EIROPAS LATVIEŠU LAIKRAKSTS
„Mērnieku laiki” vācu valodā
22676

   05.04.2012

Misiņa bibliotēkas lielajā zālē 22. martā atvēršanas svētkus piedzīvoja pilnīgs brāļu Kaudzīšu romāna „Mērnieku laiki” tulkojums vācu valodā „LANDVERMESSERZEITEN”. Lai arī nozīmīgais latviešu literātūras darbs jau tulkots krievu, lietuviešu un igauņu valodā, vācu valodā - vienā no lielākām Rietumeiropas valodām - tas iznāk pirmo reizi.

Tulkotājs ir Latvijas latvietis Valdis Bisenieks, vācu valodas korrekciju veicis ārzemju latvietis Austris Grasis.

Dīvaini un pat mazliet sāpīgi ir atzīt, ka grāmata iztulkota un izdota bez jebkādas Latvijas valsts institūcijas atbalsta. Ar ko gan citu kā ar „Mērnieku laikiem” var Vācijā, Austrijā un Šveicē stāstīt par latviešiem, tādējādi  ieinteresējot par pašu Latviju. Katrā ziņā vācu valodas zemēs mītošiem latviešiem tagad ir iespēja izcili apdāvināt savus vācu mēlē runājošos draugus.

„Mērnieku laiku” vācu izdevums ir vēsturnieka Kaspara Kļaviņa personiskais darbs un paša financējums. Liels paldies viņam par to. Priecē arī  vācu profesoru atzinumi, ka „Mērnieku laiki” tulkojums vācu valodā ieņems goda vietu Eiropas Savienības (ES) projektā Reading Europe. Projekta uzdevums ir apzināt Eiropas Savienības tautu izcilus literātūras darbus, kas citām tautām Eiropas Savienībā līdz šim bijuši mazāk zināmi.

„Mērnieku laiki” atgādina, ka latviešu kultūrai ir simtiem gadu ilga cieša saikne ar vācu valodu. Latviešu eiropiskie pamati ir veidojušies lielā mērā mijiedarbībā ar vācu kultūru. Šī mijiedarbe turpinājās arī Latvijas brīvvalsts  pirmskaŗa posmā - piemēram, banku organizācija atbilda Vācijas paraugam - kā Latvijas Krājbanka, tā kooperātīvās bankas.

Der zināt, ka viena no pirmām padomju okupācijas akcijām bija Ģermānistikas katedras slēgšana Latvijas Universitātē.

Būtu labi, ja vācu valodā pārtulkotie  „Mērnieku laiki” kļūtu par  tiltu uz šodienas it sevišķi  jau Vācijas ekonomikas kultūru, kas atkal ir vadošā Eiropā. Šis tilts Latvijai ir vajadzīgs, lai tiktu prom kā no padomju melu un zagšanas, tā no neliberālas alkatības kultūras.

Kārlis Āboliņš


 

Atpakaļ


Apskatīt komentārus (2)



atstāj tukšu: atstāj tukšu:
vārds:

JŪSU KOMENTĀRS:


Ievadiet drošības kodu:

Visual CAPTCHA