EIROPAS LATVIEŠU LAIKRAKSTS
Laiks atvadīties no ilūzijām
117300
Foto: AP/Scanpix

Juris Lorencs    06.07.2021

 

 

Piektdien, 2. jūlijā Lietuvas valdība izsludinājusi valstī ārkārtējo situāciju. Varētu domāt, ka tas saistīts ar Covid-19 pandēmiju. Tomēr ne! Šis lēmums pieņemts pēc tam, kad vienas dienas laikā pie Baltkrievijas robežas aizturēts rekordliels nelegālo imigrantu skaits - 150 cilvēki. Nākamajā dienā - atkal jauns rekords, nu jau 160 robežpārkāpēji. Kopš gada sākuma līdz 4. jūlijam Lietuvā no Baltkrievijas jau iekļuvuši 1100 nelegālie imigranti. Tas ir vienpadsmit (!) reizes vairāk nekā visā 2020. gadā kopā. Kas viņi ir? Un kāpēc viņi nāk? Tie nepavisam nav baltkrievi, kuŗi bēg no prezidenta (faktiski - diktatora) Aleksandra Lukašenko režīma. Lielākā daļa- Irākas, Irānas, Sīrijas, Afganistānas, Jemenas, Eritrejas, Kamerūnas, Mali, Gvinejas, Nigērijas un citu "eksotisku valstu" pilsoņi. Vai arī cilvēki, kuri par tādiem uzdodas. Parasti viņiem nav dokumentu, tie esot "nozaudēti". Tad jājautā - kā gan viņi iekļuvuši Baltkrievijā? Atbilde ir pavisam vienkārša - ar Baltkrievijas valdošā režīma un personīgi Lukašenko svētību. Atbildot uz Eiropas Savienības sankcijām, Lukašenko paziņojis, ka Baltkrievija vairs neaizsargās Eiropu no nelegālajiem imigrantiem, narkotiku tirdzniecības un kontrabandas.

 

18. jūnijā Latviju darba vizītē apmeklēja Lietuvas premjerministre Ingrīda Šimonīte. Man bija izdevība viņu sastapt un intervēt laikrakstam "Latvijas Avīze". Uz jautājumu, vai nelegālo imigrantu ienākšana Lietuvā no Baltkrievijas ir stihiska vai organizēta, saņēmu sekojošu atbildi: "Organizēta! Bēgļi, kas bieži vien ir ekonomiskie migranti un labākas dzīves meklētāji, ar lidmašīnām no Bagdādes ierodas Baltkrievijas galvaspilsētā Minskā un no turienes uzsāk ceļu uz kāroto Eiropu. Saprotams, tas nevar notikt bez režīma ziņas. Ja agrāk baltkrievu robežsargi šādus robežas šķērsotājus pieņēma atpakaļ, tad tagad viņi tēlo "nezinīšus", sakot - mēs neko neesam redzējuši, mēs nezinām, kas tie par cilvēkiem. Vēl vairāk - ir novērots, ka viņi pat noslēpj, notīra robežpārkāpēju atstātās pēdas".

 

Skaidrāk vairs nevar pateikt! Tagad zināms, ka pastāv īpašas "tūrisma firmas", kas organizē iespējamo robežpārkāpēju pārvietošanos no Tuvajiem Austrumiem uz Minsku un tālāk jau uz Lietuvas robežu. Saprotams, par samaksu. Pati mazākā summa, kas tiekot iekasēta par šādu pakalpojumu, ir 1500 eiro. Tomēr lielākais Lukašenko režīma ieguvums mērāms nevis naudā, bet gan polītikā. Jo pašreizējie bēgļu plūdi nav nekas cits kā smalka atriebība par Lietuvas atbalstu Baltkrievijas opozīcijai. Modernā hibrīdkaŗa metode, kuŗā kā ierocis tiek izmantoti bēgļi, patvēruma meklētāji, migranti, nelegālie ieceļotāji utt.- nosaukumam pat nav nozīmes. Pasaules pieredze liecina, ka cietējas vienmēr ir bēgļus uzņemošās valstis. Jo bēgļi automātiski nozīmē ekonomisku slogu, drošības problēmas, ievazātas slimības, noziedzības pieaugumu un iekšpolītisku nestabilitāti. Arī valsts reputācijas riskus. Jo vienmēr var nofotografēt kādu neapmierināto, kādu apvainoto, kuŗš kliedz- mani aizskar, mani diskriminē, kur manas cilvēktiesības!

