EIROPAS LATVIEŠU LAIKRAKSTS
Meklējot latviešu ciemus Krievijā
125589
Ingvars Leitis un Uldis Briedis dodas ceļā 1975. gadā. Foto: Uldis Briedis

   05.07.2022

 

 

Padomju laikā mūziķis Ingvars Leitis un fotogrāfs Uldis Briedis 1975. gadā veica savdabīgu ceļojumu - viņi nolēma apciemot latviešu ciemus Sibīrijā un Baškīrijā, kurus bija izveidojuši 19. gadsimta otrajā pusē no Latvijas izceļojušie ļaudis. Neviens līdz tam vēl nebija ciemojies šajās kolonijās, un ziņas par latviešu dibinātajiem ciemiem bija reti sastopas Padomju Savienības informācijas telpā. 

 

Ingvars Leitis un Uldis Briedis izdomāja braukt ar velosipēdiem tūkstošiem kilometru pāri visai Padomju Savienībai - no Rīgas uz Vladivostoku. Slepenais, padomju varas nesankcionetais mērķis bija atrast un apmeklēt latviešu ciemus, lai satiktu to iedzīvotājus un iemūžinātu viņu stāstus audioierakstos un portretus fotogrāfijās. 

 

Sekoja sešu mēnešu garš ceļojums, nereti ekstrēmos apstākļos, kuru laikā viņi bija pirmie ciemiņi no Latvijas tādos latviešu ciemos kā Bakaldīna un Arhlatvieši Baškīrijā, Rižkova un Lejas Bulāna Sibīrijā, Omskas apgabalā, Suhonoja un Kamenska Krasnojarskas apgabalā un citur. Par leģendāro velobraucienu ir izdota grāmata "Latviešus Sibīrijā meklējot", kurā Ingvars Leitis raksta: “Līdz Arhlatviešiem 22 kilometri. Dienasgrāmatā par šo posmu man pilna vesela lapa, sīki aprasktīts katrs ceļa līkums, katra mežmala un kalnu siluets. Pirma tuvošanās latviešu ciemiem vienmēr izraisa īpašu maģiju, un tā tas ir ar visiem…”.

 

Kopš 1975. gada brauciena latviešu kolonijas Sibīrijā un Baškīrijā ir kļuvušas par daudzu pētnieku galamērķi, arī muzejs un pētniecības centrs “Latvieši pasaulē” kopā ar LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta Latviešu folkloras krātuvi 2015. gadā īstenoja ekspedīciju uz Sibīrijas latviešu ciemiem.

 

Magnetofons, izmantots veloekspedīcijas Rīga-Vladivostoka laikā 1975. gadā, apmeklējot latviešu ciemus Baškīrijā un Sibrijā. 

Ingvars Leitis nopirka šo magnetofonu velobrauciena laikā par 150 rubļiem, pa ceļam uz Lejas Bulānu. Ceļojuma laikā viņš ar šo aparātu ierakstīja Sibīrijas latviešu dziesmas un stāstus, kuri glabājas Latviešu folkloras krātuves digitālajā arhīvā www.garamantas.lv: Jau ar pirmo dziesmu laika mašīna ir klāt ar savu maģiju. Absolūti unikāls skanējums, nekad nekas tāds nav dzirdēts un nekur citur arī tāda nebūs… Magnetofona ierakstā šī magija vairs neparādās - droši vien tam vajadzīga kāda augstas kvalitātes apartūra…

 

 

 


 

Dziedātājas un vijolnieki Suhonojā, Krasnojarskas apgabalā 1975. gadā. Pirmā rinda no kreisās: Alma Egle, Minna Rasa ar kokli, Otīlija Briede, Marta Sausiņa. Aizmugurē: Arturs Alksnis un Mārtiņš Egle. Foto Uldis Briedis


 

Atpakaļ