EIROPAS LATVIEŠU LAIKRAKSTS
Loģika Saeimā, jukas Rīgas domē
106755
F64

Kārlis Streips    04.06.2019

 

 

Pretēji atsevišķi polītiķu prognozēm, Saeimai pagājušajā trešdienā, 29. maijā, bija vajadzīga tikai viena balsošanas kārta, lai par Latvijas jauno Valsts prezidentu ievēlētu Eiropas tiesas tiesnesi Egilu Levitu. Pirms pāris nedēļām Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece pavēstīja, ka, viņasprāt, bez jebkādām šaubām būšot vajadzīgas vairākas kārtas. Uz augsto amatu bija trīs kandidāti. Zaļo un zemnieku savienība izvirzīja Latvijas tiesībsargu Juri Jansonu. Tie pieci deputāti, kuŗi jau šī parlamenta sasaukuma sākumā atšķēlās no partijas KPV LV, izvirzīja vienu no savējiem -- deputātu Didzi Šmitu. Taču Levita kungs bija valdošās koalīcijas kopējais kandidāts, un visas partijas, tajā skaitā KPV LV "kodols" jau laikus paziņoja, ka tās par viņu balsos. Līdz ar to, nav skaidrs, kur Saeimas spīkere rāva domu par vairākām balsošanas kārtām. Ārkārtas sēdes laikā bija visai garas debates, opozīcijas pārstāvjiem bilstot, ka Levita kungs nebūšot visas tautas prezidents, ar to saprotot, ka viņš pārstāvēs latviešus, bet ne cittautiešus. Pēc ievēlēšanas viņš paziņoja, ka būs "visu Latvijas cilvēku" prezidents, turklāt īpaši uzsverot diasporas tautiešus. Citi atkal apgalvoja, ka Egils Levits pārāk ilgi dzīvojis ārzemēs un maz zinot par Latvijas iekšpolītikas jautājumiem. Taču, ja reiz visi bija izrunājušies un 61 deputāts nobalsoja par viņu, ar to arī viss ir pateikts. Saeimas lielākā frakcija, mūžseni opozīcijā nīkusī Saskaņa, nolēma balsot par Šmita kungu. Tiesībsargs tika pie tikai astoņām balsīm, lai arī zaļajiem zemniekiem Saeimā ir 11 deputātu. Divi viņējie – Māris Kučinskis un Anda Čakša bija sabojājuši savus biļetenus. Katrā ziņā 61 – tas ir par desmit vairāk nekā vajadzīgs ievēlēšanai, un tas ir pārliecinošs balsojums.

 

Būtiski šoreiz ir tas, ka mēs visi varējām pārliecināties, kā katrs deputāts ir balsojis. Īsi pēc vēlēšanām Saeimas kanceleja internetā ievietoja grafiku, kuŗā tas bija redzams. Lasītāji, iespējams, atcerēsies, ka vēl pērn 12. Saeima nobalsoja par Satversmes grozīšanu, lai pantā par prezidenta vēlēšanām vārdu "aizklāti" nomainītu ar "atklāti." Tik vien bija vajadzīgs. Pirms tam 10. Saeima bija atcēlusi slepenību visos pārējos valsts amatpersonu balsojumos, taču attiecībā uz Valsts prezidentu ilgu laiku daudzi deputāti iespītējās. Galvenais, manuprāt, pagalam muļķīgais apgalvojums bija par to, ka, tikai aizklāti balsojot, deputāts var balsot atbilstoši savai sirdsapziņai. Par to, cik ļoti liela ir šī sirdsapziņa varējām pārliecināties 2010. gadā, kad ģenerālprokurors Jānis Maizītis kandidēja uz trešo termiņu amatā. Pirms balsojuma vairākums deputātu solīja par viņu balsot un vēl pēc balsojuma vairākums deputātu apgalvoja, ka ir par viņu balsojuši. Taču, tā kā balsojums bija 45 par un 47 pret, pēc balsojuma grupa "gudro galvu" meloja, acīs skatoties. Taču toreiz tas bija aizklāts balsojums un tāpēc nevaram zināt, kuŗiem deputātiem aiz muguras bija sakrustoti pirksti, kad tie apgalvoja, jā, jā, es balsoju par Maizīti. Tagad tas vairāk tā nevarēs notikt, un tas ir iepriecinoši.

