Latviešu valoda nosargāta
   20.02.2012

Apkopotie rezultāti no visiem 1035 vēlēšanu iecirkņiem liecina, ka sestdien notikušajā valodas referendumā par oficiālā statusa piešķiršanu krievu valodai „par” nobalsojuši 24,88% vēlētāju, bet „pret” – 74,8%.

Kopumā piedalījušies 70,49% jeb gandrīz 1,089 miljoni balsstiesīgo pilsoņu, kas lielākais vēlētāju skaits tautas nobalsošanās pēc neatkarības atgūšanas. Latgale ir vienīgais reģions, kurā vairākums iedzīvotāju atbalstījuši valsts valodas statusa noteikšanu krievu valodai. Šajā reģionā par Satversmes grozījumiem balsoja 78 736 jeb 55,57% no balsstiesīgajiem, savukārt pret balsoja 62 369 jeb 44,02%. Vairākums divvalodības atbalstītāju Latgalē ir Daugavpilī un Rēzeknē, kā arī piecos novados ‒ Dagdas, Daugavpils, Krāslavas, Ludzas un Zilupes. Visi šie novadi robežojas ar Krieviju vai Baltkrieviju. Aglonas, Baltinavas, Balvu, Ciblas, Ilūkstes, Kārsavas, Līvānu, Preiļu, Riebiņu, Rugāju, Vārkavas, Viļakas, Viļānu un Rēzeknes novadi nobalsojuši „Pret”. Ja no Latgales „atskaita” Rēzeknes, Dagdas, Daugavpils, Krāslavas, Ludzas, Zilupes novadus un pilsētas - Daugavpili un Rēzekni, un apskatās pārējos 13 novadus + Varakļānu (tagad Vidzemē) tad pret bija tikai 29 %. Neskatoties uz to Rēzeknes pilsētas mērs Aleksandrs Bartaševičs (Saskaņas centrs) uzskata, ka ir jādomā par reģionālās valodas statusa piešķiršanu krievu valodai Latgalē.

Ārzemēs tautas nobalsošanā kopā piedalījušies 39 703 pilsoņu, kas salīdzinot ar pēdējām divām Saeimas vēlēšanām ir pieaugums gandrīz trīs reizes. Pret divvalodību Latvijā ārzemēs nobalsoja 31 461 jeb 79,24 procenti balsstiesīgo, bet par – 8163 jeb 20,56% balsstiesīgo. Īrijā (1712 – „par” krievu valodu, 3142 – „pret”), savukārt Lielbritānijā (3972 – „par”, 12 020 – „pret”).

D.M.