Brīvības koks
Sallija Benfelde    18.04.2023

 

 

ASV trešais prezidents Tomass Džefersons (1743-1826) savulaik sacīja, ka Brīvības koks ik pa laikam ir jāaplaista ar patriotu un tirānu asinīm. Kaŗa gads Ukrainā ir skarbs atgādinājums, ka šobrīd ar savām asinīm visu mūsu Brīvības koku dzīvu uztur ukraiņi.

 

Īsā atmiņa

Protams, pat Eiropas Savienībā (ES) ne visu valstu līdeŗi saprot vai grib saprast, kas patiesībā notiek. Piemēram, Francijas prezidents Emanuels Makrons savā vēlmē kļūt par Eiropas līderi, patiesībā ir izdarījis visu, lai par tādu nekļūtu. Acīmredzot Makrons ir „aizmirsis” Otrā pasaules kaŗa vēsturi un joprojām runā par kaut kādu vienošanos ar Krieviju, par to, ka nevajagot tik ļoti cieši sadarboties ar ASV. Viņa nostāja mazliet mainījās, kad savulaik viņš tomēr iedrošinājās apmeklēt Ukrainu un redzēja tur okupantu pastrādāto zvērību sekas.

 

“Baltais zvirbulis” ES ir Ungārijas premjers Viktors Orbāns, kuŗu kaut kādos rāmjos izdodas noturēt, vien brīdinot, ka Ungārija var nesaņemt miljonus no ES atbalsta fondiem. Lai gan jau labu laiku ir skaidrs, ka Ungārijā valda daļēja diktatūra, reformas medijos un tiesu varā viņa partijai dod gandrīz neierobežotu varu, ir vērts arī atcerēties, ka neatkarīgā un brīvā valstī demokratiju un brīvību nojauc pilsoņi paši, aizmirstot, ka Brīvības koks nav mūžīgi zaļojošs, ja to nekopj. Tēlaini izsakoties, ungāri ir izvēlējušies tā saknes smērēt ar sviestu un barot ar desu. Pagājušā gada aprīļa vēlēšanās uzvarēja Orbāna partija “Fidesz”, iegūstot 53 procentu balsu. Protams, var bažīties, ka esošajā situācijā valdošajā partijā, iespējams, viltoja kādus vēlēšanu biļetenus. Vairāki eksperti pēc vēlēšanām norādīja, ka Ungārijas vēlēšanu sistēma, vēlēšanu apgabalu izveide, mediju kontrole – viss ir izdarīts tā, lai “Fidesz” uzvarētu arī visās nākamajās vēlēšanās. Turklāt Orbāns bija ļoti dāsns: sociālā programma (13. pensija pensionāriem), cenu ierobežošana degvielai un pārtikai. “Atšķirībā no tā, ko daudzi prognozēja pirms vēlēšanām, ka varbūt Krievijas brutālais kaŗš Ukrainā kaut kādā veidā mainīs cilvēku attieksmi – tas ir izrādījies par labu tieši “Fidesz” partijai un Orbānam, jo ļoti aktīvi priekšvēlēšanu kampaņā tieši pēdējā mēneša laikā tika izmantoti naratīvi par miera un kaŗa pretnostatījumu – sakot, ka balsojot par “Fidesz”, jūs balsojat par mieru, par stabilitāti Ungārijā, turpretim, ja jūs nobalsojat par opozīcijas partijām – tad var gadīties, ka Ungārija tiek ierauta militārā konfliktā," toreiz skaidroja Latvijas vēstniece Ungārijā Agnese Kalniņa. 

