EIROPAS LATVIEŠU LAIKRAKSTS
Tā stunda ir situsi!
21296

   15.02.2012

Ceru, ka izlasīsiet šo rakstu pirms 18. februāŗa. Jo tā būs liktenīga diena. Brīvās Latvijas redakcija un izdevēji ir pūlējušies, lai avīze tiktu izsūtīta dienu agrāk, un es ceru, ka saņemsit avīzi laikā.

18. februārī, Tautas nobalsošanā, mums būs vēsturiska, neatkārtojama iespēja apliecināt mīlestību pret mūsu valodu un ticību valsts nākotnei. Ja katrs pavalstnieks uzskatīs  par svētu pienākumu piedalīties sava viedokļa izteikšanā balsojot, tad būsim pasaulei parādījuši, ka paši esam ar mieru aizstāvēt Latvijas pamatvērtības. Un, ja to parādīsim, tad pasaule mūs uzklausīs un aizstāvēs. Bet ja ne? Es baidos. Es baidos, ka Jāņa Jaunsudrabiņa aprakstītā “brīnišķīgā sala pasaules jūrā” varētu arī noslīkt.

Daudzi nacionālbolševika nepavalstnieka Lindermana iesākto kampaņu par krievu valodu kā otru valsts valodu izjūt kā draudīgu vēju uz ādas, vēju, kas pūš no Krievijas. Krievija tādējādi bez mērķa nebūtu ieguldījusi miljonus šajā referenduma kampaņā, arī lai atbalstītu Saskaņas centru Saeimas vēlēšanās. Krievija  to dara tieši cerībā, ka tādējādi varēs īstenot savus ğeopolītiskus mērķus, turklāt sākot tieši ar Latviju. Un kuŗš ņemsies pārliecināt, ka Krievijas ğeopolītiskie mērķi nav Latvijai naidīgi.

2011. gada oktobrī Krievijas premjērs Putins, teica: “Padomju Savienība sabruka. Bet kas ir Padomju Savienība? Tā pati Krievija, bet ar citu nosaukumu.” Pēc Putina domām, PSRS bojāeja ir “vislielākā 20. gadsimta ğeopolītiskā katastrofa”. Tātad, kamēr Putins vada Krievijas valdību, jebkuŗa patriotiska Krievijas ierēdņa mērķis būs “Krievijas” atkalapvienošana. Un runas par Latvijas krievu “pašcieņas izjūtas saglabāšanu” ir tikai ierocis šī mērķa īstenošanā. Salīdzinājums ar Hitlera pieeju Sudetu zemei trīsdesmitajos gados, manuprāt, nebūtu pārspīlējums. Un kas tad spēlēs Konrada Henleina lomu – Ušakovs?

Es zinu, ka ikviens mūsu lasītājs sevi uzskata par lojālu valsts aizstāvi. Es zinu arī, ka ikviens mīl un ciena latviešu valodu un kultūru. Zinu - ikvienam  rūp Tēvzemes liktenis. Stunda ir situsi! Nevis ar ieročiem, bet ar zīmuļiem, ar balsošanas zīmēs ievilktiem krustiņiem  atzīmē PRET 18. februārī cīnīsimies par mūsu valodas un senās kultūras izdzīvošanu. Un neiesim vieni paši! Lai katrs paņem kādu slīdzi!

Gandrīz pirms  simt gadiem, 1915. gada 19. jūlijā, Krievijas valsts domnieki J. Goldmanis un J. Zālītis Pēterpilī uzrunāja latviešu tautu (teksta autors bija Kārlis Skalbe):

Latvju dēli, atsaucaties, - pati dzimtene jūs sauc! Un jūs, kas esat izklīduši pa tāliem svešiem lielceļiem un minat bēgļu tekas, - apstājaties: dzimtene jūs sauc!

Toreiz runa bija par cīņu ar ieročiem. Kaut mūsu ienaidnieki nav vēl uzdrošinājušies ar varu apdraudēt mūsu tēvutēvu mantojumu, tomēr 18. februārī aizstāvēsim mūsu valodu, kultūru un latvisko valsti. Mudināsim ikkatru pavalstnieku piedalīties referendumā un ar skaidru skatu uz nākotni balsosim PRET, PRET, PRET!

Aivars Sinka
 


 

Atpakaļ


Apskatīt komentārus (0)



atstāj tukšu: atstāj tukšu:
vārds:

JŪSU KOMENTĀRS:


Ievadiet drošības kodu:

Visual CAPTCHA