Lieldienu sveiciens
   05.04.2012

Un redzi, Jēzus nāca tām pretim un sacīja:
 Esiet sveicinātas! Bet tās piegāja pie
 Viņa, apkampa Viņa kājas un krita Viņa
 priekšā pie zemes. Mat.28,9.

Esiet sveicinātas! Esiet sveicināti! - šie dzīvā Kristus vārdi īpaši atskan Lieldienās - paceļas pāri šūpolēm un krāšņi krāsotām olām. Kārlis Skalbe šos svētkus attēlo kā skaidru dzintaru, kuŗā redz pirmos akmentiņus, kas salasīti aiz istabas sasilušās smiltīs, - piemin skostu galus, kas lien ārā no pelēkām rugainēm, bet viņš arī uzsveŗ, ka ir svarīgi mums pašiem nokāpt kapa tumsā un uznest augšā Lieldienu atziņu, ka no nāves rodas dzīvība. Augšāmcelšanās brīnumu var saņemt tie, kas sirdī slēguši visu evaņģelija vēsti, kas garā ir vienoti ar Pestītāja šīs zemes dzīvi un dziļi izjutuši Golgatas sāpes.

„Esiet sveicinātas!” Kristus teica savām draudzenēm - Marijai Magdalēnai un otrai Marijai, kad tās skumju pilnu sirdi bija nākušas apmeklēt Viņa kapu. Viņām bija lemts pirmajām skatīt Lieldienu brīnumu. Augšāmcelšanās spēkā ir sarakstīta visa Jaunā derība, un līdz ar to kristīgā Baznīca joprojām pastāv droši.

“Bet tās piegāja pie Viņa, apkampa Viņa kājas un krita Viņa priekšā pie zemes,” - Lieldienu aicinājums mums ikvienam liek zemoties dzīvā Kristus priekšā, Viņam kalpot ar visu sirdi un dvēseli. Mēs atzīstam ka ar Viņu labais uzvar ļauno, mīlestība ir stiprāka par naidu un dzīvība ir stiprāka par nāvi. To visu apvij Skalbes slavenais pants:

Par katru stundu Dievam pateicos,
Par elpu vienu, par katru nodzīvotu dienu.
Un, ja ar man tik sāpes tiek,
Par katru stundu Dievam pateicos,
Ka Viņš man dzīvot liek.
Man arī aiziet būtu prieks,
Kā aiziet strauti, pazūd sniegs.
Prāvests emeritus Juris Jurģis