Polītiskās ieceres
Kārlis Streips    13.04.2021

 

 

6. aprīlī beidzās kandidātu sarakstu iesniegšana 5. jūnijā paredzētajām pašvaldību vēlēšanām Latvijā. Kopumā 41 novadā un valstspilsētā (jaunvārds administrātīvi territoriālo reformu kontekstā) iesniegti 324 saraksti ar 5599 kandidātiem.

 

Pirms četriem gadiem pašvaldību vēlēšanas notika 118 territorijās. Tās veidotas 2009. gadā, kad valsts likvidēja kādreizējo rajonu sistēmu un tā vietā izveidoja novadus, daudzi no kuŗiem izrādījās esam dzīvotnespējīgi, jo tie vienkārši bija pārāk maziņi. Tāpēc 2019. gadā valdība ķērās klāt pie jaunām reformām, šoreiz ar mērķi pašvaldību skaitu ievērojami samazināt. Ap to tapa daudz lauzti šķēpi. Bija polītiķi, kuŗi gribēja vēl mazāku novadu skaitu, citi atkal  lielāku. No dažādiem esošajiem novadiem nāca sūdzības no serijas „mēs negribam pievienoties tam novadam” vai „gribam pievienoties tam tur”. Debates Saeimā bija starp gaŗākajām debatēm Latvijas parlamenta vēsturē. Pēdējā brīdī deputāti centās „iebīdīt” dažādas pārmaiņas, taču 2020. gada 10. jūnijā, pēc vairāku simtu uz pēdējo lasījumu iesniegtu priekšlikumu izskatīšanas, deputāti Administrātīvo territoriju un apdzīvoto vietu likumu pieņēma ar 58 balsīm par, 12  ‒ pret un,  20 deputātiem atturoties. Laikā kopš reformu pieņemšanas Satversmes tiesā iesniegtas vairākas sūdzības no pašvaldībām atkal par to pašu. Vienā gadījumā tiesa prasību jau ir apmierinājusi, un Saeimai nācās steigšus grozīt likumu. Vairākos citos gadījumos lietas joprojām ir konstitūcionālās tiesas priekšā.

 

Vēlēšanas šogad nebūs pašā lielākajā pašvaldības territorijā mūsu valstī, proti,  Rīgā, jo ārkārtas vēlēšanas Latvijas galvaspilsētā notika pagājušā gada augustā pēc iepriekšējās Rīgas domes atlaišanas tā paša gada sākumā. Sākotnēji vēlēšanas bija paredzētas aprīlī, Covid-19 pandēmijas dēļ atliktas līdz augustam, un augustā Rīgas iedzīvotāji beidzot atbrīvojās no desmit gadu perioda, kuŗā Rīgā bija saimniekojis visnotaļ korumpēts režīms. Taču augustā ievēlētā dome turpinās darbu nevis līdz šī gada, bet gan – līdz 2025. gada pašvaldību vēlēšanām.

 

Atgādināšu, – lai piedalītos šajās vēlēšanās, ārvalstīs dzīvojošajiem Latvijas pilsoņiem vēl līdz 24. aprīlim ir laiks piereģistrēties portālā Latvija.lv, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes mājaslapā, vai arī kādā no Latvijas vēstniecībām, ja pilsonim attiecīgajā pašvaldības territorijā ir vai nu reģistrēta dzīvesvieta vai arī nekustāmais īpašums. Ja minētās instances konstatēs, ka tāds ir, pilsonis e-pastā saņems vēlēšanu materiālus. Laika vairs nav daudz, tāpēc, ja kāds lasītājs vēlas piedalīties, jāpasteidzas.

 

Šogad pirmoreiz sarakstus vēlēšanām drīkstēja iesniegt tikai reģistrētas polītiskas partijas vai apvienības, ne vairs vēlētāju apvienības. 2017. gadā, piemēram, Aglonas novadā vislabākos rezultātus uzrādīja saraksts ar pagalam prozaisku nosaukumu – „Par sadarbību mūsu novadā”. Tas saņēma apmēram 20% balsu un divus no deviņiem mandātiem novada domē. Iespējams tāpēc, ka novadā atrodas slavenā bazilika, vēlētāji pārējās balsis sadalīja patiesi kristīgi, pa vienam mandātam uzticot katram no atlikušajiem astoņiem sarakstiem. Neviens pats nepalika kandidātos. Jauki!