 

Pateicoties Orbānam, kuŗš ar Krieviju ir noslēdzis līgumu par lētākiem energoresursiem, ignorējot ES sankcijas, izskatās, ka  ungāriem lielu iebildumu pret Orbāna diktatora centieniem nav. Jāpiebilst arī, ka „treknāka sviestmaize” ir  veicinājusi arī Ungārijas iedzīvotāju „atmiņas zudumu”. Ir aizmirsta izrēķināšanās ar brīvības un neatkarības aktīvistiem. Pēc Staļina nāves Ungārijā sākās nopietni protesti un nemieri. 1956. gadā. ungāri pieprasīja „sodīt noziedzīgos valsts vadītājus, pārskatīt Ungārijas un PSRS attiecības, ievērojot vienlīdzības principu un neiejaukšanos otras valsts iekšējās lietās, izbeigt valsts „koloniālo statusu” un izvest no Ungārijas padomju kaŗaspēku. Bija arī prasības atjaunot nacionālo simboliku un svētkus, atcelt militāro un krievu valodas apmācību augstskolās. Cita starpā tika prasīts sarīkot brīvas vēlēšanas. 24. oktobra rītā Ungārijas galvaspilsētā ienāca 6000 padomju kaŗavīru, vairāk nekā 400 tanku un bruņumašīnu. Pie parlamenta ēkas kaŗavīri atklāja uguni uz demonstrantiem. Sākās kauja, abās pusēs bija kritušie. Tajā pašā dienā valstī ieradās PSRS emisāri – PSKP CK prezidija locekļi Anastass Mikojans un Michails Suslovs, VDK priekšsēdētājs Ivans Serovs un armijas ģenerālštāba priekšnieka vietnieks Michails Maļiņins. Tūdaļ pēc sacelšanās apspiešanas sākās masveida aresti – pavisam padomju un ungāru drošības dienesti arestēja ap 5000 ungāru, 846 no tiem tika ieslodzīti Padomju savienības cietumos. Padomju iebrukuma rezultātā bojā aizgāja 2800 Ungārijas pilsoņu, 12 000 tika ievainoti. 200 000 ungāru pameta valsti un emigrēja uz Rietumiem.”* Rietumiem toreiz bija citas rūpes, tie neatsaucās ungāru lūgumam palīdzēt, negribēja vērsties pret PSRS.

 

Lūk, to visu daudzi ungāri ir “aizmirsuši”. Un, šķiet, ik pa laikam Padomju savienības “varoņdarbus” – ne tikai Ungārijā – vēlas „aizmirst” ne viens vien.

 

 

Ko domā Krievijas iedzīvotāji?

Par spīti cezūrai, nav tā, ka Krievijā nav iespējams uzzināt, kas notiek Ukrainā – protams, ja vien to vēlas zināt. Tomēr aptaujas liecina, ka iedzīvotāju attieksme nav būtiski mainījusies, un tas ir dīvaini, pat ja atceras, ka daudzi anonīmajās aptaujās saka to, ko gribētu dzirdēt vara. Salīdzinot ar pagājušā gada rudeni, protesta noskaņojums sabiedrībā ekonomisku iemeslu dēļ ir pieaudzis tikai no 17 līdz 18 procentiem šī gada martā. Tādos prostestos piedalīties būtu ar mieru tikai 16 procenti iedzīvotāju, liecina Levadas centra aptaujas. Visvairāk neapmierināto, protams, ir maznodrošināto iedzīvotāju vidū. Ja protesti notiku polītisku iemeslu dēļ, tajos piedalītos vēl mazāk iedzīvotāju – to ir apstiprinājuši vien 12 procenti aptaujāto, turklāt to, ka pēc viņu domām valsts polītika ir pareiza, apstiprina 26, bet tikai septiņi procenti iedzīvotāju uzskata, ka valsts virzās nepareizā virzienā. Jau kopš pagājušā gada sākuma ir pieaudzis iedzīvotāju „pircēju optimisms”, turklāt cenu paaugstināšanās īpaši nav ietekmējusi preču iegādi. Aizvien augošais optimisms deformē arī pagātnes uztveri saistībā ar inflāciju. Ar vārdu sakot, iedzīvotāji negrib un neredz to, kas notiek Krievijas ekonomikā. Tajā pašā laikā 47 procenti maznodrošināto iedzīvotāju augsto cenu dēļ ir spiesti atteikties no visu nepieciešamo pārtikas produktu iegādes. Divas trešdaļas šo iedzīvotāju ir spiesti atteikties no lielāku vajadzīgo preču iegādes. Pat to vidū, kuŗi ir pietiekami labi nodrošināti, tikai puse iedzīvotāju var atļauties nopirkt vajadzīgās preces, jo tās ir dārgas. Visvairāk to, kuŗi spiesti atteikties no ierastās pārtikas un mājsaimniecības precēm, ir gados vecāku iedzīvotāju vidū. Piemēram, no tiem, kuŗi ir vecāki par 55 gadiem, 34 procenti nevar nopirkt visu vajadzīgo pārtiku, jo nav naudas.

