Vēstnieks Ilgvars Kļava viesojās Minsterē
   27.11.2012

Ceturtdien, 8. novembrī, Latvijas vēstniekam Ilgvaram Kļavam bija iespēja ierasties Minsterē. Viņu aicināja vācu korporācija Rheno-Guestphalia, kas regulāri savās mājās rīko referātus dažādu valstu vēstniekiem. Šoreiz kārta bija pienākusi Latvijai, un vēstnieka referāts bija „Latvijas ceļš uz eiro”.

Vizītes ietvaros bija iekļautas tikšanās ar Minsteres pilsētas galvu Beāti Vilhjalmssonu, ar pārstāvjiem no starptautisko uzņēmēju biedrības Minsterē un apkārtnē (Dr. Hilmi Saleh), ar evaņģeliskās baznīcas superintendanti Meike Frīdrichu. Taču latviešiem vissvarīgākā tikšanās laikam bija tā, kad vēstnieks ar saviem uzticamajiem palīgiem Inesi Birģeli un Helmūtu Salnāju uz pāris stundām pēcpusdienā iebrauca Latviešu centrā Minsterē! Vēstnieks aplūkoja LCM ēku, lielāko uzmanību pievēršot bibliotēkai un archīvam, un pašās beigās apmēram stundu laika pavadīja draudzīgā atmosfairā ar tautu, ar tiem dažiem, kas varēja izbrīvēt laiku un aiziet no darba nedaudz agrāk. Nīls Ebdens, Latviešu kopības Vācijā priekšsēdis, pastāstīja par Minsteres latviešu ģimnāzijas vēsturisko nozīmi.  Tieši tās dēļ arī uzcēla samērā lielo ēku – Latviešu centru. Ebdens  uzsvēra, ka LKV pārstāv visus Vācijas iedzīvotājus.

Tikšanās laikā par galveno tematu  kļuva sadarbība starp latviešu tautu, kas mīt ārzemēs, un pašu Latviju. Vēstnieks atgādināja, ka valsts pārstāvjiem ir grūti runāt ar vairākām mazām latviešu biedrībām ārzemēs, un tādēļ galvenais sarunu partneris ir PBLA. Latviešu kopība ir ELA – Eiropas Latviešu apvienības biedre,, savukārt ELA ietilpst PBLA. „Mazās Minsteres” pārstāvjiem un aizstāvjiem nav īsti pa prātam kaut ko tādu dzirdēt, bet tā nu tas ir, un ir arī pilnīgi saprotami, ka Latvija labprātāk komunicēs ar jumta organizācijām.

Sarunās kārtējo reizi noskaidrojās, ka no Vācijas braukt uz Latviju gribēs vienīgi tie, kuŗi Latvijā pelnīs tikpat labi kā Vācijā, tie, kas nāks ar izkoptām zināšanām un pieredzi vai arī tie, kas ir apveltīti ar sevišķu ideālismu, kuŗi spēj arī realizēt idejas un nospraustos mērķus. Latvijas ekonomiskais stiprums ir iekļūšana nišās, tomēr LV ir maza un tai grūti izpildīt masīvus pasūtinājumus, kaut vai visu atzītā kvalitātīvo bioproduktu piegādāšana nekad nenotiktu pietiekamos apmēros, lai izkonkurētu,s piemēram, Ķīnu.

Vakarā vēstnieks iepriekš rūpīgi sagatavotā prezentācijā pārsteidzoši zinīgai visu vecumu publikai stāstīja  par Latvijas ceļu uz eiro. Tas, ka krize skāra Latviju agrāk par citām valstīm, piemēram, par Spāniju vai Grieķiju, ļāvis Latvijai veiklāk un ātrāk risināt ekonomikas problēmas. Latvija, piemēram, pat nav izņēmusi visu sev atvēlēto parādu! Publika pauda  izbrīnu, cik pacietīgi Latvijas cilvēki ir pieņēmuši daudzos ierobežojumus, nav dauzījuši logus, u.tml.. Jautāts tika gan par migrāciju  no Latvijas un arī uz Latviju, kas ne vienmēr ir iepriecinoša un lielā mērā  ekonomiskas dabas parādības. Vēstnieka viedoklis  ir tāds, ka Latvija katrā ziņā sasniegs eiro noteikumus un jau 2014. gadā tur būs eiro,  lats jau tagad ir piesaistīts eiro. Pēc oficiālās uzrunas aizsākās jautras sarunas, klātesošie bija sagatavojuši daudz interesantu jautājumu.

Nolēmām, ka tādi braucieni uz atsevišķām latviešu grupiņām no vēstniecības puses ir vēlami un pat nepieciešami, jo sniedz jaunus iespaidus. Minsteres latvieši tiešām bija pagodināti, ka vēstnieks un citi vēstniecības pārstāvji varēja viņus apciemot. Līdz nākamai reizei!

Zuze K Krēsliņa Sila

Foto:  Ovens Sneiders 
LKV priekšsēdis Nīls Ebdens pasniedz vēstniekam Ilgvaram Kļavam Alberta   Spoģa grāmatu par MLĢ