 

Šogad bijušais Aglonas novads ir Preiļu novadā, un Preiļu novadā kandidātus piedāvās septiņi saraksti. Preiļu novadā taps vēlēti 15 deputāti. Vislielākajā,  Ogres novadā – 23, tad  mazākos novados 19, bet vēl mazākos novados, arī Preiļos – 15 deputātu. Daugavpilī, Jelgavā, Jūrmalā un Liepājā vēlēs 15, bet Rēzeknē un Ventspilī – 13 deputātus. No minētajiem 5599 kandidātiem, 61,4% ir vīrieši. Desmit kandidātiem saraksta iesniegšanas brīdī bija 18 gadu, kas ir jaunākais vecums, kad drīkst kandidēt. Vienam  kandidātam ir  91 gads! 68,8% kandidātu ir augstākā izglītība, 20% -- vidējā, bet vienam procentam (56 kandidātiem) tikai pamatskolas izglītība. Kandidēs arī dubultpilsoņi – trīs ar Amerikas, divi ar Lietuvas un pa vienam ar Bulgārijas, Īrijas, Krievijas, Libānas, Somijas un Spānijas pilsonību. 68,6% kandidātu sevi ir atzīmējuši kā latvieši. Nākamās lielākās grupas ir krievi, poļi, baltkrievi, lietuvieši un ukraiņi. 87% no kandidātiem norādījuši reģistrētu dzīvesvietu kā pamatu kandidēšanai. Interesantā kārtā, 191 kandidāts ir ar reģistrētu dzīvesvietu Rīgā, kur, kā minēju, vēlēšanas šogad nenotiks. Acīmredzot tie ir cilvēki, kuŗiem citur ir darbavieta vai nekustamais īpašums.

 

Vislielākā izvēle šogad būs iedzīvotājiem Ropažu novadā, kas  ir viens no Rīgas guļamrajoniem. Centrālās vēlēšanu komisijas mājaslapā redzams, ka tur ir pieteikti 14 saraksti. Visas Saeimā pārstāvētās partijas, turklāt tās, kuŗas lielajā polītikā ir apvienībās, Ropažu novadā šogad startē atsevišķi – partija „Par” atsevišķi no „Latvijas attīstībai”, Zemnieku savienība atsevišķi no Zaļās partijas u.tml. Pēdējā piereģistrētā partija bija KPV LV, kuŗa spēja savākt tikai septiņus kandidātus uz kopumā 19 iegūstamajiem mandātiem. KPV LV jau labu laiku jūk pa visām vīlēm, nekādus nopietnus rezultātus, manuprāt, arī šīgada pašvaldību vēlēšanās tai nesagaidīt. Tiesa, ar piebildi, ka pašvaldību vēlēšanās bieži vien svarīgāka ir vietējā, nevis nacionālā atpazīstamība.

 

Pirms iepriekšējām pašvaldību vēlēšanām pāris novados problēma bija tāda, ka uz vēlēšanām nepieteicās neviens, un nācās pagarināt termiņu, līdz kāds tika pārliecināts tomēr kandidēt. Šogad tā  nenotika. Vismazākais sarakstu skaits 5. jūnijā būs Valkas novadā un Ventspils novadā, abos gadījumos pa trim sarakstiem. Ventspils gadījumā ir arī cita lieta. Kārtējo reizi partijai „Latvijai un Ventspilij” saraksta pirmajā vietā ir... Aivars Lembergs, lai gan šogad viņa spēju kandidēt sarežģī fakts, ka viņš pirms apmēram mēneša tika apsūdzēts ļoti smagos noziegumos un patlaban sēž cietumā – vismaz līdz brīdim, kad būs pieejams pilnais tiesas spriedums. Bet tas būs tikai pēc pašvaldību vēlēšanām. Lemberga kungs arī kandidēja ļoti gaŗā tiesas procesa laikā un katru reizi tika ievēlēts ar uzviju. "Filozofija" Ventspilī tradicionāli ir bijusi ar nosaukumu – "jā, viņš zog, bet dalās arī ar citiem".  Tā ir drausmīgi ciniska attieksme pret polītiku, bet,  tā kā esmu audzis Čikāgā, zinu, ka korupcija pašvaldību līmenī nav sērga tikai Ventspilī vai Latvijā vien.