilde, ne mirkli neapdomājoties ir nemainīs. Kā tajā sakāmvārdā: notiks, kad pūcei aste ziedēs. Pēdējo nedēļu notikumus apdomājot ar vēsu prātu, varētu teikt, ka cerība ir un ka vismaz dažās partijās vai to apvienībās varbūt kaut kas varētu mainīties. Lasīt vairāk ... |
![]() Trampa ietiepība, Putina apkjērība
Krievijas Federācijas prezidents Vladimirs Putins atteicās (!) apsveikt Džo Baidenu (Ķīnas prezidents Sji vilcinājās sešas dienas, kamēr apsveica). Putina preses sekretārs Dmitrijs Peskovs paskaidroja, ka esot vēl jānogaida "oficiālie rezultāti", kaut gan visas pasaules prezidenti, premjeri, karaļi un emīri par vēlēšanu iznākumu nešaubījās. Lasīt vairāk ... |
![]() Vēlēšanas Amerikā: skats no malas
Latvijas žurnālisti arī aptrakuši! Kāda mums daļa par to, ko nespējam ietekmēt! Lieka enerģijas tērēšana un nervu bojāšana. Tas pats kā vērot divu amerikāņu beisbola komandu spēli. Lasīt vairāk ... |
![]() Vai ārkārtas situācija ne tikai valstī, bet arī Latvijas valdībā?
Katra cilvēka dzīvība ir svarīga. Tāpēc šodien valdība uzklausīja veselības speciālistus un sadzirdēja viņu viedokli, ka ir jārīkojas izlēmīgi un tūlīt, jo citādi varam zaudēt kontroli pār pandēmijas uzliesmojumu, kā tas jau novērots ne vienā vien Eiropas valstī, piektdien, 6. novembrī, pamatojot ārkārtējās situācijas izsludināšanas nepieciešamību, skaidroja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš. Lasīt vairāk ... |
![]() Tās balsis, tās balsis!
Ta lielā, ilgi gaidītā diena pienāca, pagāja... Diena, kuŗu amerikāņi nevarēja vien sagaidīt, - 4. novembris, kad varēja balsot par ASV prezidentu. Lasīt vairāk ... |
![]() Vai Latvijā tiks ieviesta ārkārtas situācija jeb Vai atbildīgs ir tikai vīruss?
(1)
Arī Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs pirmdien preses konferencē sacīja, ka pret ierobežojumiem vajadzētu izturēties nopietnāk. Lasīt vairāk ... |
![]() Eiropa izaicinājumu priekšā
(2)
Eiropa atrodas milzīgu politisku, drošības un demogrāfisku izaicinājumu priekšā. Cilvēku kalns tai blakām kļūst aizvien lielāks, teju vai vienīgais aizsprosts - Vidusjūra. Lasīt vairāk ... |
![]() Par cilvēka tiesībām
(1)
Kopdzīves likums, savukārt, nav vajadzīgs viendzimuma pāriem vien. Kad 2013. gadā sabruka lielveikals Zolitūdē, pie kompensācijas par zaudēto dzīvesbiedru tika visas sievietes izņemot vienu, kura ar savu ilggadīgo partneri (vīrieti) bija dzīvojusi civillaulībā un līdz ar to valsts acīs nebija "pareizi" apprecējusies. Gan viņai, gan citiem nelaulātiem pāriem, tajā skaitā viendzimuma pāriem, ir stipri mazāk tiesību valsts likumdošanā nekā precētiem cilvēkiem. Lasīt vairāk ... |
![]() Vai pēdējā mierīgā nedēļa pasaules polītikā?
Rudens nav bijis mierīgs Covid-19, priekšvēlēšanu kampaņa ASV, protesti Baltkrievijā, Krievija un opozicionāra Navaļnija indēšana ir tikai daži svarīgākie jautājumi. Vīrusa klātbūtne radījusi brīžam pat dīvainu gaisotni ar visdažādākajām sazvērestības teorijām, notiekošais izskatās kā traģēdija, kas reizēm pārtop farsā. Lasīt vairāk ... |
![]() Labo pārmaiņu pilsēta
No 2018. un 2019. gados Liepājā atgriezušies 200 ārzemēs dzīvojošie Latvijas iedzīvotāji. Patiesībā viņu skaits varētu būt krietni lielāks, jo ne jau visi ir apzināti. Es sastapos ar diviem atbraucējiem, kuŗi bija atstājuši savu dzimto pilsētu, ilgus gadus pavadījuši Rīgā un ārzemēs, tomēr atgriezušies Liepājā. Lasīt vairāk ... |
![]() Piemineklis valstsvīram, kas būvēja Latviju
(4)
Piektdienas, 23. oktobŗa dienvidū Jaunjelgavā kuplā ļaužu pulkā vainīgi atklāja pieminekli Teodoram Hermanovskim (1883-1964) - Latvijas republikas pirmajam satiksmes ministram, valstsvīram, kuŗš smagajā Latvijas valdības Liepājas periodā 1919. Gadā līdz ar saviem tiešajiem pienākumiem darbojās arī kā finanču, tieslietu, tirdzniecības un rūpniecības un zemkopības ministrs. Lasīt vairāk ... |
![]() Tauta bez robežām
(1)
Laikā, kad pasaules uzmanība pievērsta Covid 19 pandēmijas otrajam vilnim un nu jau pavisam tuvajām prezidenta vēlēšanām ASV, mazāk ievēroti palikuši notikumi, kas citā brīdī atrastos ziņu virsrakstos. Viens no tādiem - bruņotais konflikts Kalnu Karabahā, faktiski kaŗš starp Armēniju un Azerbaidžānu. Lasīt vairāk ... |
Arhīvs
2025 (4) 2024 (57) 2023 (79) 2022 (119) 2021 (101) 2020 (94) 2019 (71) 2018 (76) 2017 (51) 2016 (63) 2015 (88) 2014 (102) 2013 (21) 2012 (12) 2011 (15) |