EIROPAS LATVIEŠU LAIKRAKSTS
Lielie lauza galvu: G8 & NATO
24119

   01.06.2012

Šogad abi svarīgākie globālie „lēmēju saieti” gandrīz saplūda vienkop: Lielais Astoņnieks - G8 - sanāca uz apspriedi Kempdeividā, un tūlīt pēc tam Čikāgā pulcējās NATO dalībvalstu vadītāji uz kārtējo - 25. sammitu.

Man vēl spilgtā atmiņā palikusi NATO 21. galotņu apspriede , kas notika Rīgā 2006. gadā. Tās dalībnieku kopskats ar prezidenti Vairu Vīķi-Freibergu pašā vidū bija atjaunotās Latvijas Republikas zvaigžņu stundas simbols. Es patlaban lasu Jāņa Ūdra grāmatu Zigfrīda Meierovica trīs Annas un nodomāju: šis dižais diplomāts viņsaulē droši vien šai brīdī staroja laimē...

Latvijai NATO dalībvalsts statuss nācis tikai par labu, un nevalsts organizācija LATO, kas populārizē šīs alianses principus, dara svētīgu darbu.

Sāksim ar G8: vispār jau pēcpadomju Krievija tika mākslīgi, mazliet paternālistiski jeb aizbildnieciski piestiķēta klāt tām septiņām patiesi augsti attīstītajām valstīm, varētu pat ironiski pateikt - "kā piektais ritenis". Un visai zīmīgs signāls, kas vēstī par Krievijas augošo nepatiku pret Rietumiem, ir trešo reizi "kronētā" prezidenta Putina aizstāšana ar Medvedevu, kas tagad īstenībā kļuvis tikai par ierēdni, nevis par lēmēju.

Kempdeividā ASV prezidents Obama lūkoja pierunāt Vakareiropas lielvalstu vadītājus saskanīgi un mērķtiecīgi risināt sasāpējušo eirozonas finanču problēmu, taču Francijas prezidenta vēlēšanu iznākums saduļķoja ūdeni: kanclere Merkele bija pieradusi "radoši sastrādāties" ar līdzīgi viņai konservatīvi noskaņoto Sarkozī, bet Elizejas pils jaunais saimnieks Olands drīzāk ir eiroskeptiski noskaņots.

Paskatīsimies: ja nu pagalam izmisusī Grieķija sasteigto ārkārtas vēlēšanu rezultātā tomēr neizstāsies no eirozonas, G8 dalībnieku vaigos varbūt atgriezīsies sārtums.

NATO galotņu apspriedes gaidās Obamas administrācija kopā ar Čikāgas lielvecāko Emanuelu (prezidenta neseno tuvāko līdzgaitnieku Vašingtonā) pārvērta "vēja appūsto" lielpilsētu aplenktā cietoksnī: lidgrieži jeb hēlikopteri bez mitas sanēja debesīs, neskaitāmos jumtos bija sasēdušies snaipeŗi, gājējus un braucējus tirdīja gandrīz kā Bagdadē. Vārdu sakot - drošība über alles.

Ietekmīgā Londonas žurnāla The Economist ievadrakstā izskanēja brīdinājums: NATO nedrīkst atslābināties, aliansei jāpaliek modrai, jo Krievija, kuŗas imperiskās ambīcijas vairs neatbilst sabrukušās PSRS potenciālam, joprojām izpaužas visai agresīvos žestos. Krievijas bruņoto spēku ģenerālstāba priekšnieks Nikolajs Makarovs bez aplinkiem draudēja, ka Maskava patur sev tiesības vērst pirmo triecienu (first strike) pret amerikāņu antiraķešu sistēmām Polijā un Rumānijā. Krievija pēdējā laikā rīkojusi militārus manevrus telpā, kas robežo ar Baltijas valstīm.

Ņemot vērā šo Kremļa augošo agresīvitāti, ikvienam jābūt gandarītam, ka Čikāgā nolemts: NATO dalībvalstu kaŗa lidmašīnu patrulēšana Baltijas valstu debesīs turpināsies arī pēc 2014. gada. Psīcholoģiski tas ir ļoti svarīgi...

Indiešu politologs M.K. Bhadrakumars norāda, ka aiz centrālā "puduŗa", kuŗā ietilpst 28 NATO dalībvalstis, var saskatīt nākamo slāni: valstis, kas skaitās NATO globālie partneŗi - Japāna, Dienvidkoreja, Austrālija, Jaunzēlande, Katara, Apvienotie Emirāti, Gruzija. Jā gan, Gruzija, kuŗai ir izredzes kļūt par pilntiesīgu NATO dalībvalsti. Ne velti Putina pirmā "ārzemju vizīte" pēc viņa trešās inaugurācijas bija ciemošanās faktiskajos Krievijas protektorātos - Abhāzijā un Dievidosetijā.

25. NATO galotņu apspriedē nolemts, ka 2014. gadā šīs alianses dalībvalstu kaŗaspēks tiks izvākts no Afganistānas. Vienpadsmit gados, kas sekoja Džordža V. Buša lēmumam "iejaukties, lai nestu brīvību Afgānistānai", maz kas panākts: tiesa, Bin Ladens ir atrasts un novākts, Al Kaidas vadība pārvietojusies uz Jemenu un citiem "kaktiem", bet fanātiskie talibi joprojām kontrolē plašus novadus un negrasās nolikt ieročus.

Un vai tad deviņu gadu kaŗš Irakā, kas maksājis dzīvību četriem tūkstošiem amerikāņu kaŗavīru, atnesis šai Divupju zemei mieru, saticību un kārtību? Parlamentārā sistēma tur ir tukša čaula, jo sunītus, šiītus un kurdus tā arī neizdevās piespiest, lai viņi sadzīvo vienas valsts ietvaros. Taisnība ir Kiplingam: ir austrumi, ir rietumi, un tie nekad nesastapsies... un nekādi mācīti orientālisti no rietumiem tur netiks galā.

Franks Gordons


 

Atpakaļ


Apskatīt komentārus (0)



atstāj tukšu: atstāj tukšu:
vārds:

JŪSU KOMENTĀRS:


Ievadiet drošības kodu:

Visual CAPTCHA