EIROPAS LATVIEŠU LAIKRAKSTS
Ietiepīgi atsakās, nekaunīgi prasa
20886

   27.01.2012

Antilatviskuma triecienbrigādes nerimstas. Vēl nebija paspējis izvērsties referendums ar prasību piešķirt krievu valodai otras valsts valodas statusu, t. i., grozīt LR struktūru, padarot to par divu nāciju valsti, kad tika ierosināts cits referendums - ar mērķi automatiski piešķirt LR pavalstniecību it visiem pašreizējiem nepilsoņiem – vienalga, vai viņi runā vai nerunā, vai negrib runāt latviski, vai jūt piederību Latvijai vai ne.

Nepilsoņi... Es jau reiz paudu viedokli, ka angliskais ieraksts LR dokumentos - alien - ir aplams un aizvainojošs, akcentējot "svešādību". Būtu - arī juridiski - pareizāk nepilsoņu apzīmējumam lietot terminu resident ačķirībā no citizen.

Ar gandarījumu jākonstatē, ka pēdējā gadu desmitā nepilsoņu skaits sarucis no pusmiljona 2000. gadā līdz 290 tūkstošiem pērn, t.i., viņu īpatsvars salīdzinājumā ar LR iedzīvotāju kopskaitu samazinājies no 21,2 % līdz 14,1 %. Tātad pāri par 200 tūkstošu krievvalodīgo sekmīgi naturalizējušies, apliecinot elementāru valsts valodas apguvi un vismaz formālu priekšstatu par himnu, valsts iekārtu un pamatprincipiem.

Patlaban jaunās pretlatviskās kampaņas ierosinātāji saceļ jezgu ap atlikušajiem 290 tūkstošiem nepilsoņu: tie, raugi, ir Latvijas atstumtie pabērni, aparteida upuŗi, otrās šķiras cilvēki u.tml.

Rīgas krievvalodīgajā avīzē Vesti Segodņa Elīna Čujanova apraud nabadziņus, kuŗi nespēj naturalizēties un kļūt par LR pavalstniekiem vecuma, slimības (?) vai nabadzības dēļ: vecīšiem par vēlu nodarbināt smadzenes, un dažiem nav naudas latviešu valodas kursiem. Šie argumenti nepārliecina, jo divos gadu desmitos, kopš sabrukusi "viņu valsts" - PSRS, bija iespējams kaut vai "uz ielas" iemācīties runāt latviski. Lai gan jāatzīst, ka ne mazums latviešu viņus diemžēl uz to nemudina, jo atbild krieviski - tā ērtāk...

Taču tai pašā Elīnas Čujanovas rakstā no maisa izlien pamatīgs īlens: izrādās, ka krievvalodīgo jauniešu vidū pārsvarā ir principiāli nepilsoņi. Viņi nevēlas apgūt latviešu valodu, uzskatot pašu prasību to iemācīties par pazemojumu. Čujanova savā rakstā citē, ko teicis kāds jaunietis Andrejs: "Nacionālistu grupa sagrābusi varu republikā, gandrīz pusei savu iedzīvotāju atņēmusi visas tiesības. Naturalizācija man nav pieņemama. Pirmkārt, tas nozīmētu atzīt varas leģitimitāti. Bet es to nevaru pieņemt. Otrkārt, kam man jānoliek eksāmens? Mazizglītotiem ļautiņiem, kas apsēsti ar vienpusīgu vēstures skaidrojumu? Nu, atvainojiet..."

Tādu nav mazums. Negrib, un cauri! Taču šis apstāklis nav traucēklis tiem, kuŗi, izpildot nezināma (?) pasūtinātāja uzdevumu, tagad izvērsuši jaunu parakstu vākšanas kampaņu. Jaunās kustības nosaukums ir Za ravnije prava (Par vienādām tiesībām). Tās koordinātors Andrejs Tolmačovs aicina vākt parakstus referendumam ar prasību: piešķirt LR pavalstniecību visiem nepilsoņiem, neko neprasot!

To viņi sauc par taisnību, un viņu sauklis skan: "Visi kopā pret tumsu." Kāds patoss!

Vispirms esot jāsavāc 10 000 LR pavalstnieku paraksti. Otrs posms – 155 000 parakstu. Trešais posms - referendums. Lai tajā uzvarētu, vajadzīgs 230 000 balsu. Jau pirmais posms prasīšot - pēc likuma - vienu gadu. Bet iniciātori esot gana pacietīgi un mērķtiecīgi.

Apbēdina tas, ka ne tikai Einārs Graudiņš, kam Dienā ir savs blogs, bet arī pazīstamais latviešu žurnālists Sandris Točs šo prasību atbalsta.

Šo kustību vada Miroslavs Mitrofanovs un Jurijs Petropavlovskis (kam LR valdība pavalstniecību liegusi). Tā ir tā pati PCTVL, kas 10. Saeimas vēlēšanās izgāzās un 11. Saeimas vēlēšanās nepiedalījās. Tagad viņi grib apiet Saskaņas centru no kreisās puses un iegūt radikālāko krievvalodīgo simpatijas.

Pilnīgu atbalstu šai kampaņai apliecinājuši: Jurijs Aleksejevs - tīmekļa portāla IMHOclub.lv galvenais redaktors (tas pats, kas pirms dažiem gadiem bija gatavs "atgriezties Latvijā uz tanka"); Vjačeslavs Altuchovs - Latvijas Krievu kopienas prezidents, ekonomikas zinātņu doktors, profesors; Viktors Guščins - vēstures zinātņu kandidāts, Baltijas vēsturisko un sociālpolītisko pētījumu centra direktors; Pāvels Kirillovs - avīzes Čas galvenais redaktors.

Un man vēl gribējās ticēt, ka Čas tomēr nav tik griezīgi agresīvs kā Vesti Segodņa!

Franks Gordons


 

Atpakaļ


Apskatīt komentārus (0)



atstāj tukšu: atstāj tukšu:
vārds:

JŪSU KOMENTĀRS:


Ievadiet drošības kodu:

Visual CAPTCHA