 

Lukašenko “skolotājs” ir Turcijas prezidents Redžeps Erdogans. Tieši viņš bija tas, kurš Tuvo Austrumu migrantiem 2015. gada vasarā atvēra vārtus uz Eiropu. "Vecajā kontinentā" ieplūda 1, 5 miljoni "jauno eiropiešu", pārsvarā no Sīrijas, Afgānistanas un Irākas. Saskaņā ar Eiropas Savienības valstu vienošanos, Latvijai pienācās uzņemt 250 bēgļu. Līdz 2016. gada rudenim Latvijā tika izmitināti ap 70 bēgļi. Iepazinušies ar vietējiem apstākļiem, viņi Latviju atzina par "nepiemērotu" un pārcēlās uz Rietumeiropu. Tolaik vairāki desmiti Latvijā pazīstamu cilvēku parakstīja atklātu vēstuli valsts augatākajām amatpersonām "Bēgļu uzņemšana- nevis apdraudējums, bet iespēja Latvijai". Lūk, daži teikumi no tās: "Tikai pagājušā gada laikā no Latvijas aizbraukuši vairāk nekā 22 tūkstoši cilvēku- aptuveni 2000 katru mēnesi. Mēs esam pārliecināti, ka šādā situācijā uzskatīt divos gados paredzēto 250 bēgļu uzņemšanu par apdraudējumu ir absurdi. Turklāt ne tikai tāpēc, ka šo cilvēku skaits ir niecīgs, bet arī tāpēc, ka jaunu cilvēku piesaiste ir iespēja Latvijas attīstībai... Mēs lūdzam nenovērtēt par zemu iespēju, ka, uzņemot bēgļus un nodrošinot tiem labvēlīgus apstākļus, Latvijas valsts varētu iegūt izcilus mūziķus, architektus, zinātniekus un biznesa līderus".

 

Laiks visu salika pa vietām. Nekādi mūziķi, architekti, zinātnieki un biznesa līderi ne uz Eiropu, ne vēl jo vairāk uz Latviju neatbrauca. Tas, ko naivā Eiropa sev dabūja uz kakla, bija agresīvs, "Rietumu labumus" paģērošs pūlis, kuŗš par tādām lietām kā integrācija vietējā sabiedrībā tikai pasmejas. Tāpat skaidrs, ka starp bēgļiem ir arī "Islāma valsts" atbalstītāji un iespējamie terroristi. Mani gan vairāk uztrauc tas, ka dažiem cilvēkiem Latvijā šķiet pieņemama doma par to, ka aizbraukušos tautiešus varētu aizstāt ar sīriešiem vai irākiešiem.

 

Bet ko mums darīt šodien? Kopš jūlija sākuma uz 679 kilometrus gaŗās Lietuvas - Baltkrievijas robežas sāk strādāt arī Eiropas Savienības robežsardzes aģentūras Frontex darbinieki. Aizturētie nelegālie imigranti tiek izmitināti telšu pilsētiņās un skolās, ar ko neapmierināti vietējie iedzīvotāji. Reaģējot uz notikumu attīstību Lietuvā, arī Latvija pastiprinājusi Baltkrievijas robežas apsardzi. Latvijai ir 173 kilometrus gaŗa robeža ar šo valsti, no kuŗas desmit kilometri iet pa vidu Daugavai. Gan uz Lietuvas, gan Latvijas robežas ar Baltkrieviju nav īpašu nocietinājumu, vien novērošanas kameras un sensori. Kā redzam, migrantiem tas netraucē. Protams, vienmēr pastāv iespēja mēģināt pielabināties Lukašenko. Tomēr tas nav akceptējams ne polītiski, ne morāli. Turklāt Baltkrievijas diktators nav prognozējams, viņa solījumiem nevar ticēt. Varbūt tiešām jasāk domāt par īpaša žoga celtniecību uz robežas ar Baltkrieviju? Par šādu rīcību nevajadzētu kautrēties. 2015. gada vasarā Ungārija uzcēla 175 kilometrus gaŗu īpaši asu dzeloņstiepļu žogu uz robežas ar Serbiju un 523 kilometrus gaŗu - uz robežas ar Horvātiju. Izlēmīgā rīcība ļāva pilnībā apturēt nelegālo migrāciju. Arī ASV prezidents Tramps neredzēja citu ceļu kā apturēt migrāciju no Meksikas. Ir pienācis pēdējais laiks atvadīties no illūzijām, noņemt rozā brilles un ieraudzīt pasauli tādu, kāda tā patiesībā ir- nedroša, neprognozējama un bīstama.

 

 

 


 

Atpakaļ


Apskatīt komentārus (0)



atstāj tukšu: atstāj tukšu:
vārds:

JŪSU KOMENTĀRS:


Ievadiet drošības kodu:

Visual CAPTCHA