 

Debatēs pirms balsojuma arī izskanēja doma – ja jau tagad Valsts prezidentu ievēlē atklāti, kāpēc to nedarīt tautas balsojumā? Man atbilde ir skaidra – sabiedriskās domas aptaujās konsekventi pirmajās pozīcijās gozējas nu jau bijušais Rīgas mērs Nils Ušakovs un par spīti ilgai tiesāšanai joprojām esošais Ventspils mērs Aivars Lembergs. Ikvienam, kuŗš seko polītiskiem notikumiem mūsu valstī, domai, ka šie vīri varētu būt kandidāti otrā vēlēšanu kārtā, uzdzen šermuļus. 

 

Aizejošajam prezidentam Raimondam Vējonim cerības uz otru termiņu amatā pazuda pērn, kad 13. Saeimas vēlēšanās Zaļo un zemnieku savienība, no kuŗas viņš savulaik cēlies, cieta pilnīgu krachu, iegūstot tikai vienpadsmit mandātu, un nonāca opozīcijā. Manuprāt galvenais, ko par Vējoņa kunga četriem gadiem amatā var pateikt, ir tas, ka nekādus podus viņš nav gāzis. Orators nekāds dižais viņš nav. Starptautiski varbūt redzamākais brīdis bija ASV, kad Baltajā namā Amerikas prezidents Donalds Tramps piepeši preses konferences laikā aicināja mūsu prezidentu izvēlēties nākamo žurnālistu, kurš uzdos jautājumu, un bija visai skaidrs, ka Vējoņa kungs īsti nesaprot, kas no viņa tiek prasīts. Taču, paldies viņam par darbu!


 

Tikmēr Rīgas domē pagājušajā nedēļā radās nepieciešamība ievēlēt jaunu pilsētas galvu, jo Ušakova kungs, pirmkārt, no amata tika atstādināts un, otrkārt, tika ievēlēts Eiropas parlamentā. Kādu brīdi likās, ka viņa vietas izpildītājs, Saskaņas pārstāvis Oļegs Burovs kļūs par Rīgas galvu. Taču tad domes koalīcija paziņoja, ka nebūs vis – par to domes Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas komitejas vadītājs Dainis Turlais, kuŗš pārstāv nevis Saskaņu, bet gan tās Siāmas dvīni Gods kalpot Rīgai (GKR).

 

Atsevišķu komentāru varētu veltīt tam, cik ironiski, ka par jauno pilsētas galvu pilsētā, kuŗā korupcija ir vadmotīvs, nevis izņēmums, ir kļuvis cilvēks, kuŗš par tās novēršanu ir bijis galvenais atbildīgais, bet īstenībā ne pirksta nepacēla, lai korupcijas līmeni tik tiešām samazinātu. Taču šonedēļ galvenais ir tas, ka pēc Turlā kunga ievēlēšanas nākamais solis bija Saskaņas deputātu Sandri Bergmani ievēlēt par mēra pirmo vietnieku. Un ak, tavu pārsteigumu, - četri Saskaņas deputāti paziņoja, ka viņi par Bergmaņa kungu nebalsos! Nils Ušakovs to komentēja kā rupju disciplīnas pārkāpumu. Dainis Turlais to nosauca par "reketu," bet deputāti palika pie sava. Saskaņa viņus izraidīja no frakcijas un plāno izraidīt arī no partijas, taču "sausais atlikums" ir tāds, ka pirmoreiz vairāk nekā desmit gadu laikā Saskaņai un GKR Rīgas domē vairs nav vairākuma. Minētie četri deputāti ir runājuši par atsevišķas frakcijas veidošanu. Grūti spriest, vai viņi varētu iederēties koalīcijā, kuŗu vada kāds no pārējām domē esošo partiju (Vienotība, Attīstībai/Par!, Jaunā konservātīvā partija un Nacionālā apvienība) pārstāvis. Taču par visu vairāk situācija rāda, cik ļoti lielā mērā stabilitāte pašvaldībā nudien bija atkarīga no viena vienīga cilvēka Nila Ušakova. Nu "mūsu Nila," kā viņu sauc viņa karsēji, vairs nav. 

 

KPV LV sairšana Saeimā nebija pārsteigums. Saskaņas/GKR koalīcijas sairšana – vismaz man tas bija pavisam negaidīti. Tādas jukas! Rīgā viss vairs nav mierīgi – jāteic pārfrāzējot zināmo Rutka Tēva teicienu...

 


 

Atpakaļ


Apskatīt komentārus (0)



atstāj tukšu: atstāj tukšu:
vārds:

JŪSU KOMENTĀRS:


Ievadiet drošības kodu:

Visual CAPTCHA