 

Aptaujā šī gada martā par to, kas iedzīvotājus visvairāk uztrauc, 58 procenti atbildēja, ka tas ir cenu pieaugums, 33 procenti uzskata, ka tā ir „specoperācija” Ukrainā, konflikts ar Rietumiem un sankcijas, bet 26 procenti aptaujāto atbildēja, ka viņus visvairāk uztrauc korupcija un kukuļdošana.24 procenti uztraucas par pensijas vecuma palielināšanu un pensiju reformu, tikpat daudzi raizējas par nabadzību un to, ka tā palielinās. Savukārt 22 procenti aptaujāto sacīja, ka vissliktākais ir tas, ka ir mājokļu problēmas –  to trūkst, daudzi dzīvokļi ir avārijas stāvoklī, hipotēku kredīti ir ļoti dārgi. Arī veselības aprūpe uztrauc 22 procentus iedzīvotāju. Negāciju uzskaitījums ir plašs, bet vismazāk, tikai četrus procentus iedzīvotāju uztrauc pilsonisko tiesību un demokratisko brīvību ierobežošana.

 

 

Kaŗš Ukrainā – aizvien nežēlīgāks

Tikmēr okupanti Ukrainā turpina slepkavot mierīgos iedzīvotājus, Krievija pat vairs neslēpj, ka raķešu un artilērijas triecieni tiem mērķēti pa dzīvojamām mājām. Piemēram, piektdien, 13. aprīlī, apšaudē Slovjanskā gāja bojā 15 cilvēki un vēl 22 tika ievainoti. Raķetes trāpīja vairākiem daudzdzīvokļu namiem, bijā gājušo vidū ir arī divus gadus vecs bērns, tikai ievainota četrpadsmit gadus veca meitene. Piektdien, 16. aprīlī, pa Zaporižjes apgabala apdzīvotajām vietām diennakts laikā notika 101 raķešu un artilērijas triecieni. Tika iznīcināta baznīca, ir ievainotie. Naktī uz piektdienu Mikolajivas apgabalā pa Sņigirivku notika desmit raķešu triecieni, nogalināti divi pusaudži – puisis un meitene. Hersonā un Berislavā okupanti no bezpilota droniem uzbruka policistiem, trīs tika ievainoti. Pēdējo dienu laikā apšaudēs Doņeckā ievainoti četri civiliedzīvotāji. Sumu apgabala Šostkinskā uzlidojumā, izmantojot aviobumbas, tika sagrauts psichoneiroloģiskais internāts. Glābējiem izdevās tā iemītniekus evakuēt.

 

Baiso bojā gājušo un ievainoto sarakstu, arī sabiedrībai nozīmīgu sagrauto ēku sarakstu varētu turpināt. Ir arī labās ziņas: Lieldienās gūstekņu apmaiņā mājās atgriezušies 130 ukraiņu cīnītāju. Trešdaļa no viņiem skaitījās bezvēsts pazudušie. Pavisam kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā pagājušā gada 24. februārī no gūsta ir izdevies atbrīvot 2015 ukraiņus. Vēl jāpiebilst, Ukrainas armijas ģenerālštabs ziņo, ka svētdien, 16. aprīlī, bojā gājušo okupantu skaits jau ir pārsniedzis 182 tūkstošus. Ir iznīcinātas 308 lidmašīnas, 3657 tanki, 293 helihopteri un daudz citas militārās technikas. Tomēr nekas nebeidzas, un nevar prognozēt, vai kaŗš šogad beigsies, jo Krievija to zaudēs. 

 

Tādēļ mēs nedrīkstam aizmirst, ka Brīvības koks nav mūžīgs, ja mēs to vairs neredzam aiz ikdienas rūpēm un priekiem.

*avots:E.Jākobsons,  www.laikmetazimes.lv